Diena: 2021. g. 14. septembris

Grupa “Miera vējos” Kandavā darbojas jau kopš 2011. gada un to dibinājis ģitārists un dziesmu autors Jānis Tabūns, kurš ir arī jaunā albuma “Dzīve ir skaista” visu dziesmu mūzikas autors. Savukārt jauno dziesmu vārdu autori ir Guntars Račs, Ando Krūklis un Maija Laukmane.

Kopš 2012. gada grupā muzicē arī soliste un basģitāriste Madara Rutka.  Grupā bez Jāņa un Madaras muzicē arī populārais bundzinieks Gundars Lintiņš un ģitāristi Oskars Kreilis un Jānis Judko. 2017. gadā grupa laida klajā savu pirmo albumu “Kurzeme mana” un, nu, ir laiks otrajam dziesmu apkopojumam. Grupa jau vairākkārt ir piedalījusies Latvijas Televīzijas dziesmu aptaujā “Sirdsdziesma” un ar dziesmu “Atverot debesis vaļā” 2020. gada lielajā finālā ierindojoties 7. vietā. Aptaujā piedalījusies arī dziesma “Dzīve ir skaista”.

Albuma izdošanu atbalsta Kandavas pašvaldība un SIA “’JJ HVAC”. Albuma dizainu veidojis Guntars Petris.

Dziedātājs un dziesmu autors Rihards Bērziņš, piesakot gaidāmo albumu, kopā ar video izdevis dziesmu “Meitene pilsētā”.

“Tā ir dziesma par mīlestību. Par cilvēka iekšējo pasauli, kurā izvēlamies ielaist tikai pašus tuvākos. Man vistuvākais cilvēks ir mana otrā pusīte – Keita,”  atklāj Rihards.

Dziesmas mūzikas autors un producents ir Rihards Bērziņš, vārdu autors  Oskars Deigelis, ierakstu producents Reinis Briģis, vijoli iespēlējusi Viktorija Zukova. Videoklipu veidojis Dāvis Paugurs.

“Pandēmijas laikā esam iemācījušies ļoti labi sadzīvot, sabalansēt savu laiku tā, lai pilnvērtīgi varētu gan audzināt dēlu, gan strādāt no mājām, gan nedaudz laika veltīt sev. Ja kādu dienu mājās esmu viens, tad to izmantoju jaunu dziesmu rakstīšanai un sociālajiem tīkliem, piemēram, Tiktok. To spēju darīt tikai tad, kad  mājās esmu viens,” atklāj Rihards.

Patlaban intensīvi tiek strādāts pie mūziķa debijas albuma, kura nosaukums un izdošanas datums vēl netiek atklāts, bet ir zināms, ka tajā tiks publicētas desmit oriģināldziesmas latviešu valodā country, pop un rock.

Māmiņdienas izskaņā pašmāju mūziķi Artūrs M un Ģirts L piedāvā noklausīties jaunu, emocionālu dziesmu, kuru veltījuši ne tikai savām mātēm, bet arī pārējiem ģimenes locekļiem, kas arī ir pelnījuši būt novērtēti un mīlēti.

Šis skaņdarbs ir sveiciens un pateicība mātēm, tēviem un vecvecākiem par vārdos neaprakstāmu mīlestību, rūpēm un atbalstu, kas ticis sniegts līdz pat šai dienai. Laikam ejot, tikai piedzīvojot konkrētus dzīves notikumus, tiek apzinātas tādas vērtības kā vecāku klātbūtne un kopīgas atmiņas, kas nereti ikdienas steigā tiek aizmirstas.

“Ar nožēlu jāsaka, ka atrodoties ikdienas rutīnā, mēs bieži aizmirstam par pašiem svarīgākajiem cilvēkiem – mūsu vecākiem. Ar šo dziesmu mēs vēlējāmies atgādināt klausītājiem par cilvēkiem, bez kuriem viņu dzīves nebūtu iespējamas. Pat ja mēs paši paliekam vecāki, mums ir jāatrod laiks tos apraudzīt, uzklausīt un patiesi jānovērtē laiks, kas mums ir dots.”, atzīst Artūrs M.

Mūziķi tic, ka šī dziesma liks klausītājiem ne tikai aizdomāties par saviem vecākiem, bet arī motivēs uzlabot vai pat atsevišķos gadījumos atjaunot ar tiem attiecības.

Dziesma tapusi “DFE” studijā pie pašmāju producenta un populārās grupas “Double Faced Eals” dalībnieka Mārtiņa Gailīša jeb Markas. Tā ir noklausāma vietnē YouTube, kā arī jau drīzumā būs pieejama arī citos populārākajos straumēšanas servisos.

