Mēnesis: 2024. gada jūnijs

Elise ir latviešu dziedātāja, kas šobrīd studē un dzīvo Losandželosā. Līdz šim dziedājusi vokālajā grupā “Insomnia”, J. Lūsēna un M. Zālītes koncertuzvedumā “Kaupēn, Mans mīļais”, dziedājusi bekvokālu Laimai Vaikulei un piedalījusies daudzos citos projektos.

Pērn Elise izdeva savu pirmo singlu “Is It Okay” un nu viņa turpina savu projektu ar spēcīgu balādi “I Wanna Be Her”.

“Dziesmas tekstam var piešķirt vairākas nozīmes, un daudziem varētu šķist, ka dziesma atspoguļo manu greizsirdību pret kādu, bet patiesībā tā ir mana atziņa pašai par sevi. Mans lielākais šķērslis dzīvē bieži vien esmu es pati, bieži sevi kritizēju. Gribētos uz sevi kādreiz paskatīties no malas – redzēt to, ko redz mana ģimene, draugi un, iespējams, citi apkārtējie. Esmu pārliecināta, ar šādu domu nedzīvoju es viena, tāpēc ceru, ka tā rezonēs ar klausītājiem,” saka dziedātāja, teksta un mūzikas autore. “Sākotnēji dziesmu bija paredzēts nodot klausītājiem akustiskā versijā, taču producents Roberts Memmēns ar savu aranžējumu tai piešķīra jaunu skanējumu, kas man ļoti patika.”

Dziesmas videoklips tapis Losandželosā.

“Jau pērn, izdodot savu pirmo dziesmu, zināju, ka nākamo mūzikas video gribēšu filmēt Losandželosā. Manuprāt, šī dziesma ļoti labi piestāv sajūtai, ko spēj uzburt Losandželosas pilsētas skati. Pats filmēšanas process bija ļoti produktīvs un organizēts. Ļoti palīdzēja arī operatora atbalsts.

“Elise atnāca pie manis ar konceptu, un es uzreiz biju ieintriģēts. Strādāt Losandželosas ielās vienmēr ir interesanti, mēs arī piedzīvojām dažus neparedzētus notikumus, taču, neskatoties uz to, Elise izdarīja visu, kā bija iecerēts, un esmu ļoti priecīgs par rezultātu!” komentē video klipa filmētājs – Finlay Mathias.

Jau no 12. līdz 14. jūlijam notiks Starptautiskais mūzikas un mākslas festivāls “LABA DABA“,  kurā šogad Skatuves un starpžanru mākslas programmā dzeja, poētisms un eksperimenti mijiedarbosies ar ierastām un mazāk ierastām skatuves mākslas formām. Šogad programma tiek realizēta sadarbojoties ar Willa Teātri, teātra studiju “Kāpnes”, laikmetīgās dejas dejotāju apvienību “LDM5” un neatkarīgiem māksliniekiem. Skatuves mākslas programma tiek veidota domājot par visa vecuma festivāla apmeklētājiem.

Teātra studija “Kāpnes” festivālā izrādīs latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa poēmas “Atraitnes dēls” motīvos balstītu iestudējumu – kailportrets divpadsmit ainās ar tādu pašu nosaukumu. Willa Teātra izrāde “Putn ilgs” ir tapusi pēc somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzejas krājuma “Kad gos smei”, ko latviešu valodā atdzejojis dzejnieks Guntars Godiņš. Lāksonenas dzeja pašpietiekami fiksē brīnumaino dabā un cilvēkos. Izrādes režisors ir Varis Pinķis. Lāksonenas dzejas pasauli skatītājiem atklās aktrise Inga Alsiņa-Lasmane. Dejas apvienība “LDM5”, kas apvieno 5. laikmetīgās dejas paaudzes dejotājus, festivāla skatītājiem piedāvās vēl iepriekš neizrādītu skatuves mākslas darbu – “Meitene ar sērkociņiem”, kas tapis pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem.

Izrādes būs skatāmas sestdien, 13. jūlijā, festivāla “LABA DABA” otrajā dienā uz Suņa skatuves jeb Šķūnī.

