Kategorija: Jaunumi

Raimonds Pauls turpina aktīvi radoši darboties un kopā ar kontrabasistu Edvīnu Ozolu un bundzinieku Arti Orubu ierakstījis kamermūzikas džeza albumu “Raimonds Pauls Plays Arno Babajanyan”. Tajā iekļautas izcilā armēņu komponista Arno Babadžanjana melodijas jaunos Maestro aranžējumos.

Ierakstu, kas veikts Latvijas Radio 1. studijā, producēja Māris Briežkalns, bet pie skaņu pults bija Gustavs Ērenpreiss. Albumu digitāli, kompaktdiskā un vinila platē izdevis fonds “Mūsdienu mūzikas centrs”.

Šis ieraksts turpina Raimonda Paula centienus godināt savus izcilos laikabiedrus. Piemēram, 2014. gadā tika izdots albums “Raimonds Pauls Plays Giya Kancheli”, kurā bija iekļautas arī kamermūzikas džeza manierē ierakstītas slavenā gruzīnu komponista Gijas Kančeli kompozīcijas.

“Arno Babadžanjana mūzika ar savu dziļumu un harmoniju mani iedvesmojusi jau ilgu laiku,” saka Maestro Raimonds Pauls. “Viņš bija viens no sešdesmito gadu vadošajiem komponistiem. Nezinu, vai kāds vēl atceras šīs melodijas, bet es centos no tām pārāk neattālināties.”

Pauls šo kamermūzikas džeza stilu salīdzina ar savu mūžīgo džeza elku Oskara Pītersona un Erola Gārnera mūziku, kurā katram instrumentam ir būtiska loma – sākot no klavierēm līdz kontrabasam un bungām. To var salīdzināt arī ar Raimonda Paula oriģinālmūzikas albumu “Pastaiga pa Rīgu”, kas izdots 2020. gadā.

“Ir svarīgi saprast, ka šī ir Babadžanjana mūzikas kamermūzikas versija, jo savulaik tā skanēja daudz plašāk, ar spēcīgu vokālu, orķestra stīgām…,” piebilst Maestro. “Bet man klavieres aizstāj gan vokālistu, gan daudzus instrumentālistus. Es biju ļoti priecīgs beidzot ierakstīt šīs melodijas.”

Arno Babadžanjans darbojās 20. gadsimta 50., 60. un 70. gados, komponējot skaņdarbus dažādos žanros, tostarp populāras popdziesmas. Liela daļa viņa mūzikas bija balstīta  armēņu folklorā. Babadžanjans ietekmējās no tautieša Arama Hačaturjana, ungāru komponista Bēla Bartoka un citiem dižgariem. Viņš arī pats bieži izpildīja savas kompozīcijas, jo bija izcils pianists. Arno Babadžanjans nomira 1983. gadā.

Albumu, kurā iekļauti deviņi skaņdarbi, izdevis fonds “Mūsdienu mūzikas centrs” sadarbībā ar Armēnijas goda konsulu Latvijā Mhitaru Mhitarjanu un Latvijas goda konsulu Armēnijā Armenu Gasabogljanu. Albuma dizainu veidoja Tigrans Kanjans.

Albuma prezentācija notika šā gada 15. janvārī Latvijas Radio par godu Maestro 70 gadu darba jubilejai. Prezentācijā piedalījās arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, premjerministre Evika Siliņa un kultūras ministre Agnese Lāce.

Jaunais albums “Raimonds Pauls Plays Arno Babajanyan” pieejams mūzikas straumēšanas platformās un mūzikas veikalos.

2026. gada 13. februārī Rīgas grupa SEVER laiž klajā savu otro pilnmetrāžas albumu “Another
Nightmare” — 10 dziesmu, 31 minūti garu ierakstu, kas kļūst par loģisku, taču ievērojami
tumšāku un agresīvāku soli grupas radošajā attīstībā. Albums ierakstīts 2025. gadā Rīgā,
grupas studijā, producenta Andreja Mosolova vadībā. Masteringu veicis producents Christof
Krysdove no Embark Studio. Albums tiks izdots kā neatkarīgs (self-release) digitāli, kā arī būs
pieejams CD un vinila formātā.