Ivars Zviedris kopā ar grupu “Ducele” ir radījuši jaunu publicistiski muzikālu manifestu – Viļņa Baumaņa dziesmas “Dzintarjūra” video. Dziesmas radīšanas vēsture aizsākusies pagājušā gadsimta 70. gados, kad to izpildīja trimdas latviešu muzikālā apvienība “Trīs no Pārdaugavas”, kuru dziesmas iekļautas jaunākajā “Ducele” albumā un aprakstītas nesen izdotajā Noras Ikstenas grāmatā “Trīs no Pārdaugavas. Viļņa Baumaņa stāsts”.

Arnis Veisbārdis: “Šajā videoklipā, dziesmas “Dzintarjūra” iedvesmoti, vēlējāmies pateikt to, ka nav nekā mīļāka par Dzimteni, dzimto valodu, tēva mājām, sieviņu, draudzeni, bērniem, mazbērniem, tuviniekiem, draugiem un citiem tuvumā vai tālumā mītošajiem “dzintara gabaliņiem”, bez kuriem jēdziens “Dzinatrjūra” mums nebūtu nedz simbols nedz metafora.

Nekad nav par vēlu sevī atklāt īstā un vienīgā brīnuma apjausmi, ieraudzīt vienreizīgo un mūžīgo skaistumu, kas mums ikdienā atrodas tepat līdzās. Visi Ivara Zviedra veidoto dokumentālo filmu kontroversālie varoņi, ir mūsu “Dzintarjūras” vai “Dzintarzemes” ekosistēmas atšķirīgie, neparastie un unikālie dzintara gabaliņi, kurus ir vērts iepazīt un tajos atklāt daļu no sevis.”

Ducele: “ Kāpēc tā ir? Kāds tam ir iemesls? Vai tiešām, pēdējo trīs gadu desmitu laikā, mūsu politiskā un birokrātiskā bomonda vēlme ir bijusi iznīdēt Latviešu tautu, kura gadsimtiem ilgi ir dzīvojusi pie Dzintarjūras, Dzintarjūras krastā, tās Dzintara gabaliem izcīnot neatkarības cīņas, kopjot savu valodu, tikumu, attīstot un  pilnveidojot tikai sev pieņemamās dzīves vērtības?

Vai mums visiem nav pienācis laiks “uzvilkt sapņu buras” un darīt, lai Latviešu tauta dzīvotu pašpietiekama un  pārtikusi savā dzimtenē, savas Dzintarjūras krastos?

Jaunā dziedātāja un autore Loreta Reide un pieredzējušais producents Reinis Briģis, kuri sastrādājās pagājušā gada vasarā, dziesmu rakstīšanas nometnē “RIGaLIVE#6”,  publisko dziesmu “Peldētājs”.

Dziesma “Peldētājs”  stāsta par cilvēku, kas daudz runā un maz dara, bet beidzot ir nolēmis uzņemties vadību pār savu dzīvi. Dziesma paliks prātā ar viegli ironisko tekstu un viegli dungojamo piedziedājumu, kas ir Reiņa Briģa pienesums, savukārt Loreta Reide pantiņos uzbūrusi ainu par kopējo situāciju. Radošajā kolektīvā muzikālo artavu  devis arī Mārtiņš Rudzītis, savukārt dziesmas pēcapstrādi veikuši Krišjānis Geidāns un Kaspars Ansons.

 “Tā ir labdabīga iesmīnēšana par lieliem vīriem, kas ārpus savas komforta zonas kļūst maziņi,” dziesmu raksturo Reinis.

“Lai gan šajā dziesmā galvenā varoņa loma tikusi puisim, mums visiem ir kāda lieta, ko iemācāmies vai uzdrīkstamies krietni vēlāk, nekā bijām vēlējušies, “ saka Loreta.

Pie dziesmas videoklipa izveides strādāja pašmāju uzņēmums “371 Production” kura komandā ietilpst šī videoklipa režisors Bruno Rejs Corns un operators/montāžists Marks Landmanis. ”Loreta mums deva lielu ideju brīvību, līdz ar to atlika tikai vienoties par videoklipa kopējo noskaņojumu un konceptu. Noķērām īsto ”vilni” un radījām šo sapņaino peldētāja stāstu.”