Uz Suņa skatuves būs arī plaša muzikāla un ekperimentāla programma. Piektdien skatuvi atklās UFO ar devīzi “izstāsti kādu joku!”, kurā bus gan nedzirdēti joki, gan muzikāli priekšnesumi. Tālāk sekos Paksitānas izcelsmes duets “Ashraf Sharif Khan & Viktor Marek”, kuru bieži dēvē par dvīņiem mūzikā – tradicionālās cītaras skaņas un elektroniskās mūzikas ritmi saplūdīs jaudīgā, dejojamā kopumā. Pēc pusnakts skatuves programmu noslēgs eksperimentālās improvizācijas koncertnotikums “Tabula rasa”, kurā mūziķi radīs skaņdarbu “no baltas lapas”. “Tabula Rasa 18C” ir Willa Teātris vadītāja Kalvja Lasmaņa un skaņraža Kaspara Rolšteina inspirēta koncertsērija jeb platforma brīvdomātājiem, kas reizēm uztver spocīgus signālus viņpus mūzikas žanru paradigmu horizonta.

Sestdien pēc skatuves mākslas performancēm, programmu turpinās dzejas un mūzikas duets Marija Luīze Meļķe un Edgars Rubenis, tam sekos  koncertnotikums “Tabula rasa 18C” ar vairāku mūziķu piedalīšanos. Savukārt, sestdienas vakara noslēgumā līdz pat rītam – dejojamās mūzikas DJ programma “Videoritmi”, kas kā jau ierasti  notiks Ģirta Šoļa uzraudzībā.

Iepriekš jau izziņota mūzikas programma uz piecām skatuvēm, šī gada galvenie festivāla viesi būs “GusGus” no Islandes. Ar festivāla plašo piedāvājumu var iepazīties – www.labadaba.lv

Mūzikas un mākslas festivāla “LABA DABA” Skatuves un starpžanru mākslas programmu finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

“LABA DABA” jau trīspadsmito reizi norisināsies LU atpūtas kompleksā “Ratnieki” Līgatnes pagastā, šoreiz – no 12. līdz 14. jūlijam. Biļetes uz festivālu pieejamas labadaba.lv.

Mūzikas producents un dziedātājs Armands Rutkovskis, zināms arī kā Arutt, šodien, 27. jūnijā, laiž klajā savu jaunāko singlu “Tavas Acis Nemelo”, kurš pieejams visās mūzikas straumēšanas vietnēs.

Dziesma “Tavas Acis Nemelo” runā par godīgumu attiecībās. “Šī dziesma ir par to, ka cilvēka skatiens spēj pateikt vairāk kā vārdi. Reizēm mēs cenšamies savas sajūtas maskēt ar rūpīgi izvēlētiem vārdiem, taču acu skatiens atklāj mūsu patiesās sajūtas,” tā par dziesmas galveno vēstījumu saka Armands Rutkovskis. Mūziķi.s atzīst, ka dziesmas pirmā versija tika izveidota jau 2020. gadā un “ielikta plauktiņā” pie pārējām dziesmu idejām, bet 2024. gadā, revidējot dziesmu idejas, Armands sapratis, ka šī dziesma ir jāpabeidz un jāizlaiž publiskai novērtēšanai. “Man ir ļoti daudz dziesmu idejas, bet visticamāk, ka 90% no tām nekad neredzēs dienas gaismu,” smejoties saka Armands. Dziesmas mūzikas un vārdu autors ir Armands Rutkovskis, bet ierakstā piedalījusies arī dziedātāja Patrīcija Spale.

Armands Rutkovskis ir grupas “Bekars” solists un mūzikas producents, kurš līdz šim veiksmīgi sadarbojies ar daudzām Latvijas mūzikas industrijā zināmām personībām un mūzikas grupām. Līdz šim Armands izdevis piecus singlus, kurus iespējams noklausīties visās mūzikas straumēšanas vietnēs.

Rokgrupa “Židrūns” 24. jūlijā aicina uz īpašu notikumu – “Židrūna pārmaiņu svētkiem”, kas kvartetam būs pagaidām pēdējais koncerts pēc aizraujošas darbības 20 gadu garumā. Notikums gaidāms Sporta ielas 2 kvartālā, Rīgā, informē mūzikas ierakstu izdevniecība “I Love You Records”.