“Another Nightmare” ataino pasauli, kurā pastāvīga spriedze un trauksme ir ikdiena. Albums
reflektē tēmas par atkarībām, iekšējo nemieru, cīņu ar stresu, bailēm par nākotni, apokalipses
un trešā pasaules kara draudiem, viltus ideoloģiju spiedienu un uzspiesto panākumu definīciju.
Neraugoties uz drūmo noskaņu, tas nav stāsts par padošanos — albuma liriskais varonis
izvēlas cīnīties, saglabāt cilvēcību un iet uz priekšu pat tad, kad cerība gandrīz zudusi.

Muzikāli SEVER savā jaunajā albumā pievēršas skanējuma smagākajai pusei. Grupas mūzikā
savijas alternative metal, metalcore, post-hardcore un alternative rock, ar atsaucēm uz
“Sempiternal” laika “Bring Me The Horizon” skanējumu, kā arī uz “The Plot In You” daiļradi.
Vokālās intonācijas raisa asociācijas ar 2000. gadu sākuma grupām, piemēram, “Linkin Park”
un “Soil”. Otrajā grupas albumā ir vairāk ekstrēmā vokāla, smagāku ritmu un zemu noskaņotu
ģitāru, savukārt teksti kļuvuši tiešāki un atklātāki. Ja SEVER debijas albums bija vairāk vērsts uz
personiskām tēmām — attiecībām, mīlestību un šķiršanos —, tad “Another Nightmare” pilnībā
fokusējas uz mūsdienu cilvēka iekšējām un sociālajām brūcēm.

Mūziķi atklāj, ka “Another Nightmare” tapšanu tieši ietekmējuši reāli dzīves notikumi — karš
Ukrainā un Palestīnā, pieaugoša sabiedriskā spriedze, naids un ekonomiskā nestabilitāte.
Muzikāli albums iedvesmu smēlies no Architects albuma “The Sky”, “The Earth & All Between”
un LANDMVRKS albuma “The Darkest Place I’ve Ever Been”. Dziesmu tekstos sastopamas atsauces uz “Fight Club”, “The Lord of the Rings”, “The Green Mile” un citiem darbiem, kas SEVER skatījumā simbolizē gan sāpes un iekšējos lūzumus, gan spēju pārvarēt grūtības un saglabāt cilvēcību.

Pirms albuma “Another Nightmare” iznākšanas grupa publicējusi vairākus singlus — “Sober”,
“Dead & Gone”, “Wake Up”, “The Artist In Me” un “The End”. Noslēdzošais singls “Believer” tiks
izdots vienlaikus ar albumu. Visiem jau izdotajiem singliem ir uzņemti videoklipi.

Pēc albuma iznākšanas SEVER turpinās radošo darbu pie jaunām kompozīcijām. Tuvākie
SEVER koncerti: Innerfade Fest — 21. februārī, festivāls Rock Revolūcija – 16.maijā un Bury
Tomorrow iesildīšana — 2026. gada 16. jūnijā.

Turpinot multikulturālo sadarbības projektu “Senču balsis”, bungu un dūdu grupa “Auļi” laidusi klajā kopā ar japāņu dziedātāju Čitosi Hadžimi (Chitose Hajime) radītu minialbumu “Voices of Amami Oshima”.

Čitose Hadžime ir Japānā labi zināma dziedātāja no valsts dienvidu salas Amami Ošima (Amami Oshima). Viņa lieliski pārvalda tai raksturīgo tradicionālo dziedāšanas tehniku, kā arī spēlē tikpat raksturīgu trīsstīgu instrumentu sanšinu (sanshin), kas ir radniecīgs starptautiski vairāk zināmajam šamisenam. Čitose ir arī mūzikas autore, kura tradicionālās japāņu salu dziesmas sapludina kopā ar novatoriskām izpausmēm. Viņas daiļrade sakņota tradicionālajā dziedāšanas tehnikā, ko dēvē par guinu (guin) un kurai raksturīgas izteiktas vokālās intonācijas un vibrato.

