Mūzikas suvenīri

Mūziķiem ir dažādi ienākumu avoti – sākot ar autortiesībām, koncertiem, fizisko un digitālo ierakstu pārdošanu līdz sinhronizācijai un sadarbībai ar zīmoliem. Arī mūzikas suvenīri (merčendaizings) ir lielisks papildus ienākumu avots, kas kalpo arī kā taustāms atgādinājums par koncertu, piedzīvojumu vai emocijām, kas fanam saistās ar konkrēto mākslinieku/grupu.

Populārākais grupu suvenīrs ir t-krekls, bet pārējie suvenīri ir lielākoties atkarīgi no grupas vai mākslinieka zīmola un interesēm, kā arī saistīts ar aktuālo ierakstu un koncerttūri. Mūzikas suvenīru veidošanā var ļauties brīvai radošai iztēlei – var veidot auduma somas, džemperus, šķiltavas, zeķes, spilvendrānas un jebko citus, kas ienāk prātā. Svarīgi atcerēties – vai mākslinieks pats vēlētos šādu preci izmantot ikdienā, kā tas saistās ar mākslinieka zīmolu un vai faniem ir pietiekama pirktspēja un ienākumi, lai to iegādātos.

Ar ko sākt? Mākslinieka karjeras sākumā nav nepieciešams uzriez izstrādāt  komplicētu kopēju vizuālo identitāti. Tas, protams, ir bonuss, bet karjeras sākumā labāk likt uzsvaru uz sava skanējuma atrašanu. Ja ir izdots kaut viens singls,  tam visticamāk jau ir kāds vizuālais noformējums un grupas logo, kas sākotnēji var būt tikai kā specifisks izvēlēts fonts.  Šie vizuālie materiāli arī var tikt izmantoti par pamatu suvenīru izveidei. Taču, jo aci piesaistošāks, interesantāks un unikālāks dizains, jo faniem būs lielāka interese to iegādāties.

Kad ir izdomāts, ko ražot un kāds suvenīram būs dizains, jāatrod ražošanas vieta. Izmantojot t-kreklus kā piemēru, ir iespējams iegādāties kreklus un tos drukāt atsevišķi vai arī atrast tādu pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina gan pašus kreklus, gan apdruku. Izvēle būs atkarīga no specifiskajām vajadzībām un vēlmēm (piemēram, krekla fasona vai krāsas) un cenas.

Cik daudz suvenīrus taisīt? Ieteicams sākt ar mazāku daudzumu, lai pagrabā nekrājas 200 krekli, kurus nevar pārdot. Ir vērts pievērst uzmanību fanu vecumam, dzimumam kā arī tam, kādi izmēri/krāsas ir pieprasītāki, lai nākamajā pasūtījuma reizē, tos var iegādāties lielākā daudzumā.

E-komercijas vajadzībām iespējams izmantot tādu platformu kā Printful piedāvāto Print-on-Demand modeli, kā ietvaros suvenīri tiks ražoti tikai brīdī, kad kāds tos būs nopircis. Printful piedāvā arī preču sūtīšanu pa tiešo pircējam.

Cenu politika. Galvenie faktori, kas nosaka suvenīra cenu ir pašizmaksa un kvalitāte. Fans, kurš būs iegādājies zemas kvalitātes kreklu par €25, visticamāk nākamreiz neizvēlēsies grupas suvenīrus.

Fani ir dažādi un viņu ienākumi atšķiras. Ir vērts piedomāt pie tā, lai cilvēkam, kurš nevar atļauties tērēt €20 par kreklu, būtu iespējams iegādāties kādu piemiņas lietu, piemēram, €5 cenu kategorijā. Pēc iespējas plašāks cenu diapazons ir tikai bonuss.

Mārketings. Ar suvenīru izveidi vien nepietiek. Lai fani zinātu, ka viņiem ir iespēja nopirkt savas mīļākās grupas kreklu, ir vajadzīgs mārketings. Kā minēts iepriekš, ir svarīgi, lai mākslinieks vai grupas dalībnieki paši būtu apmierināti ar izveidoto suvenīru, to valkātu vai izmantoto ikdienā un to arī rādītu faniem, piemēram, sociālajos medijos vai koncertos. Arī fans, kurš ir iegādājies, piemēram, grupas kreklu un to valkā ikdienā, principā ir samaksājis par to, lai kļūtu par grupas un tās suvenīra staigājošu reklāmu.