Ievērojamais latviešu rokmūzikas kvartets pēc 20 gadu darbības dodas nenoteikta ilguma atpūtā. Pagaidu atvadu pasākums, saukts par “Židrūna pārmaiņu svētkiem”, ir pēdējā iespēja pieredzēt “Židrūna” koncertu ar jaudu kāda tā bijusi, ritot gadiem. Grupas zināmākās dziesmas ir “Inga mūžamziedošā”, “Tomiņš”, “Šņāc šoseja” un “Rindās kails”. Saņemti virkne muzikālu apbalvojumu par albumiem un koncertdzīvi.

Vēl maijā, kolektīva minifestivāls ar leģendāro smagās mūzikas apvienību “Tesa” piepildīja ar klausītājiem ietilpīgo Rīgas koncertvietu “Angārs x Tu jau zini Kur”.

Pārmaiņas, ko iecerēts svinēt vērienīgā pasākumā jūlija otrajā pusē, grupā notiek saistībā ar dalībnieka Klāva Kalnača darbības apturēšanu. Pārējie dalībnieki savukārt turpina aktīvi komponēt jaunu mūziku, paturot un attīstot “Židrūna” muzikālo tradīciju, bet jaunā sastāvā.

“Židrūnieši” gatavojas jaudīgam koncertam un skaidro nākotnes plānus

“Prieks, ka turpinās muzicēšana, attīstīšanās! To kopīgi veic mani ilggadējie biedri, ellīgie instrumentālisti Ritvars Bīders, Ulvis Urtāns un Anrijs Korps. Gribu uz kādu laiku apturēt savu darbu burziņā, kas man ir ļoti mīļš un ar kuru esam izdarījuši daudz vairāk, nekā sākotnēji varējām iedomāties,” stāsta K. Kalnačs.

Mūziķis ir “Židrūna” dziedātājs, ģitārists un viens no dziesmu autoriem, kurš paralēli raksta dziesmas un dzied arī grupā “Nielslens Lielsliens”. “Vēlamies notikumu kārtīgi nosvinēt, parādīt mūsu līdzšinējo mūziku un puišu nākotnes mūzikas spēku un raksturu, kā arī sarīkot neaizmirstamu koncertu vietā, kur skaļa rokmūzika vēl nav skanējusi.”

Komentējot lēmumu par grupas darbību, ģitārists un dziesmu līdzautors R. Bīders saka: ““Židrūns” manā un, visticamāk, arī pārējo grupas biedru dzīvē atrodas ļoti augstās pozīcijās un jēgpilni aizpilda lielu, ja ne lielāko, daļu ikdienas rutīnas nenoslogotā laika. Daba nemīl tukšumu – “Židrūna” laiku būs jāaizpilda kaut kam citam, un “kaut kas cits” jau ir tik gatavs ieņemt šīs pozīcijas, ka diez vai sagaidīsim nākamo gada deklarācijas iesniegšanu, to nedzirdot.”

Mūzikas producents Kriss Tap laiž klajā jaunu dziesmu ar nosaukumu “Brīvdiena”. Dziesma ir enerģiska un pozitīva ieskaņa vasaras brīvlaika sākumam, kas veltīta visiem skolēniem, studentiem un skolotājiem, kuri nupat nosvinējuši izlaidumu un beidzot var atpūsties no mācībām un baudīt vasaru.

Grupa Sudden Lights uzsākusi darbu pie ceturtā studijas albuma, un šodien klajā nāk albuma pirmais singls “nejauši kadri”. Sadarbībā ar Samsung dziesmai tapis arī vērienīgs videoklips – tas veidots uz 16mm kinokameras. Videoklipa režisors ir Matīss Kaža.