Hadžime ar savu dzidro un vienlaikus spēcīgo balsi pamatā ataino dabas skaistumu, taču tradicionālo dziesmu tēmu lokā var būt arī, piemēram, pamācības bērniem, pasmagās darba ikdienas apdziedāšana vai pat humoristiskas noskaņas, jo būtībā tās ir galda dziesmas radu un draugu lokam. Salinieku dziesmu pasniegšanas veids spēj aizkustināt gan japāņu, gan arī citu valstu klausītāju sirdis.

Amami Ošimas salas tautas mūzikas stils tiek dēvēts par šimautu (shimauta). Tas ir saliktenis no vārdiem “šima” jeb “sala” un “uta” jeb “dziesma”, taču amami dialektā ar vārdu “šima” tiek saprasts arī salu apdzīvojošās cilvēku kopienas jēdziens, līdz ar to, stila apzīmējumu “šimauta” var tulkot gan kā “salas dziesma”, gan kā “ciemata dziesma”.

Abu dzimumu vokālistu gadījumā tam raksturīgs falseta dziedājums, ko bieži papildina piedziedātāji un kura pavadījumam tiek izmantots strinkšķināmais stīgu instruments sanšins, ko spēlē ar bambusa mediatoru. Interese par lokālajiem dialektiem un tajos dziedamām dziesmām palielinājusies gan Japānā, gan ārpus tās robežām, veicinot arī tūristu interesi par šo fenomenu.

“Auļu” un Čitoses Hadžimes sadarbība notika ar Japānas mūzikas aģentūras “Harmony Fields” starpniecību. 2019. gadā tā organizēja grupas tūri Japānā. Ļoti sirsnīgā uzņemšana un iedvesmojošās sarunas ar vietējiem cilvēkiem atstāja uz “Auļu” dalībniekiem paliekošu iespaidu un radīja vēlmi turpināt Japānas kultūras iepazīšanu. Aģentūra “Harmony Fields” palīdzēja atrast vietējo mūziķi tieši projektam “Senču balsis”. Un tā ir kompānijas “Universal Music Japan” partnerizdevniecības “Office Augusta Co., LTD.” pārstāvētā māksliniece Čitose Hadžime.

“Minialbuma pirmo dziesmu “Watasha” sākotnēji izdzirdēju Čitoses un japāņu popdziedātāja Kosukes Atari izpildījumā,” stāsta grupas “Auļi” vadītājs Kaspars Bārbals. “Mani tā uzreiz uzrunāja ar savu tīro enerģiju, šķita ļoti tuva tam, kā es izjūtu un saprotu “Auļu” mūziku. Nolēmu apvienot “Watasha” oriģinālo melodiju ar latviešu tautas dejas melodiju “Eņģelītis”, pārliekot to no mažora uz minoru un piešķirot tādu kā viduslaikiem raksturīgāku noskaņu.”

“Man savukārt ārkārtīgi iedvesmojoša melodija šķita dziesmai “Hohnen bushi”, kas mūsu minialbumā iekļauta kā otrā,” saka grupas “Auļi” dalībnieks Mārtiņš Miļevskis. “Pati dziesma gan likās mazliet par garu, tāpēc nolēmu to saīsināt. Tā kā nerunāju japāņu valodā, vēlāk sapratu, ka biju nejauši izņēmis ārā ļoti svarīgu teksta daļu. Protams, ka tā bija jāatjauno. Un tad skaņdarba otrajā daļā iekļāvu arī mūsu tautasdziesmu, kas tagad skan vienlaikus ar Čitoses unikālo dziedājumu. Eksperiments izdevās pārsteidzoši labi un piešķīra dziesmai dziļu un bagātīgu faktūru.”

“Iesākumā biju pilnīgi apjucis,” savos iespaidos par jauno sadarbību un konkrēti par minialbuma trešo dziesmu “Yoisura bushi” dalās arī “Auļu” dalībnieks Edgars Kārklis. “Nespēju uzreiz saprast ne “Yoisura bushi” struktūru, ne taktsmēru. Klausījos to atkal un atkal, rūpīgi analizēju un tikai tad sāku aranžēšanas procesu. Man bija būtiski cienīt oriģinālo materiālu un saglabāt tā kodolu neskartu, vienlaikus pievienojot “Auļu” skanējumu tā, lai tas papildinātu un pastiprinātu dziesmu. Īpaši patīk tas, ka Hadžime ne tikai dzied, bet arī spēlē sanšinu. Tas piešķir skaistu, atšķirīgu nokrāsu un izceļ Amami Ošimas tradicionālās mūzikas garu.”