Aktivitātes, kas var palīdzēt paaugstināt pārdoto preču daudzumu ir dažādas atlaides (piemēram, sezonālas), preču kombinēšana tā saucamajos “bundles” (pērc vairāk, maksā mazāk princips), suvenīru pievienošana pie koncerta biļešu tirdzniecības utt.

Kur pārdot? Lai gan vislielāko skaitu suvenīru var pārdot koncertos, laikā, kad koncerti nav iespējami, ir svarīgi pārvirzīt fokusu uz e-komercijas piedāvātajām iespējām.

Mūsdienu globālais tīmeklis piedāvā ļoti plašas tirgošanās iespējas – no Shopify līdz Bandcamp līdz speciāli mūzikai radītām e-komercijas platformām kā Music Glue.

Izvēloties sev vispiemērotāko e-komercijas platformu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, kādus datus ir iespējams iegūt no pārdotā – e-pasta adreses, pircēja lokācija, cik daudz viens pircējs pērk un cik bieži atgriežas veikalā, populārākie produkti utt. Šos datus var turpmāk izmantot gan “meilinglistes” veidošanai, tūres plānošanai, gan turpmāko suvenīru veidošanai.

Mūzikas suvenīri ir svarīga jebkuras grupas vai mākslinieka darbības sastāvdaļa, kas var kļūt par nozīmīgu ienākumu avotu. Ja tu izdod mūziku un tev vēl nav uztaisīti savi suvenīri, ko tu vēl gaidi?

Grupa Sudden Lights izdod dziesmu “Klusumi”

Alternatīvā poproka grupa Sudden Lights laiž klajā jaunu singlu un videoklipu “Klusumi”. Tas ir jau otrais singls no topošā nākamā grupas studijas albuma.

Singls “Klusumi” turpina “Sudden Lights” līdzšinējos iesāktos skaņas meklējumus, apvienojot mūsdienīgu “indie” stilistiku ar dažādu citu mūzikas stilu elementiem un atsaucēm. Dziesmā caurvijas stāsts par savstarpējām attiecībām, taču tas, vai jūtas ir abpusējas vai ne, paliek katra klausītāja interpretācijai. Tādēļ arī šāds nosaukums – jo tāpat kā izpratne par klusumu, arī izpratne par mīlestību katram ir sava.

Dziesmai radīts arī videoklips. Grupas solists Andrejs Reinis Zitmanis skaidro: “Mēs gribējām parādīt to sajūtu, kad, darot ikdienišķas lietas, piemēram, darbā, gribot negribot domas mēdz aizklīst kaut kur citur. Domājam, ka kopdarbā ar klipa režisoru Romānu Korovinu, horeogrāfu Jāni Putniņu un dejotāju Aigaru Larionovu mums tas izdevās.”

Grupa līdz šim izdevusi divus albumus un vairākus veiksmīgus singlus, kas iekļuvuši radio staciju topu virsotnēs. Pavisam nesen viņu kopdarbs ar grupu “Astro’n’out” ieguva augstāko apbalvojumu Latvijas popmūzikā Zelta mikrofonu kā aizvadītā gada radiohits.

Grupas Sudden Lights tuvākais koncerts “Vislabāk ir tur, kur manis nav” plānots 10. jūnijā Hanzas peronā. Koncerts pulcēšanās ierobežojumu un publisku pasākumu aizliegumu dēļ ticis pārcelts jau vairākkārt. Par koncerta norisi aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai “Sudden Lights” sociālo tīklu kontos. Biļetes pieejamas aula.lv.

Dziesma “Klusumi” tapusi ar LaIPA stipendijas atbalstu. Īpaša pateicība klipa veidošanā sanatorijai “Jantarnij bereg”.