Loreta Reide ir 16 gadus veca dziedātāja un dziesmu autore, kas ar savu mūziku plašāku publiku iepazīstināja 2020. gadā. Singlus “Zāles”, “Ieroči” un “Stāvi manā priekšā tu” labi uzņēma Latvijas radiostacijas, savukārt 2020. gada maijā izdotais EP albums “Ieroči” tika nominēts “Zelta Mikrofons 2021” kategorijai “Debija”. Ar singlu “Stāvi manā priekšā tu” Loreta uzstājās “Zelta Mikrofons 2021” apbalvošanas ceremonijā. Šajā gadā viņa pastiprināti apgūst mūzikas producēšanu gan pie vietējiem speciālistiem, gan plāno studijas ārzemēs.

Electro-pop mūziķe un producente BAIBA pabeigusi darbu pie sava otrā studijas albuma, kas tapis sadarbojoties ar tiroliešu producentiem CHRS un “Digital Youth”. Jaunākais albums ir dinamisks manifests tam, ka skaistums ir atrodams dažādās sajūtu nokrāsās.

BAIBA jau vairākus gadus ir strādājusi pie šī albuma un pati ir gan dziesmu autore, gan producente. Lielākā daļa dziesmu ir ierakstītas un producētas mazā studijā, kas iekārtota viņas guļamistabā. Dziesmu producēšanā un apstrādē piedalījušies arī divi tiroliešu producenti – Kristofs Holcnehts jeb CHRS un Bendžamins Laingartners, kurš plašāk zināms ar skatuves vārdu “Digital Youth”.

Albumā apvienotas desmit BAIBAs dziesmas, kuras tapušas pēdējos gadus. Tas ir laiks, kad viņas skanējumam ierasto akustisko ģitāru nomainījušas dzīvīgas sintezatora skaņas un iespaidīgi bungu ritmi.

Albums jaunajai mūziķei un producentei, kura līdz šim savā muzikālajā darbībā bija nedaudz kautrīga, ir kā jauns izrāviens no viņas ierastām gaitām. Pārmaiņas piedzīvojušas arī mūziķes ierasti dziļdomīgās un saldsērīgās melodijas. “Lighter” ir nekaunīgi tiešs un rotaļīgs electro – pop: “Albums ir dinamisks manifests tam, ka skaistums ir atrodams dažādās sajūtu nokrāsās un, ka arī melanholija var būt skaista, ritmiska, izdejojama un izbaudāma,” stāsta BAIBA.

Mūziķe atklāj, ka šajā ierakstā viņa eksperimentē ar skaņām, motīviem un arī dziesmu tekstiem, kas šoreiz ir drosmīgāki nekā viņas iepriekšējos darbos: “Es iemācījos savus pārdzīvojumus un iekšējās cīņas uztvert ar rotaļīgumu un ironiju.” BAIBA cer, ka viņas pieredze, kas dzirdama dziesmu tekstos, iedvesmos arī citus būt īstiem un atklātiem pret sevi.

BAIBA ir latviešu mūziķe, kura šobrīd dzīvo Insbrukā, Austrijā. Viņa ir uzaugusi lauksaimnieku ģimenē Tukuma novadā, Pūres pagastā. Septiņu gadu vecumā viņa sāka apmeklēt Kandavas mūzikas skolu, kur apguva klavierspēli. Vēlāk BAIBA pārvācās uz Liepāju, kur studēja kultūras vadību un ieguva arī maģistra grādu rakstniecībā. Šajā laikā viņa sāka rakstīt savas dziesmas un uzstāties dažādos pasākumos.

Šobrīd BAIBA ir beidzot pabeigusi darbu pie sava otrā albuma “Lighter” un ar pūļa finansējuma palīdzību savākusi līdzekļus tā izdošanai. Albumā iekļautas desmit BAIBAs rakstītas kompozīcijas, no kurām lielu daļu māksliniece producējusi pati un ierakstījusi savās mājās Insbrukā. 

gada nogalē BAIBA ieguva 2.vietu Itālijas mūziķu konkursā “Upload Sounds” un saņēma iespēju strādāt kopā ar Itālijā atzītiem mūzikas industrijas pārstāvjiem – producentu Bruno Belissimo (iepriekš darbojies kopā ar tādām itāļu grupām kā “Calcutta” un “Frah Quintale”) un video grafiķi un videoklipa režisoru Claudio Zagarini no “Universal Music”.

Turpinot sadarbību ar ārvalsts producentiem, Normunds šoreiz pārsteidz ar vasarīgu deju mūzikas dziesmu “Laika nav”, kas tapusi sadarbībā ar norvēģu dj un producentu Exact, un Guntaru Raču.