“Ļoti priecājos, ka manas dzimtās salas tautas dziesma jeb šimauta nonākusi arī līdz Latvijai, un šajā satikšanās brīdī pāri jūrai ir piedzimis jauns skanējums,” rezumē japāņu dziedātāja Čitose Hadžime. “Pateicoties šai brīnišķīgajai saiknei, es arī pati no jauna esmu atklājusi šimautas šarmu un skaistumu, vēlreiz sajutusi tās bezgalīgo potenciālu. Esmu no sirds pateicīga un sajūsmināta par šo iespēju un atkal un atkal klausos jauno ierakstu, ar nepacietību gaidot to dienu, kad varēšu uzstāties kopā ar “Auļiem” koncertā!”

Šī ir jau otrā sadarbība atjaunotā projekta “Senču balsis” tā dēvētajā otrajā sezonā. Pērnā gada nogalē nāca klajā tās pirmais minialbums “Voices of Ghana”, kurā “Auļi” sadarbojās ar Rietumāfrikas valsts Ganas dziedātāju Abianu.

Jaunais minialbums “Voices of Amami Oshima” noklausāms visās populārākajās mūzikas straumēšanas platformās.

Melanholiskā poproka grupa “The Sound Poets” nodod klausītājiem savu jaunāko veikumu – singlu “Dzejnieks un mūza”. Dziesmu papildina kinematogrāfisks videoklips, kurā galveno lomu atveido aktieris Mārtiņš Meiers.

Singls “Dzejnieks un mūza” ir nākamais vēstnesis grupas gaidāmajam studijas albumam, kas pie klausītājiem nonāks jau šajā pavasarī. Albuma iznākšanu un jauno muzikālo posmu “The Sound Poets” aicina nosvinēt grandiozā vasaras izskaņas koncertā, kas norisināsies 29. augustā, Mežaparka Zaļajā teātrī. 

Biļetes: https://www.bilesuserviss.lv/lat/biletes/muzika/the-sound-poets-mezaparka-zalaja-teatri-485833/

Grupas solists Jānis Aišpurs par jauno singlu: “Manuprāt, šī dziesma ir pēdējā laika jaudīgākais muzikālais piedzīvojums, kas ar grupu ir noticis. Man ir sajūta, ka tajā ir neapzināti (un mazliet tomēr apzināti) iekodēts kaut kas ļoti latvisks un sakrāls – tajā jaušams tautasdziesmas spēks, pagāniskums un kopīgas lūgšanas sajūta. Lai gan tas ir ļoti personisks stāsts, caur to strāvo lielāks, kolektīvs piedzīvojums. Tur ir kaut kas daudz vairāk par mani kā teksta autoru vien.”

Vizuālo stāstu dziesmai radījusi režisore Elizabete Gricmane, galveno lomu uzticot aktierim Mārtiņam Meieram. Elizabete par sajusto klipa veidošanas procesā stāsta šādi: “Cilvēki mīlestību meklē citos, kas to varētu dot, mantās, kas to varētu sniegt, vai notikumos, kas to varētu piešķirt. Laika steiga cauri mūsu dienām liek mums nobīties, ka nepaspēsim izbaudīt šo mirkli, un piedzīvot to, pēc kā tik ļoti tiecamies. Mīlestību visa sākumā mums katram jāiemanto sevī un pret sevi, lai piedzīvotu savu dzīvi, un caur lēnprātību un uzticēšanos dotu sev drosmi atvērt jaunas durvis uz to, kas mēs vēl tikai būsim.”

Singls “Dzejnieks un mūza” un tā videoklips no šodienas ir pieejams visās lielākajās mūzikas straumēšanas platformās un grupas YouTube kanālā.

Turpinot ceļu uz debijas albumu, jaunā dziedātāja, profesionāla skatuves kora māksliniece un mūzikas skolotāja Jolanta Kalniņa izdod otro albuma vēstnesi – “Kad mīlestība ienāk”. Neakadēmiskās mūzikas pasaulē viņa sevi pieteikusi pērnā gada rudenī ar dziesmu “Mana tautasdziesma”.