Prāta Vētra prezentē dziesmas “FEELS” video

Šodien, 21. aprīlī plkst. 16.00, vispasaules pirmizrādi piedzīvoja “Prāta Vētras” jaunās dziesmas “Feels” videoklips. Neparastais video tapis sadarbībā ar animācijas studiju “HonkFu”. Vairāki desmiti animatoru dažādās pasaules valstīs 8 mēnešus strādāja pie šīs pasaules līmeņa multiplikācijas filmas japāņu mangas stilā, kur līdzās stāsta galvenajiem personāžiem supervaroņu lomās iejūtas arī “Prāta Vētras” puiši. 

Dziesmas ideja pieder zviedru mūziķim un producentam Magnusam Nilsonam, ar kuru “Prāta Vētra” sadarbojas jau vairākus gadus. Tā ir ļoti mūsdienīga, stilīga dziesma ar īpašu brīvības  un lidojuma sajūtu piedziedājumā  – kārtējais “Prāta Vētras” muzikālais eksperiments.

“Kādu dienu starp manas meitas Lea rotaļlietām ieraudzīju lellīti, kura sēž ratiņkrēslā. Pirmā reakcija bija: “Ak, Dievs, ar ko viņa spēlējas?!”, taču pēc mirkļa apjautu, cik aprobežoti es domāju. Un nokaunējos. “Feels” videoklipa galvenā varone ir meitene ratiņkrēslā, kurai bail no dzīves un cilvēkiem. Bail iziet uz ielas un tikai tāpēc, ka viņa nav tāda kā citi. Es aicinu atbrīvoties no aizspriedumiem un  pieņemt pasauli tādu, kāda tā ir, ar visiem, kas tajā mīt.”

Klipa “Feels” prezentāciju video formātā varēs redzēt visā pasaulē  īpaši šim notikumam  izveidotā vietnē pratavetrafeels.lv. Tās laikā skatītājiem būs iespēja uzdot savus jautājumus grupai, kura atrodas īpaši iekārtotā studijā Rīgā, uzzināt dziesmas un videoklipa tapšanas stāstus no pašiem autoriem.

Vietnes pratavetrafeels.lv apmeklētāji arī turpmāk varēs noskaidrot, cik vērīgi skatījušies klipu, aizpildot testu, laimēt ekskluzīvas balvas, uzzināt, kurās valstīs visvairāk klausās “Prāta Vētru”, iegādāties grupas suvenīrus no jaunās kolekcijas, kā arī biļetes uz rudenī gaidāmā albuma video koncertu par īpašu iepriekšpārdošanas cenu.

Dziesmu “Feels” izdod “Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija” un tā pieejama digitālajās platformās visā pasaulē.

“Very Cool People” velta dziesmu Latvijas mūzikas vēstures renegātiem

Muzikālie huligāni “Very Cool People” laiž klajā otro singlu no rudenī gaidāmā albuma “50 Years of Influence + 30 Years of Cool Equals 13 Years of Music Hooliganism”. Tas saucas “Renegade” un tiek izdots kopā ar līdz šim visatraktīvāko grupas videoklipu.

Jaunais singls ieturēts Latvijas septiņdesmito gadu vokāli-instrumentālās mūzikas estētikā, bagātinot to ar džeza harmoniju un Latvijā augsti vērtēto kora mūziku. Šoreiz gan izvēlēts visām pasaules tautām viegli saprotams teksts: “Bā, bā, bā, bā, bā / Bā, bā, bā, bā, ba, ba, bā…”, ko varētu nodēvēt arī par unikālām, jaunām sketa frāzēm ar pretenziju tapt arhīvētām pasaules mūzikas industrijas apziņā kā latviešu sketam. Kā zināms, par sketu dēvē vokālās džeza mūzikas improvizācijas frāzes bez teksta kādā konkrētā valodā.

“Šo skaņdarbu un klipu veltām visiem Latvijas mūzikas renegātiem, kas pretojās vispār noteiktajām prasībām un klausījās, kā arī paši spēlēja džezu, roku, fanku un instrumentālo neakadēmisko mūziku, uzturot to pie dzīvības no sešdesmitajiem līdz deviņdesmitajiem gadiem,” jauno veikumu zinātniski skaidro grupas “Very Cool People” stūrmanis Elvijs Grafcovs. “Gribam pateikt: “Milzu paldies, renegāti, jūs palīdzējāt izveidot nākamās mūziķu paaudzes un beigu beigās esat arī mums izbruģējuši ceļu Latvijas bezceļu apstākļos!””

