NEPLP lēmums par izmaiņām Radio 5 atskaņotās mūzikas saturā neveicinās Latvijas mūzikas industrijas attīstību.

“Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas mūzikas eksports” aicina NEPLP izvērtēt š.g. 6. jūlija sēdē pieņemto lēmumu, par plānotajām izmaiņām Latvijas Radio 5 programmā, tā vietā virzot izmaiņas “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kas paredzētu vienotu Latvijā radītas mūzikas īpatsvara noteikšanu visās Latvijas radio stacijās.

Par NEPLP padomes lēmumu noteikt Latvijas Radio 5 programmā 80% mūzikas īpatsvara no visa fonogrammu raidīšanas laika Latvijas autoru radītiem darbiem, mūzikas industrijas eksperti ir pretējās domās. Šāds lēmums vājina sabiedrisko mediju un tā redakcionālo neatkarību, kā arī negatīvi ietekmē kopējo situāciju mūzikas industrijā, jo lēmums pieņemts pārsteidzīgi, neizvērtējot sekas, neņemot vērā klausītāju, pašu autoru, izpildītāju un mūzikas izdevēju viedokli.

“Jau kopš 2014.gada strādājam un virzām izmaiņas “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” par Latvijā radītas mūzikas īpatsvara noteikšanu visās Latvijas radio stacijās 30% apjomā no visa fonogrammu raidīšanas laika, no kuriem 20% ir jābūt latviešu valodā izpildītām fonogrammām un 10% jaunrades darbiem, kas sevī ietver arī Latvijā radītas fonogrammas citā valodā. Diemžēl jaunākais NEPLP lēmums, kas nosaka Latvijas Radio 5 atskaņot 80% no muzikālā satura Latvijā radītas fonogrammas, neatrisina mūsu virzītos priekšlikumus. Mūsu rosinātās izmaiņas ļautu radiostacijās kopā atskaņot Latvijā un ārvalstīs radītu mūziku, būtiski ceļot vietējās mūzikas kvalitāti un līdz ar to eksportētspēju. Manuprāt, Latvijā tiek radīta tikpat kvalitatīva mūzika kā ārvalstīs, bet sabiedrībā iesakņojušos stereotipu dēļ tā neiztur radiostaciju mūzikas atlases kritērijus.

Radio 5 jau būtiski vairāk atskaņo Latvijā radītas jaunrades fonogrammas nekā citas Latvijā raidošās radiostacijas kopā, palīdzot jaunajiem mūziķiem iekļūt radio apritē. Tajā pašā laikā komerciālie radio turpina darboties kā līdz šim, 85% no muzikālā satura laika atskaņojot ārvalstis radītas fonogrammas un atlikušos 15% ir tikai ievērojamu popularitāti guvušu vietējo mākslinieku dziesmas. Aicinām NEPLP izvērtēt šo lēmumu un veikt mūsu rosinātās izmaiņas likumā,” uzsver “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas mūzikas eksports” izpilddirektore Agnese Cimuška.

Izvērtējot komerciālo radio staciju darbību Latvijā, saturā skaidri iezīmējas tas, ka Latvijas autoriem un izpildītājmāksliniekiem tiek liegta iespēja būt sadzirdētiem. Tādējādi mākslinieki nespēj veidot savu atpazīstamību, iespēju pārdot mūzikas albumus un saņemt par tiem autortiesību un blakustiesību atlīdzības. Rodas absurda situācija – komerciālās radiostacijas atskaņo tikai populārus latviešu māksliniekus, bet, lai kļūtu populāri, jābūt regulārā radio apritē.

“deBusul MUSIC” direktore un Intara Busuļa menedžere Una Taal – Medvide komentē: “Konkrētais lēmums par 80% mūzikas atskaņošanu Latvijas Radio 5 konkrēto situāciju mūzikas industrijā neatrisinās. Tas ir tikai īstermiņa risinājums. Kamēr Radio 5 nezaudēs reitingus, tas strādās, bet šis lēmums nekādā veidā neveicina Latvijā radītas mūzikas atskaņošanu citās radiostacijās. Pirms lēmuma pieņemšanas, neviens neprasīja pašu mūziķu un industrijas viedokli. Esmu runājusi ar jaunajiem māksliniekiem un viņiem tikt atskaņotiem dažādu Latvijas radio ēteros ir praktiski neiespējami! Radio 5 jau līdz šim ir palīdzējuši veicināt jauno grupu atpazīstamību.”