Sudden Lights šķir nākamo lapaspusi savā darbībā un izdod pirmo dziesmu “nejauši kadri” no nākamā gada pavasarī gaidāmā grupas studijas albuma. Par dziesmu stāsta Sudden Lights solists Andrejs Reinis Zitmanis: “Tuvojas jauns albums un dziesma “nejauši kadri” būs pirmā, kas pāršķirs jaunu lapaspusi mūsu dzīvē. Mēs esam jaunas ēras pašā sākumā un šādos pašizveidotos robežpunktos gribas būt atklātiem pašiem pret sevi un visu pasauli, tāpēc šajā dziesmā, iespējams, esam patiesāki un atkailinātāki nekā jebkad agrāk. Arī dziesmas ieraksta procesā pēc iespējas esam tuvojušies tiešām dzīvā ieraksta skanējumam, partijas iespēlējot kopā, nevis atsevišķi. Stāsts ir par centieniem sevi nobalansēt pilsētas un informācijas burzmā, par radīšanas trauslo brīdi un par sāpīgo apzināšanos, ka notikumi ap mums ir neatgriezeniski. Iekšēja drāma viena tramvaja brauciena garumā.”

Jaunā albuma cikls aizsāk arī kinematogrāfisko mākslas darbu – albuma videoklipu sēriju. “Šis ir pirmais mūzikas video no sērijas, pie kuras strādās vairāki jaunākās paaudzes režisori, radot tādu kā antoloģijas principa dramaturģiju, kur elementi no viena videoklipa parādīsies vēl arī kādā citā. Kopā ar operatoru Ritvaru Bluku strādājām ar 16mm kinokameru, kas garantē īpašu attēla faktūru un bagātīgu krāsu spektru, kas raksturīgs analogajam kino. Klipā daudz spēlējamies arī ar laiku un atmiņu telpām, cenšoties atrast dziesmai vispiemērotāko atmosfēru un vēstījumu,” skaidro videoklipa režisors Matīss Kaža.

Dziesma pieejama visās straumēšanas platformās. Grupas menedžments pateicas Latvijas basketbola savienībai un Rīgas satiksmei par atsaucību klipa veidošanā.

 

Dziedātāja Agnesse, īstajā vārdā Agnese Stengrevica, izdod mini albumu “Uz augšu”, kas vēsta par jaunas sievietes attiecību peripētijām. Tas ir stāsts par to, kā sāpes un noliegums aizved pie situācijas atzīšanas, sevis apzināšanās un pateicības.

 “Kad esi nokritusi zemāk par zemi, tad vari doties tikai uz augšu!” pauž dziedātāja Agnesse, kura albumā ir ietvērusi savu personīgo dzīves pieredzi. Albumu veido piecas popdziesmas –  2023. gadā klausītājiem jau bija iespēja dzirdēt singlus “Sarkani karogi” un “Ods”. Līdz ar albuma iznākšanu tituldziesma “Uz augšu” top par nākamo radio singlu un publicēts arī dziesmas “Šonakt” videoklips.

Mini albuma “Uz augšu” dziesmu rakstīšanā Agnesse sadarbojusies ar Kasparu Ansonu, Lieni Stūrmani, Māru Upmani – Holšteini, Armandu Varslavānu, Edgaru Vilcēnu un Artūru Jenotu.

Agnesse ir skolojusies mūzikas rakstīšanā un menedžmentā Lielbritānijā, Bekingemšīras universitātē un strādājusi mūzikas menedžmentā Zviedrijā bāzētajā ierakstu kompānijā “Repute Records” ar trīskārtēja Grammy nominanta blūzmeņa Ērika Biba (Eric Bibb) menedžemta komandā. Šobrīd mūziķe atgriezusies Latvijā, darbojas audio zīmolvedībā un gatava sava radošā ceļa iešanai arī popmūzikā.

“Tautumeitas” izdod dziesmas “Danco, Jāni” videoklipu un ziņo par izpārdotā 22. jūnija rītausmas koncertrituāla sākuma laika izmaiņām.

Jau 22. jūnijā “Tautumeitas” kopā ar tehnoloģiju uzņēmumu “Tet” sagaidīs apmeklētājus īpašā rītausmas koncertrituālā Daugmales pilskalnā, Ķekavas novadā. Koncerts sāksies jau 3.30 no rīta, lai vēl ilgāk izdzīvotu saules un dabas maģisko mošanos un kopā radītu patiesi īstenu rituāla sajūtu.