Jaunais skaņdarbs tapis radošā simbiozē ar dzejnieku Daini Deigeli, kur, apvienojoties smalkai balss saspēlei ar vijoli un klavierēm, kompozīcijas centrā izvirzīts teksts- stāsts par mīlestības būtību. Dziesma “Kad mīlestība ienāk” atnākusi neparasti. Laikā, kad Jolantu urdījusi nepārvarama vēlme uzrakstīt vokālu skaņdarbu par mīlestību un viņa meklējusi īstos vārdus, lai radītu mūziku, dziesmas autore sociālajos tīklos nejauši uzdūrusies Daiņa Deigeļa tikko publicētajam dzejolim un pēc stundas skice jau bijusi gatava. “Dziesma tapa ļoti ātri. Bija sajūta, it kā tā, kā dzīva būtne ļoti vēlētos piedzimt un pēc iespējas drīzāk atrast ceļu pie klausītājiem. Es burtiski ‘izlīdu no ādas’, meklējot īstos vārdus, līdz ieraudzīju Daiņa sarakstītās rindas. Tā bija tūlītēja atskārsme – jā, šis ir īstās,” stāsta Jolanta Kalniņa. Dzejnieks Dainis Deigelis papildina: “Tajā sestdienā spīdēja saule, bija pavasara sajūta, un dzejolis tapa pa ceļam uz mājām uz kāda soliņa, kā tāda straumīte. Man ir liels prieks par šo neticamo saslēgumu un kopradīšanu ar Jolantu.”

Atšķirībā no debijas singla “Mana tautasdziesma”, jaunais skaņdarbs ir minimālistisks un vēl personiskāks. Jolantas balsi un klavierspēli papildina vijolnieces Santas Kalniņas improvizācija, bet darbu rediģējis un par tehnisko skanējumu rūpējies mūziķis Raimonds Bičus. Ir uzsākts darbs arī pie kompozīcijas vizuālā stāsta – videoklipa, kas atspoguļos mīlestības dabu – baltu, atkailinātu un tīru. Neaprakstāmu un nenoliedzamu.

Dziesma stāsta par mīlestību. Dzejnieks Dainis Deigelis dalās domās, ka mīlestība visticamāk ir vienīgā sajūta, kuru nevienam nevar atņemt pat ļoti grūtos laikos un bieži tā atnāk tieši tad.

Grupa “Pienvedēja Piedzīvojumi” jauno gadu uzsāk, izsludinot vērienīgu 360° koncertu Rīgas
cirkā. 15. maijā plkst. 21.00 grupa gaidīs ciemos fanus, lai kopā izbaudītu šo piedzīvojumu.

“Tas būs kas jauns un nebijis mūsu grupas pastāvēšanas laikā. Uz apaļas skatuves spēlēsim
pirmoreiz. Mums vienmēr bijusi doma par tādu koncertu, nu to piepildīsim. Esam pārliecināti ka
tas būs lielisks piedzīvojums arī mūsu faniem. Varēs dejot mums apkārt un uz balkona,” stāsta
grupas solists un basģitārists Māris Žigats.

“Šajā koncertā mēs spēlēsim gan dziesmas no pēdējā albuma “Bezmiegs”, kuras, mūsuprāt, ir
ļoti nobriedušas, atbilstoši grupas vecumam kā arī neiztiksim bez grupas lielākajiem hitiem.
Esam uzstājušies daudz vietā, lielākās un mazākās bet Rīgas cirkā 360° koncerts noteikti būs
vienreizējs piedzīvojums gan mums gan klausītājiem,” atklāj grupas ģitārists Aldis Lunde-
Kurzemnieks.

Grupa izdevusi septiņus pilnvērtīgus dziesmu albumus. Grupas pamatsastāvs nav mainījies kopš
tās dibināšanas.

2019. gadā grupa ieguvusi Latvijas mūzikas ierakstu augstāko apbalvojumu “Zelta mikrofons” rokmūzikas un metālmūzikas žanrā.

