Slavenā dziesma “Vairogi” piedzīvo savu atdzimšanu jaunā, mūsdienīgā skanējumā mūziķes “Waterflower” dziesmā ar tādu pašu nosaukumu “Vairogi”. Dziesmas prezentācija notika šī gada 27. oktobrī mākslas galerijā “Micēlijs”, Marijas ielā 13. Pirmizrādi piedzīvoja arī šai dziesmai veidotais mūzikas video, kuru režisējusi Ieva Norvele.
Dziesma ir iekļauta Rakstniecības un mūzikas muzeja oriģinālmūzikas izlasē “Mūsu dziesmas 2.0” līdzās tādiem māksliniekiem kā Shipsea, Gas of Latvia, Edgars Šubrovskis un Dana Indāne. Diska prezentācija paredzēta šogad, 3. novembrī Kaņepes Kultūras centrā.
Vitauta Ļūdēna dzeja ir radusi jaunu skanējumu un iemiesojusies “Waterflower” dziesmā kā interpretācija tik zināmajiem patriotiskajiem vārdiem. Spēcīgie vārdi, izpildīti ēteriskā dziedājumā, plūstošā un mainīgā formā, mijiedarbojas ar akmens un smilts skaņu strukturālo ritmiskumu. Dabas trokšņi dziesmā ienāk kā muzikāli elementi. Kolažējot eksperimentālas kompozīcijas, dziesma paceļas laikā un telpā, kur vārdu un skaņas sadursme vienojas kopīgā simbiozē. Dziesmu papildina mūzikas video, kas līdzīgi kā dziesma vizualizē dabas trokšņus līdz fizisku sajūtu līmenim. Ievas Norveles veidotais darbs ir kinematogrāfiska pieredze, kas, izmantojot sirreālus attēlus, abstrakti stāsta par metamorfozi. Video veidots, paļaujoties uz dziesmas dotajiem impulsiem, ļaujot dziesmai pamodināt attēlu, kurš dziesmas skaņu un vārdus pārnes plašākā nozīmē un interpretācijā.
Es sajutu zemi zem kājām un mani pārņēma sajūta. Es nezinu, kas tā bija, es nezinu, kā to aprakstīt. Tā sajūta tik īsa, tikpat cik nepārejoša. Es jutu sirdi sitam ritmā, asinsriti kā sakņu tīklojumu sevī un asinis plūstam biezas, smagas – pilnasinīgas. Es jūtu šo vietu sevī un sevi kā daļu no šis vietas. Es esmu klātesoša, es jūtu šo mirkli un esmu visur. Un manī ir viss – es esmu šīs vietas smilts, akmens un māls. Es nāku no tā.
Dream pop / ambient mūzikas projektu “Waterflower” 2006. gadā izveidoja starpdisciplinārā māksliniece Sabīne Moore. Projekta ietvaros ir publicēti seši digitāli albumi, no kuriem pēdējie trīs ir izdoti audiokasetēs. Jau kopš 2015. gada projektā “Waterflower” māksliniece spēlē dzīvus augus, tos pārvēršot par skārienjūtīgiem sintezatoriem. Nereti dziesmas tiek veidotas no dabas trokšņiem, sadzīves priekšmetu, elektronisko instrumentu, vijoles un klavieru skaņām. Koncertus pavada mākslinieces veidotās reāllaika videoanimācijas, kuru grafiskais raksturs un vijīgās kustības sasaucas ar jūgendstila iedvesmoto skatuves tēlu. Šobrīd “Waterflower” gatavo studijas albumu, kurš iznāks 2018. gadā, kā arī gatavojas izdot jaunu kaseti kopā ar “Spice Mouse” (EE).
Ieva Norvele ir jauna režisore, kura veidojusi vairākas spēles īsfilmas, iepriekš dzīvojusi Prāgā un Budapeštā un strādājusi kā montāžas režisors dokumentālās īsfilmās un otrais režisors spēlfilmās, tai skaitā piedalījusies pilnmetrāžas spēlfilmas “Ārpus” veidošanā (2017. g., Rež.: György Kristof, Slovākijas, Latvijas, Ungārijas, Čehijas kopprodukcija), kura iekļauta “Cannes 2017” kinofestivāla programmā. Ieva studējusi Tallinā Baltijas filmu un mediju skolā un Prāgā FAMU. Šobrīd turpina filmu režijas studijas maģistratūrā LKA Nacionālajā filmu skolā, kā arī strādā pie pilnmetrāžas zinātniskās fantastikas deju filmas scenārija.