Jaunā dziesma ierakstīta leģendārajā “Mints Music Studio”, procesu diriģējot ne mazāk leģendārajam skaņu režisoram Tālim Timrotam. Par miksu parūpējies Andris Buiķis studijā “Ciemupes Production”, bet par māsterversiju – Jānis Kalve “Labo Ierakstu Studijā”.

Videoklipu filmēja un montēja grupas trompetists, kurš nu jau plaši pazīstams arī kā kebabu impērijas magnāts, Oskars Ozoliņš. Idejas izstrādi un režisēšanu uzņēmās paši grupas dalībnieki. Kostīmus krāšņajam videoklipam grupa galvu reibinoši ilgi meklēja Rīgas Kinostudijas apģērbu arhīvā, kā arī grupas oficiālās grimētājas godā ieceltās Lolitas Graudiņas privātajā kolekcijā.

Klips tika filmēts leģendārajā VEF kultūras pilī, kurā mēģinājuši un darbojušies vienlaikus 40 līdz 80 dažādi pašdarbnieku un profesionālie ansambļi, kori, deju kolektīvi un neskaitāmas muzikālās apvienības.

“Kā zināms, šī bija viena no mekām sešdesmito līdz deviņdesmito gadu Rīgas renegātiem un džeza mūzikas entuziastiem,” uzsver Elvijs. “Tieši tāpēc tika atlasītas un izveidotas autentiskas skatuves dekorācijas, šoreiz galvenā dekoratora pienākumus uzticot grupas pianistam Mārim Vitkus, kurš ir  ievērojams rokdarbu un aplikāciju papīra mākslas lietpratējs.”

“Renegade” singla komponista Andra Buiķa vārdiem sakot: “Nu, tāda tā ideja, principā nekāda. Vienkārši septiņdesmito gadu mūzikai ir drausmīgi skaista, analoga, silta skaņa, tās ir atskaņas no bērnības, radio un televīzijas saturs, kāds tajā laikā bija.”

Jaunā albuma “50 Years of Influence + 30 Years of Cool Equals 13 Years of Music Hooliganism” nosaukuma beigu posmā minētie huligāni nav ievērojuši nekādas muzikālās robežas un atļāvušies samiksēt kopā džezu ar klasisko mūziku, Balkānu tautu mūziku ar metālu, surf mūziku ar fanku un soulu, kora mūziku ar klezmeru, kā arī dažādo Latvijā dzīvojošo tautu muzikālo mantojumu.

Jaunā singla ierakstā piedalījās: Elvijs Grafcovs (ģitāra), Māris Jēkabsons (tenora saksofons, balss), Kristaps Lubovs (baritona saksofons, balss), Laura Rozenberga (trombons, balss), Oskars Ozoliņš (trompete, balss), Māris Vitkus (taustiņinstrumenti), Jānis Olekšs (basģitāra) un Andris Buiķis (bungas, balss). Dziesmu miksēja Andris Buiķis un māsterēja Jānis Kalve.

Kaspars Markševics un Viktorija Plēpe ieraksta kopīgu dziesmu “Lai notiek”

Mūziķis Kaspars Markševics un dziedātāja Viktorija Plēpe vienojas kopīgā duetā un piedāvā dziesmu “Lai notiek”. Mākslinieki pauž, ka dziesma ir par sajūtām, kuras mums visiem šobrīd ļoti pietrūkst, jo jau ilgi esam iesprostoti nezināmajā.

“Tagad ir īstais laiks pamosties reizē ar pavasari un sauli. Darīsim katrs visu, lai pavisam drīz atkal varam satikties un baudīt dzīvi kopā!” iedvesmo mūziķis.

“Dziesma “Lai notiek” ir izteikti pozitīva un pacilājoša, un tas šobrīd ir vairāk kā vajadzīgs mums visiem! Tas ir kaut kas vienkārši foršs, jauks un labestīgs!” papildina Viktorija.