Gatavojoties vasaras saulgriežu svinībām un gaidāmajam koncertrituālam, grupa “Tautumeitas” izdevusi svētku vēstnesi – dziesmu “Danco, Jāni”, un nu tai tapis arī videoklips. “Mītiskajam Jānim piemīt divas dabas ― pretmeti, kuros dzīvojam saulgriežu laikā,” stāsta videoklipa režisore Dārta Apsīte. ““Tautumeitas” šajā stāstā pārtop par liminālās starptelpas turētājām. Tās vienlaicīgi ir gaisma un tumsa, labais un ļaunais, cilvēciskais un pārdabiskais. Pazūd robežas, kur beidzas viena un sākas otra. Uguns savienojas ar ūdeni, diena ar nakti, un viņas ― tāpat kā Jānis ― satur šo pasauli kopā.”

Dziesmas videoklips pieejams šeit: https://youtu.be/Tv6xJZuE6HY

Par izpārdoto koncertu grupa ir īpaši priecīga un tās dalībniece Laura Līcīte stāsta: “Esam patiesi saviļņotas par cilvēku lielo atsaucību un vēlmi sagaidīt maģisko saulgriežu rīta sauli kopā ar mums! Tas būs muzikāls piedzīvojums, kura nospiedums paliks atmiņās uz ilgu laiku. Zinām, ka daudzi nepaspēja iegādāties biļetes, taču tam ir arī gaišā puse – tas mums dod lielu motivāciju koncertrituālu veidot kā ikgadēju tradīciju!”

Koncerta norises vieta – Daugmales pilskalns – ir valsts nozīmes arheoloģisks piemineklis, kas iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un pieprasa īpašu pietāti un neiejaukšanos dabas procesos tā apkārtnē. Šī iemesla dēļ, apmeklētāji aicināti būt pacietīgi saistībā ar piekļūšanu koncertvietai un laicīgi plānot ierašanos. Tā kā autostāvvietas zonā vietu skaits ir ierobežots, apmeklētāji tiek mudināti izmantot pēc iespējas mazāku skaitu auto un būt draudzīgiem un braukt kopā. Autostāvvieta būs atvērta no plkst. 2.00, savukārt pilskalna teritorija no plkst. 2.30. Tāpat skatītāji tiek aicināti tērpties gaišās drēbēs, taču vienlaikus tiek mudināti neaizmirst par siltu apģērbu un ērtiem apaviem.

Dziesminieks Aldis Kolosovs ne tikai debitē ar albumu “Neesam sīkumaini” un aicina uz tā atklāšanas koncertu 19. jūnijā plkst. 19.00 grāmatnīcas “Robert’s Books” pagalmā, bet arī piedāvā video dziesmai “Tā meitene”, ko izveidojuši Latvijas Kultūras akadēmijas jaunie mākslinieki.

Dziesma “Tā meitene” ir viens no dziesminieka Alda Kolosova debijas albuma “Neesam sīkumaini” skaņdarbiem, kas radīts ar Kārļa Vērdiņa dzeju. Par filmēšanas aizkulisēm jaunā režisore Emma Daniela Grāpe stāsta: “Videoklipa veidošana bija liels izaicinājums – tā bija mana pirmā pieredze audiovizuāla darba režijā, tāpēc pirmām kārtām paldies Edgaram Šubrovskim un Aldim Kolosovam, kuri uzticēja man šo projektu, un visai filmēšanas komandai, kas to padarīja par skaistu rezultātu. Atvērtajiem un pretimnākošajiem aktieriem – Agatei Kristai un Artim Jančevskim – nācās papūlēties, lai tiktu galā ar negaidītiem izaicinājumiem filmēšanas laukumā, piemēram, maģiski augošajiem vēderiem un gandrīz litram izdzertās apelsīnu sulas, pārfilmējot ainu vairākas reizes. Jāuzteic mūziķi, kas nav profesionāli aktieri, taču uzticējās manām režijas iegribām un klipā izskatās gluži jauki. Kopumā aizvadījām atmosfēriski vieglu un aizraujošu filmēšanu – esmu priecīga par iznākumu.” Īpašs paldies Edgaram Šubrovskim kā scenārija līdzautoram, operatoram Rolandam Arnim un producentei Anetei Mārtužai.