2016.gadā Latvijā TOP 5 radio stacijas bija Latvijas Radio 2, Radio Skonto, Latvijas Radio 1, Eiropas Hitu radio un Star FM. Neviena no trīs komerciālajām radiostacijām nesasniedz 30% Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru. Radio Skonto Latvijā radīta mūzika dzirdama 21% no laika, Star FM 7.2% un Eiropas Hitu radio tikai 0.0005%.

No otras puses, “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības” (LaIPA) un pētījumu kompānijas  TNS 2016.gadā veiktais pētījums “LaIPA Mūzikas patēriņa indekss” parāda, ka lielākā daļa jeb 45% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā vēlētos, lai radiostacijā, kuru viņi klausās visbiežāk, tiktu vairāk atskaņoti Latvijā radīti mūzikas ieraksti.

Bez mūzikas īpatsvara noteikšanas, Aija Auškāpa, “Prāta Vētra” direktore un starptautisko attiecību vadītāja, iesaka vēl kādu risinājumu: “Mūsuprāt, valsts atbalsts nozares attīstībai ir nepieciešams un nozīmīgs. Labs piemērs ir Zviedrijas tālredzīgā politika – zviedru komponisti un producenti mūsdienu popmūzikā ir vieni no atzītākajiem un pelnošākajiem māksliniekiem, pateicoties valsts atbalstītai bezmaksas muzikālajai izglītībai, kas pieejama ikvienam. Zviedrijā radīti darbi ir pieprasīta eksportprece visos lielajos mūzikas tirgos.”

Ņemot vērā iepriekš minēto, “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas mūzikas eksports” aicina NEPLP izvērtēt lēmumu ņemot vērā arī Latvijas mūzikas industrijas intereses. Rosinām situāciju risināt ar likumu nosakot 30% Latvijā radītu fonogrammu izmantošanas īpatsvaru visās Latvijā raidošajās radio programmās, kur ne mazāk kā 20% no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā un ne mazāk kā 10% no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas jaunrades fonogrammas.

MŪZIKAS INDUSTRIJAS KONFERENCE/FESTIVĀLS “THE GREAT ESCAPE 2016” IZSLUDINA MŪZIĶU PIETEIKŠANOS SKATĒM.

Mūzikas industrijas konference/festivāls “The Great Escape 2016” izsludina mūziķu pieteikšanos skatēm.

Pasākums notiks no  19.-21. maijam Braitonā, Lielbritānijā.

Mūziķiem pieteikšanās: http://2015.greatescapefestival.com/apply-to-play/

Vairāk par konferenci/festivāluhttp://2015.greatescapefestival.com/

Šobrīd reģistrācija konferencei/ festivālam ir pieejama par 130 mārciņām.

Vairāk informācijas: http://greatescape.seetickets.com/event/the-great-escape-2016-delegates/various-brighton-venues/879823/

  1. gadā Latviju konferencē/ festivālā “The Great Escape” Latviju pārstāvēja grupas “Triana Park”, “The Big Bluff” un “Neon Saturdays”.

Waves Vienna 2014

Norises laiks: 2.10.-4.10.2014
Valsts: Austrija, Vīne
Festivāla mājas lapa: http://www.wavesvienna.com/
Mākslinieki,kuri pārstāvēja Latviju: „Carnival Youth”
 
Latviju pārstāvēt festivāla „Waves Vienna” organizatori aicināja grupu „Carnival Youth”.

Reeperbahn Campus 2014

Mākslinieki,kuri pārstāvēja Latviju: „Audience Killers”, „The Sound Poets”, „Carnival Youth”,”Triana Park”

18. septembrī „Meet Music Latvia” pieņemšanas pasākums notika Pooca bārā, kur bija aicināti starptautiskās mūzikas inudstrijas, festivālu, ierakstu kompāniju, producentu u.c. pārstāvji iepazīties ar Latvijas grupu dalību klātienē.

Kas ir Latvijas mūzikas „rozīnīte”?

Mūzikas industrija gadu gaidā mainījusies, spēku samēru spēlēs laukā ietekmējušas gan tehnoloģiju izmaiņas, gan to nestās klausītāju paradumu izmaiņas. Šīs izmaiņas mazām valstīm dod iespēju atrast savu nišu un noietu globālajā mūzikas tirgū,  bez tamLatvijai ir iespējas iet gan Rietumu, gan Austrumu virzienā. 