“Skatoties TV,  pamanīju mūsu izcilā aktiera Rūdolfa Plēpja 70. jubilejas koncertierakstu, un dažos kadros parādījās arī Viktorija Plēpe, kura smaidoša un gaiša bija blakus tētim. Mani piesaistīja Viktorijas labestība un sirsnīgā atklātība,” pauž Markševics.

“Neskatoties uz to, ka šajā žanrā vēl neesmu mēģinājusi izpausties, ļoti ilgi prātot nenācās, jo šis mums visiem ir pārmaiņu laiks, un mēs to pārvarēsim tikai ejot uz priekšu, augot un darot to, kas sirdij sagādā prieku. Un man tā ir mūzika,” norāda Viktorija.

Dziedātāja piebilst, ka Kaspars viņai vienmēr šķitis simpātisks gan kā personība, gan mākslinieks, tāpēc uzaicinājumu ierakstīt kopīgu dziesmu uztvērusi ļoti pozitīvi.

Kaspara Markševica un Viktorijas Plēpes dzīves ceļi pirmoreiz savijās 2004. gadā, kad abi izlēma piedalīties TV šovā “Talantu fabrika 4”.  Vēlāk abi mūziķi turpināja darboties katrs savā mūzikas lauciņā. Iepriekš Markševics bija uzsācis sadarbību ar dziedātāju Sabīni Berezinu, piedāvājot singlu “Neatstāj mani”,  kam ar klausītāju atbalstu izdevās nokļūt  “Latvijas sirdsdziesma” finālā.

“Auksta duša nereti ir nepieciešama mums ikvienam – mēs tikām pārsteigti nesagatavoti, jo saņēmām ziņu no Sabīnes Berezinas, ka dziedātāja tālāk vēlas doties viena, lai veidotu savu solo karjeru. Kopā ar producentu Gaiti Lazdānu bijām pārdomās, jo iekšēji škita, ka beidzot Latvijas estrādei veidojas labs duets,” neslēpj Markševics un piebilst, ka respektē Berezinas vēlmi un novēl viņai visu to labāko.

Kaspara Markševica un Viktorijas Plēpes jaunās dziesmas “Lai notiek” producents un mūzikas, un teksta autors ir Gaitis Lazdāns, ieraksts veikts studijā  GaLaPro.

“Mūsu jaunā un pirmā kopdziesma dodas pie klausītājiem! Ceru, ka manas mūzikas cienītāji šo sadarbību novērtēs atzinīgi un saskatīs visu gaišo Viktorijā kā es!” ar radoši pozitīvu skatu nākotnē raugās Markševics.

Katrīna Gupalo valsts svētkos pieskandina Garkalnes novada sešpadsmit ciemus

4. maijā, sveicot Garkalnes novada iedzīvotājus Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā, dziedātāja un pianiste Katrīna Gupalo visas dienas garumā muzikālas pastaigas laikā ar skaistākajām Imanta Kalniņa dziesmām viesojās sešpadsmit novada ciemos.

Katrīna Gupalo saka: “Mēs, mūziķi, aktieri, dejotāji un citi skatuves mākslinieki jau pusgadu esam bez saules gaismas – bez iespējas satikt savu klausītāju, darīt to, ko mīlam visvairāk un kam esam dzimuši, mācījušies, negulējuši, no neskaitāmām lietām savā dzīvē atteikušies, svīduši un trenējušies līdz nemaņai. Ir iespējams atrast veidu, kā turpināt klātienē iepirkties vai braukt ar sabiedrisko transportu, neskatoties ne uz ko, bet atrast iespēju arī citām sfērām neiznīkt, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi. Esmu neizsakāmi pateicīga kultūras centra “Berģi” komandai par viņu radošumu, sapratni un cilvēcību! Sajūsma par šodien piedzīvoto ir kosmiska, un es ceru, ka aizvien vairāk cilvēku būs atvērti un palīdzēs skatuves mākslai izdzīvot. Latvijas tauta ir īsta talanta, drosmes un izcilības esence, un mēs vienkārši nedrīkstam kļūt par patērētājsabiedrību, kurai ir gana ar “paēst, paskatīties TV un paspaidīt telefonu.””