Biļetes uz koncertu nopērkamas “Biļešu servisa” kasēs un internetā: https://store.bilesuserviss.lv/public/lv/event/493822/purchase/sector/2328

Albums “Bezmiegs” pieejams visās populārākajās mūzikas straumēšanas un lejupielādes vietnēs.

Saulrieta pop grupa GAISAA (Modris Skaistkalns, Jana Briede, Sandis Ķešāns) nākusi klajā ar jaunu valentīndienas singlu “Sirds Saskaras Ar Sirdi”. Dziesmā tiek pausta optimistiska pārliecība par to, ka mēs noteikti, agri vai vēlu satiksim “savus” mīļos, “savus” vistuvākos cilvēkus. Pat ja ne šajā dzīvē, tad nākamajā noteikti mēs nepaliksim vientulībā.

Singlam tapis arī videoklips. Grupa izsaka pateicību līdzcilvēkiem: Aivaram Kvālbergam par atbalstu klipa realizācijā, Mārim Briedim par iesaisti, Alisei Zvejsalniecei par stila veidošanu un Aleksim Zajankovskim par bungu spēlēšanu.

2025. gada 5. augustā GAISAA izdeva debija singlu “Mēs Krītam Uz Augšu”, kas 6 nedēļas pēc kārtas atradās Latvijas Radio 2 “Muzikālās bankas” Top 15 dziesmu sarakstā. Arī nākošais grupas singls “Kā Vasaras Sākumā” guvis radio atzinību, 2 nedēļās pavadot starp Latvijas radiostaciju spēlētāko pašmāju mūziķu TOP 10. Šobrīd grupa strādā pie debijas albuma, soli pa solim atklājot GAISAA muzikālo rokrakstu. 

GAISAA sastāvā ir Modris Skaistkalns, dziedātājs, producents un dziesmu autors, dziedātāja Jana Briede un ģitārists Sandis Ķešāns (Smaržo Pēc Lietus). GAISAA piedāvā saulrietu popu, kurā ieausti fanka un indie elementi.

Tuvojoties vispasaules mīlas svētkiem, grupa “Aptiekas Bēru Ansamblis laidusi klajā
liriski enerģisku singlu “Bijušie vīrieši”.

“Dāmas pārzina šo stāstu kā savus piecus pirkstus – rozes, dāvanas, restorāni un solījumi
mūžīgi mīlēt – tādas ir pirmās dienas vai nedēļas ar savu sapņu vīrieti. Un tad ierodas skarbā
realitāte, kurā šis sapnis izplēn, liek vilties un justies bezcerīgi. Tas ir stāsts, kas atkārtojas
paaudžu paaudzēs visos vecumos. Ir cerība, ka šis murgs kaut kad beigsies, bet, ja tas notiktu,
par ko tad mēs rakstītu dziesmas? Šī dziesma ir veltījums dāmām – jūs neesat vienas; un
veltījums vīriešiem – jūs varat labāk!” jaunāko singlu raksturo “Aptiekas Bēru Ansamblis”.

Dziesma “Bijušie vīrieši” ierakstīta Rīgā, ar skaņu inženieri Jāni Kalvānu studijā “Gateris”, un
no šodienas klausāma visās populārākajās straumēšanas vietnēs.

Grupas sastāvs ir Irbe Šmite (vokāls), Agnese Zemdega (vokāls), Laima Edīte Cīrule (ģitāra),
Līga Inkēna (bass), Ilze Barkeviča (akordeons), Madara Markovska (akordeons), Mārtiņš
Rutks arī Rutkis (bungas).

Tuvākajā laikā grupa “Aptiekas Bēru Ansamblis” būs dzirdama 14.februārī, kultūras nama
“Atmoda” jubilejas svinību ietvaros, kā arī 7.martā klubā “Depo” kopā ar pankroka trio “Jūdas
Graši”.

“Aptiekas Bēru Ansamblis” ir radies 2018.gadā, kopīgā dziesmā vienojoties Vecrīgas kroga
“Aptieka” darbiniekiem un draugiem. 2024.gada martā grupa izdeva savu debijas albumu
“Tunku cincis”, bet šobrīd aktīvi strādā pie sava nākamā ierakstu albuma. Nezinātājiem grupa
savu pārstāvēto stilu dēvē par neo-eklektiskā-panka-indie-šlāgeri jeb starpžanru mūziku. Tā ir
radoši nekārtīga mūzika septiņu neprofesionālu entuziastu izpildījumā.