Kā vienu no Latvijas mūzikas „rozīnītēm”, ko var un vajag izmantot, Krievijas populārākā biznesa laikraksta „Komersant” mūzikas apskatnieks Boriss Barabanovs (Борис Барабанов) min Baltijas faktoru. Krievijas tirgum Latvijai un Baltijas valstīm vēl aizvien piemīt kāds īpašs šarms – Baltijas valstis ir Krievijas tuvie Rietumi, kas vienmēr asociējušies ar augstu kvalitāti mūzikā un mākslās. Latvijai un Baltijai vēl aizvien Krievijas patērētāju acīs piemīt zināms šarms. 

Boriss Barabanovs (Борис Барабанов) kopš 2003.gada ir Krievijas populārākā biznesa laikraksta „Komersant” mūzikas apskatnieks, vairāku Krievijas un starptautisko mūzikas izpildītāju – Zemfira, Billy band, Okean Elzy, Instrumenti, Godol Bordello, Jenia Lubich, uc menedžeris. 

Diskusijā Barabanovs atzina, ka Krievija ir iespēju un pārsteigumu zeme, kurā var notikt jebkas – viens no scenārijiem, kas var būt veiksmīgs grupai ir gluži triviāls: „Ja jūsu grupas solistā iemīlas kādā oligarha meita, jums visas durvis vaļā,” smejoties saka Barabanovs, tomēr apstiprinot, ka šādi gadījumi ir bijuši. Krievijas eksperts iesaka šajā tirgū dziedāt krievu valodā, šobrīd vislabākais veids kā ieiet tirgū – veidojot duetu ar kādu no Krievijas māksliniekiem.

Šains Šapiro (Shain Shapiro), kurš mūzikas industrijā darbojas jau 15 gadus un palīdzējis vairākām valstīm attīstīt mūzikas eksporta jomu, atgādināja kādu citu būtisku lietu: „Mūziķi parasti uztraucās par akcentu, dziedot angļu valodā, manuprāt tam nav tik liela nozīme – galvenais, lai jūsu teksti būtu nopietni, ar jēgu, neliels akcents var būt pat pluss, bet ja jūsu dziesmu tekstiem nebūs satura, perfekta angļu valoda nepalīdzēs.” 

Šains Šapiro savā karjerā strādājis ar vairāk kā 300 mūzikas grupām un izveidojis sadarbību ar mūzikas eksporta organizācijām vairāk kā 30 valstīs, darbojies UK Music, Arts Council England un South Australia Arts Council konsultatīvajās padomēs. 

Lielbritānijas producents Pīters Dženers (Peter Jenner) jau kļuvis par  aktīvu Latvijas un Baltijas mūzikas un grupu atbalstītāju starptautiskajā mūzikas tirgū, mūzikas biznesā jau vairāk kā 40 gadus,bijis tādu starptautisku grupu kā Pink Floyd, T Rex, Ian Dury, Roy Harper, The Clash un citu grupu menedžeris. Pīters Dženers kā galveno izceļ orģinalitāti. „Nemēģiniet būt nākamie Bītli vai R.E.M., tas jau ir bijis, ja es gribu klausīties Bītlus, es klausos Bītlus, man nevajag kopiju. Nekopējiet, ietekmējieties un veidojiet sevi, meklējiet savu skanējumu, meklējiet savu orģinalitāti, ja es dzirdu, ka te Latvijā ir čellu trio, kas spēlē populāro mūziku, man ir interesanto, es to gribu dzirdēt, bet kārtējā rokgrupa ir tikai kārtējā rokgrupa,” saka Pīters Dženers. 

„Neviens no šiem mūzikas biznesa ekspertiem mums neiedos pareizo formulu, kā darīt, lai gūtu panākumus, bet šī ir laba pieredz ierosmei un lieliska iespēja dibināt kontraktus,” saka „Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” izpilddirektore Agnese Cimuška.

Seminārs “Mūzikas eksports. Latvijā radītās mūzikas konkurētspējas veicināšana pasaules mūzikas tirgū” notika  2.decembrī AS “Citadele banka” konferenču zālē un to apmeklēt varēja bez maksas, semināru organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrību/ Latvijas mūzikas eksportu.

“Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” savu darbību uzsāka ir 2012. gada beigās. Biedrību nodibināja LaIPA kopā ar Latvijas Mūzikas informācijas centru. Kultūras ministrija biedrības darbības uzsākšanai piešķīra 3000 latu. Biedrības mērķi ir veicināt mūzikas industrijas attīstību Latvijā un Latvijā producētās mūzikas eksportu, veicināt un atbalstīt konkurētspējīgu mūzikas ierakstu radīšanu un palielināt Latvijas mūzikas izmantošanas apjomu, būt par Latvijas mūzikas industrijas oficiālo pārstāvi Eiropas un starptautiskajās industrijas konferencēs un izstādēs, informēt un izglītot Latvijas mūzikas industrijas pārstāvjus eksporta jautājumos. 

“Quickstrike” make a loud statement and release their debut album “None of a Kind”.

The LP, which the band spent a good deal of time on, is finally available on all streaming platforms and CD, which includes a bonus track.

“We’re really proud and honored to finally release the full-length record for listeners all over the world. The first three singles have already caused some significant noise here, and abroad as well, gathering us new fans and listeners, who are really into the sound that we make. We’ve read various different reviews, and gotten feedback, so it’s really exciting to see how the resto f the album is going to be received. As it’s a very versatile record, we have no doubt that anyone will find a song, lyric or vibe on it that they can relate to” – says the band.

The digital version offers 10 tracks, and the CD includes the exclusive “Moonlight Days”.

“None of a Kind” helped us to get everything off our chests at the time, so you’ll hear those raw emotions, read about genuine experiences, it’s all there, and putting it into song is the best way to deal with it for us. We’ve experienced and learned a lot during the making of this record, and that helped us develop our skills and personalities. It’s a very strong foundation for the band today – with our own esatblished sound and attitude, we’re ready for our next big thing. And while listeners are feasting their ears on “None of a Kind”, we’re in the kitchen, cooking up the next trouble course, and we’ve just clocked in. “We’re here to do some damage!” – to quote the band.

“None of a Kind” has been released via “Rockshots Records”, which signed “Quickstrike” last year.

 

Jānis Šipkēvics kopā ar Aminatu izdod jaunu dziesmu – “Tavi viļņi”

24. februārī publiskots Jāņa Šipkēvica liriku video dziesmai “Tavi viļņi”, kas tapis sadarbībā ar dziedātāju Aminatu.

Jautājot par jauno dziesmu, mūziķis Jānis Šipkēvics stāsta: “Rakstot šo dziesmu, es jau galvā dzirdēju Aminatas balsi. Šī sadarbība ir likumsakarīga, jo līdz šim esam sadarbojušies vairākkārt, kur es esmu bijis vārdu autors Aminatas dziesmām, kā arī mēs abi esam esam izpildījuši viņas dziesmas kopā. “Tavi viļņi” ir pirmais skaņdarbs, kas tapis speciāli mums abiem, un man par to ir milzīgs prieks, jo man šķiet, ka Aminatas balss ir viena no skaistākajām latviešu populārajā mūzikā.”

Aminata: “Es ļoti cienu un apbrīnoju Jāni kā mūziķi un autoru! Mēs jau kādu laiku veiksmīgi sadarbojāmies, kopīgi rakstot dziesmas, bet šis beidzot ir “patstāvīgs”projekts, kas radīts mums abiem. Es ļoti priecājos par šī kopdarba rezultātu! Mani ļoti uzrunā šīs dziesmas vēstījums un, manuprāt, šī dziesma ir ļoti skaista!”

Liriku video ir veidojusi māksliniece Ksenija Sundejeva, kas plašākai publikai pazīstama arī kā mūzikas grupas “Tribes of the City” soliste. Ar video autori Jānim Šipkēvicam ir bijusi veiksmīga sadarbība gan savos solo projektos, gan ar grupu “Instrumenti”.

Dziesmas ierakstā piedalījušies mūziķi Miķelis Putniņš, Kārlis Josts, Rūdolfs Dankfelds, Aminata Savadogo un Stīgu kvartets – Līva Plociņa-Janova, Madara Gaile, Ineta Abakuka, Madara Norbūte.

Jau martā tiks izziņoti Jāņa Šipkēvica jubilejas gadam veltīto koncertu datumi, kā arī albums “Apgaismo mani” nāks klajā 2022. gada 29. martā.