Muzikālās pastaigas laikā Katrīna Gupalo uzstājās uz īpaši šim notikumam iekārtotas pārvietojamas skatuves, kas radīja iespēju klausītājiem kaut uz īsu mirkli izbaudīt un sajust īsta koncerta emocijas un noskaņu, tajā pat laikā saglabājot iespēju ievērot distanci vienam no otra. Visas dienas garumā svētku sajūta tika radīta sešpadsmit Garkalnes novada ciemu iedzīvotājiem, pasākuma laikā piestājot Berģos, Garkalnē, Upesciemā, Langstiņos, Sužos, Baltezerā, kā arī citur, un sniedzot pilnvērtīgu emociju apmaiņu, prieku, aplausus un ovācijas, kas ir ļoti nepieciešams gan mūziķiem un klausītājiem, gan svētku rīkotājiem.

Kultūras centra “Berģi” vadītāja Krista Kleina stāsta: “Savā ziņā šis laiks ir bijis ļoti radoši attīstošs, jo dzimst arvien jaunas idejas un pasākumu koncepti, pie kuriem iepriekš mēs iespējams nemaz nebūtu nonākuši. Tiešraides koncerti nespēj sniegt tās emocijas, to īpašo baudījumu un satraukumu, kāds rodas, satiekot māksliniekus klātienē, tādēļ jau pagājušajā gadā nonācām pie ceļojošu pasākumu idejas, kuru laikā izbraukājam visu novadu. Muzikālā pastaiga ar Katrīnu Gupalo ir vērienīgākais šāda veida notikums, ko esam organizējuši, jo tas bija liels izaicinājums ne tikai Katrīnai un mums kā rīkotājiem, bet arī mūsu tehniskajai komandai, kuriem bija jārada īpaša pārvietojama skatuve, kas ir aprīkota ar profesionālām gaismas un skaņas sistēmām, klavierēm un ar kuru var braukt pa dažāda seguma ceļiem daudzu kilometru garumā. Galvenais ikvienam ir nepadoties un turpināt radīt šādas radošas idejas, izejot no ierastā un pārvarot šī brīža piedāvātos izaicinājumus.”

Grupa “Saldās sejas” un Igo pārvēršas par kaijām

Grupai “Saldās sejas” sadarbībā ar leģendāro dziedātāju Igo tapusi dziesma “Maijā”, kas ir ikmēneša dziesmu projekta “12” turpinājums. Dziesmas mūziku šoreiz kopīgi rakstījuši Tomass Kleins un Guntars Račs, bet dziesmas vārdus Račs un Igo. Ierakstu producēja Gints Stankevičs. Dziesma “Maijā” savu koncerta pirmatskaņojumu uz skatuves piedzīvos 22. maijā Igo jaunizveidotajā mākslas centrā “Ceplis” koncertā “Ceļam cepli”. 

Guntars Račs: “Igo mūs uzaicināja piedalīties savā labdarības koncertā, tāpēc šķita loģiski, ka maija dziesma jāraksta sadarbībā ar viņu. Dziesmas stāsts ir par izlaušanos no četrām sienām un pārvēršanos kaijās. Tāda maza prātā jukšana. Uzrakstīju dziesmas vārdus un piedziedājuma melodiju, un tālāk jau palūdzu, lai dziesmu pabeidz Tomass Kleins. Gala rezultātā vēl savu “repa” teksta daļu pierakstīja Igo un sanāca lielisks kopdarbs. Manuprāt, viena no veiksmīgākajām šī projekta dziesmām uz šo brīdi.”

Igo: “Manā repertuārā nav daudz dziesmu par pavasari. Nu ir viena jautra! Tā tapusi laikā, kad daudz kas ir liegts. Ironija ir viens no veidiem, kā paskatīties uz notiekošo. Mans rečitatīva fragments ir kā atbilde vai turpinājums Guntara radītajam dziesmas tekstam. Tas tapa spontāni un viegli.”