Džeza saksofonists un komponists Artūrs Sebris izdod latviešu džeza tradīciju iedvesmotu
mūzikas albumu “Nora”. Īpašais notikums tiks atzīmēts ar publisku prezentācijas koncertu
“16. kabinets”, kas notiks 17. februārī Jelgavas Kultūras namā.

“Nora” atklāj džeza saksofonista individuālo rokrakstu, kurā savijas personīgā pieredze, oriģinālas
idejas un laikmeta ietekmes. “Debijas albums sastāv no veltījumiem cilvēkiem un laikam, kas mani
veidojuši – par tēvu, par mūziķi, par to, kas esmu,” muzikāli gaidāmo apraksta autors. Koncerta
nosaukums “16. kabinets” veltīts Artūra Sebra darba telpai, kurā tapušās muzikālās piezīmes
vairāku gadu garumā ir rezultējušās ilgi lolotā mūzikas albumā.

Tā ierakstā piedalījās arī pianists Artjoms Sarvi, vibrafonists Miķelis Dzenuška, kontrabasists Pēteris
Liepiņš un bundzinieks Pauls Ķierpe. Skaņas apstrādi veicis Pauls Dāvis Megi, producēšanas
procesā iesaistījās Artūrs Sebris un Raitis Aukšmuksts. Albuma vizuālo identitāti izstrādājis Krists
Saržants, par foto un video materiāliem parūpējoties Ērikam Radželim. Projekts tapis ar Valsts
kultūrkapitāla fonda atbalstu. Ieraksts tapis studijā un kultūrtelpā “Auss”.

Albuma prezentācijas koncerts notiks 17. februārī Jelgavas Kultūras nama lielajā zālē. Tajā
izskanēs klausītāju jau iepazītais skaņdarbs “Tevi ieaijāt”, kas tapis sadarbībā ar džeza dziedātāju
Santu Šilleri, kā arī vēl līdz šim nedzirdētas melodijas no komponista 2026. gadā gaidāmā albuma.
Biļetes pieejamas “Biļešu Paradīze” kasēs un tiešsaistē.

Artūrs Sebris ir latviešu saksofonists, aranžētājs un pedagogs. Ar izcilību absolvējis Jāzepa Vītola
Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūru džeza mūzikas katedrā. Spēlējis ar Jelgavas Big Band,
Šauļu Big Band, M/A “Vintāža”, Latvian Blues Band, ansambli “Fried Bananas”, kā arī citiem Latvijas
džeza un populārās mūzikas kolektīviem. 2019. gadā ieguvis balvu kā labākais pūšaminstrumentu
solists starptautiskajā bigbendu festivālā Amsterdamā, bet 2022. gadā saņēmis Nika Gothama
vārdā nosaukto mūzikas balvu par spilgtu radošo darbību. Viņš aktīvi darbojas arī kā mūzikas
vēsturnieks un Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījuma “Džeza impresijas” līdzautors.

Ar debijas singlu “janvārī” Latvijas mūzikas scēnā sevi piesaka jauna elektroniskās mūzikas apvienība “Plūsma”, ko veido aktrise Elizabete Lielmane un komponists Edgars Mākens. 

“Duets radās spontāni, satiekoties teātra kafejnīcā,” stāsta Edgars. “Elizabetei piemīt izcila grūva izjūta, kuru viņa prot ielikt arī vokālā, tādēļ gribējās kaut ko kopīgi izveidot.”

Dziesmas teksta un mūzikas autori ir abi apvienības dalībnieki – Elizabete Lielmane un Edgars Mākens. Attēlu autore Māra Uzuliņa.

Apvienība “Plūsma” nav nejaušība, jau vasarā plānota mini-albuma relīze.

Elizabete Lielmane ir Latvijas Nacionālā teātra aktrise, kura plašāku atpazīštamību guva pēc galvenās lomas atveidošanas daudzsēriju filmā “Asistente”.