Dziedātāja Inese Bērziņa publicē videoklipu dziesmai “Nāāākts”

Džeza dziedātāja Inese Bērziņa publicē videoklipu dziesmai “Nāāākts”. Videoklipā ir apvienota Imanta Ziedoņa dzeja ar frīdžezu, kapoeiru un laikmetīgo deju.

“Par dziesmas pamatu ir ņemts Imanta Ziedoņa dzejolis, jo dzejnieka radītais jau izsenis mani uzrunā tā – līdz saknēm. Dziesmas skanējums atklāja labu platformu dejai bez robežām, tādēļ filmēšanā piesaistījām arī laikmetīgās un kapoeiru dejas pārstāvjus. Kopumā stāsts ir par savu baiļu pārvarēšanu un nepadošanos,” tā par videoklipu stāsta dziedātāja.

Videoklipa režisors un producents ir KRUSTAPS un tas tika filmēts Rīgas augstākajā vietā – Dzegužkalnā. Piedalās dejotāji no laikmetīgās dejas un kapoeiru apvienībām – Rainers Ikvilds, Alise Putniņa, Nauris Goba, Edvards Kurmiņš un Madara Ante. Horeogrāfs – Aigars (Salamandra) Larionovs, kostīmu māksliniece – Malvīne Mennika, operators – Toms Šķēle, operatora asistents – Ansis Landorfs, gaismotājs – Edgars Ļaska. Palīdzīgās rokas – Ilze Kalniņa, Anete Atvare, Dainis Jurga (Filmu skola) un Mārtiņš Urķis, Oskars Freimanis, Ernests Aļļis, un arī Ineses Bērziņas vecāki Guna un Egons Bērziņi.

Dziesma ierakstīta “Broders audio” skaņu studijā un to ierakstījis Mārtiņš Krastiņš. Dziesmas tapšanā piedalījās vokāliste Inese Bērziņa, ģitārists Miķelis Vanags, pianiste Marika Šaripo, tubists Eduards Lipāns, pie bungām Artūrs Strautmanis.

 

Oskars Deigelis sadarbojoties ar “Otras Puses” Normundu Pauniņu izdod jaunu singlu!

“Teiksi reiz paldies” ir dziedātāja un dziesmu autora Oskara Deigeļa jaunākais radio singls, kam tapis arī saulains un vasarīgs video. Dziesmas mūzikas autors ir grupas “Otra Puse” solists Normunds Pauniņš, bet tekstu Deigelis radījis pats. Kompozīcijas muzikālo noformējumu uzticēts veidot Jānim Narbutam.

“Nevajag asaras liet, viss tāpat reiz beigsies vienuviet. Man žēl, durvis ir ciet, bet tu teiksi reiz paldies,” dziesmā dzied Deigelis, kurš komentējot tās saturu ir tiešs: “Šis ir stāsts par diviem cilvēkiem, kuri sastapušies abpusējas jūtu ķīmijas uzplaiksnījuma iespaidā, taču ar to ne vienmēr ir gana. Kad top skaidrs – šīs attiecības noteikti augļus nenesīs, ir vērts spert soli atpakaļ, pasargājot kā sevi, tā otru.”

“Tas ir godprātīgs maiņas darījums,” komentējot dziesmu smejas Pauniņš: ”Oskars man vārdus, es viņam melodiju! Bet ja nopietni – esmu priecīgs, ka Oskara personā esmu atradis cilvēku, kuru meklēju jau vairākus gadus, proti, vārdu autoru manis uzkrātajām melodijām. Ceru, ka pateicoties mūsu sadarbībai taps vēl daudz skaistu dziesmu arī turpmāk.”

Oskars Deigelis izdevis 4 studijas albumus – “Izglābts” (2013.g.), “Dubults neplīst” (2014.g.), “Mūza” (2017.g.), “Kamēr esmu” (2020.g.), kā arī mazalbumu “Kaverversijas”, 2021. gadā.

Dziedātājs pazīstams arī kā vārdu autors, kurš radījis dziesmu tekstus Samantai Tīnai, grupai “Otra Puse”,  Rassell & Sabīnei Berezinai, Laurim Reinikam, Nikolajam Puzikovam, Adrianai Miglānei, Mārtiņam Kanteram u.c.