Grupa “URBIX” publisko video klipu “Mirdzot šķēpiem”

2021. gada 4. maijā grupa “URBIX” ar lepnumu un prieku prezentē savu jauno video klipu “Mirdzot šķēpiem” no albuma “Laika dzeloņdrātīs”. Tā ir dāvana Latvijai, ik vienam no mums. “Mirdzot šķēpiem” ir viena no vispopulārākajām latviešu strēlnieku dziesmām, izpildīta dažādās versijās, bet roka aranžijā pirmo reizi.

Vēlamies sniegt emocijas klausītājiem apstākļos, kad nav iespējas tikties dzīvajos koncertos, ticot, ka stāsts un mūzika uzrunās daudzus no mums, īpaši šodien.

Video tika filmēts Ziemassvētku kauju piemiņas vietā, grupai un iesaistītajiem aktieriem sniedzot īpaši autentisku sajūtu par vēsturē piedzīvotajām cīņām, cilvēka gara pārbaudījumiem un drosmi.

Režisors, operators un klipa veidotājs Jēkabs Vilkārsis par idejas tapšanu saka: “Mēs stāvam te šodien brīvi, bet cik daudz likteņu ir bijis jālauž, lai šo zemi sauktu par mājām. Cīņu par brīvību izjūtam arī šodien. Vai tā būs cīņa ar ienaidnieku, vai izcīnīta uzvara savā sirdī?”. Grupas bundzinieks Juris Šenbergs: “Mūsu valsts dibināšana ir kā uzsākta stafete, kas atkārtoti tika nodota 1990. gada 4. maijā, un nu mēs katrs esam tās turpinātāji. Tās pamatā ir atbildība par savu ģimeni, savu bērnu nākotni, kas summējas atbildībā par valsts nākotni. ”

Grupas “URBIX” sastāvā Normunds Štefenhagens – vokāls, Artis Apinis – ģitāra, Edžus Korsaks – bass, Juris Šenbergs – bungas, Egīls Krūmiņš – taustiņinstrumenti, Agris Siksna – ģitāra, aranžijas.

Paldies Jelgavas pilsētas pašvaldības Kultūras padomei, biedrībai “Latviešu karavīrs”, Latvijas kara un vēstures biedrībai “Saule un Zobens”, SIA “Rīgas Meži”, SIA “Urbix 2”.

Lai piepildās katra sapņi un ieceres, lai savs jumts virs galvas un mājas, kur atgriezties, kur tevi kāds gaida!

Mūziķis Jānis Irbe aicina noklausīties jauno dziesmu “Virtuve Ar Mums”

Jaunā dziesma “Virtuve Ar Mums” seko 2019. gadā izdotajam albumam. Lai arī iepriekš šīs dziesmas versijas bija šur tur izskanējušas, dziesma nebija ierakstīta. Jaunā studijas versija tika ierakstīta salīdzinoši nesen. Mērķtiecīgi tika izcelts elektriskās ģitāras skanējums, kas savienojas ar dinamiskām bungām un basu.

Dziesma, galvenokārt, ir par nepabeigtām lietām, kas cilvēku dzīvēs vēl ir jāizdara vai jāuzlabo, bet ne tikai – dziesma uzsver nepieciešamību mirkļus izdzīvot nesteidzīgi, lai tie kļūst neaizmirstami, kā fotogrāfijā, kurā vēl pēkšņi kas sakustētos – vēl mirkli, vēl nedaudz. Kā arī virtuve, protams, bieži ir vieta, kur sākas diena un ir patīkami, ka tur tā tur sākas labi. Bet, ja skatāmies uz to visu mazliet dziļāk, tad ar “Virtuve” var saprast arī radošo vietu gan mūzikā, gan citās sfērās. Tad nu visiem novēlu  “radošumu ar mums”!

Mūzikas un teksta autors ir Jānis Irbe, kas arī ir iespēlējis ierakstā dzirdamos instrumentus un ierakstījis šo dziesmu. Miksēja Jānis Irbe un Gints Sola, māsterēja Gints Sola. Dziesmas vizuālā noformējuma autors ir Mārtiņš Locs.