Aldis Kolosovs ir pieredzējis mūziķis un jauns dziesminieks, kurš sacer dramaturģiskas dziesmas, taču ikdienā viņš spēlē klarneti orķestrī “Rīga” un pasniedz tās spēli bērniem mūzikas skolā. Paši mūziķi albumu “Neesam sīkumaini” raksturo gan kā bohēmiski līksmu, gan miglaini sūru. Albuma atklāšanas pasākumā ar nelielu performanci viesosies arī dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Ja jārunā par žanriem, tad Alda Kolosova mūzikā var sadzirdēt gan 20. gadsimta 30. gadu artistiskumu, gan 60. gadu roku, gan varbūt franču šansona vai aktierdziesmu piesitienu.

Albums ierakstīts Ingus Baušķenieka studijā. Grupā pats Aldis pie klavierēm un mikrofona, Edgars Šubrovskis pie basa, Edgars Rubenis pie ģitārām, bet pie bungām – Niks Moss Rodžerss, ko dzirdēs arī albuma atklāšanas koncertā. Albumā piedalījušies vēl vairāki viesmūziķi – Edgars Mākens, Inese Bērziņa, Marija Valmiera, Sniedze Prauliņa, Sandis Bārdiņš. Par albuma vizuālo noformējumu parūpējies mākslinieks Māris Bišofs.

Grāmatnīcā “Robert’s Books” (Dzirnavu iela 51, Rīga) dzērieni kafejnīcā būs, ieeja maksās 10 EUR, varēs iegādāt pavisam svaigos CD ar autoru parakstiem, bet laika prognozi skatīties nav vērts. Neesam sīkumaini.

“Wetrah” (latviski Vētra) ir vairāk nekā tikai skaņdarbs – tas ir sevis pieņemšanas un emocionālās atbrīvošanās ceļojums. Ernas kompozīcija svin pilnu cilvēka emociju spektru – no mīlestības un prieka līdz dusmām un greizsirdībai. Pilnībā pieņemot un veselīgi izdzīvojot šīs izjūtas, “Wetrah” mudina klausītājus doties transformējošā pieredzē.

Pati kompozīcija radās improvizējot uzstāšanās laikā Klubā Biedrība, un kopš tā laika ir kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu Ernas dzīvajos šovos.

“Wetrah” ietver sevī bagātības (Fehu) un aizsardzības (Algyz) simboliskās rūnas, kā arī kristālu (selenīta, fluorīta un rozā kvarca) enerģiju. Erna ierakstīja dziesmu 444Hz skaņojumā, izvēli, kas veikta, iedvesmojoties no literatūras par rezonances spēku un iekļaujot kompozīcijā Ernas mīļāko skaitli, 111 (kas šajā gadījumā ir pirmās oktāvas La, kas skan viscaur kompozīcijai), lai pastiprinātu tās dziedējošās un transformējošās īpašības. Šo elementu nolūks ir radīt mūziku, kas ne tikai skaisti skan, bet arī iegūst spēku dziedināt un pacelt garu.
To, vai tas patiešām strādā, varēs izvērtēt klausītāji.

Mūzika pārceļ klausītājus uz Senās Latvijas pasauli ar tās etniskajām tradīcijām, senajām norisēm, sinemātiksu grandiozitāti un neapstrīdamu spēku. Kompozīcija ir patiess viņas sakņu un ietekmju atspoguļojums, radot unikālu un aizraujošu klausīšanās pieredzi.

90% no ierakstītajiem mūzikas celiņiem, ieskaitot lielāko daļu perkusiju, Erna spēlē ierakstā uz čella. Ierakstu veica producēja Jānis Narbuts no White Wide Studios, un to filmēja videorežisore Laima Jaunā, Erna ir pateicīga arī par papildu radošo ieguldījumu Sabīnei Jemeljanovai un atbalstu grupai Electroads, mūziķim/komponistam Reinim Jaunajam, Hemantam Balasadam un daudziem citiem, kas mudinājuši Ernu ierakstīt un izlaist šo spēcīgo dziesmu.

“Wetrah” ir spēcīgs Ernas Daugavietes mākslinieciskās darbības apliecinājums un liecība par mūzikas pārveidojošo spēku. Ar tās aizraujošo čella, elektronikas un vokāla apvienojumu, dziesma aicina klausītājus doties savu emociju dzīlēs un atrast atbalstu un sapratni Ernas mūzikas apskāvienos.