Normunds Rutulis: ”Ar Exact kādreiz sadarbojāmies radio SPIN FM dubstep mūzikas vakaru veidošanā. Jau ilgāku laika periodu viņš piedāvā mūsdienu popmūzikas hitus, kas neslēpj viņa aizraušanos ar dubstep. Laikā, kad žanru sajaukums ir modē, arī Andrejs eksperimentē un ir radījis dziesmu, kuras vokālo daļu ieskaņot piedāvāja man. Šai dziesmai ir arī angļu, krievu un ukraiņu versijas. Taču no zināmiem Krievijas producentiem tika saņemts mājiens, ka tieši latviešu versija ir visskanīgākā. Lepojos ar mūsu kopdarbu un ceru, ka līdzīgas sajūtas pārņems arī latviešu deju mūzikas cienītājus. Vārdus dziesmai lūdzām sarakstīt Guntaru Raču. Un te tas ir!”

Exact: “Es, kā mūzikas producents, labprāt eksperimentēju un šogad nolēmu pamēģināt izveidot dziesmu latviešu valodā. Daudzi zina, ka vairākus gadus dzīvoju ārpus Latvijas, taču singla izdošanas priekšvakarā esmu atgriezies dzimtenē un uz palikšanu. Esmu pārliecināts, ka šis nav pēdējais eksperiments latviešu valodā un nav vienīgais darbs sadarbībā ar Normundu un Guntaru. Sastrādāties ar Latvijas šovbiznesa metriem man ir liels gods. Viņi ir augsti profesionāļi un sava aroda lietpratēji.“

Viens no vadošajiem Latvijas hip-hop izpildītājiem Ozols sadarbībā ar starptautisko mūzikas ierakstu kompāniju “Sony Music” izdod dziesmas “LIELAIS FLEXXX” remiksa versiju, kurā piedalās pašmāju reperis Prusax.

Gan “LIELAIS FLEXXX” oriģinālversija, gan remiksa versija veidotas kopā ar jaunu lokālo bītmeikeru ar skatuves vārdu Mauriks. Kā stāsta Ozols: “Dziesma tapusi periodā, kad daudzi notikumi  ir apstādināti, “iesaldēti” un  liela daļa sabiedrības piedzīvo reformas savā profesionālā darbībā un privātajā dzīvē. Šis laiks noteikti atstās uz mums visiem zināmu iespaidu.” 

“Piedalīties projektā ar Ozolu vienmēr ir liels gods un “LIELAIS FLEXXX” nebija izņēmums,” stāsta Prusax. “Neskatoties uz joprojām esošo situāciju un ierobežojumiem, mums izdevās izveidot gan vizuāli krutu, gan skanīgu gabalu veltītu šiem dīvainajiem laikiem. Lai kas arī notiktu, mēs plinti krūmos nemetam un dodam ručkā!”

Par sadarbību ar Prusax un tālākajiem plāniem Ozols stāsta: “Man liekas, ka dziesma ir ieguvusi jaunu skanējumu un dinamiku.  Kopā ar dziesmas jauno versiju  iznāk arī video klips  pie kā šoreiz strādāju kopā ar Andreju Skurjatu (Dree) un I Hate Jacky, kurš veidoja 3D grafikas. Tuvākajā laikā iznāks arī spēle “LIELAIS FLEXXX”, ko būs iespējams integrēt mobilajos telefonos caur Google Play un Appstore.”

Ģirts Rozentāls jeb Ozols ir viens no Latvijas hip-hopa mūzikas pamatlicējiem, muzikālo darbību uzsākot 1996. gadā grupu “Fact” un “Rool Makaz” sastāvā. Ozols solokarjeru uzsāka aizvadītās desmitgades sākumā ar debijas singlu “Neko 2005” (2000) un ir izdevis 7 albumus, no kuriem pēdējais – “Y A U D A” tika izdots 2020. gada augustā. Savas radošās darbības laikā Ozols uzstājies Dziesmu svētkos ar apvienoto kopkori, ar apvienību “Austrumubloks” viesojies pie eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, sasniedzis Zelta diska statusu ar albumiem “Cieņa un mīlestība” un “Ausgtāk, Tālāk, Stiprāk” un vairākkārt saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta Mikrofons”.

Ģitārists Jānis Ruņģis piedāvā izbaudīt kvalitatīvu apvienības “Jāņa Ruņģa Klātbūtne” uzstāšanos jeb studijas koncertu, kas notika maija vidū leģendārajā Latvijas Radio 1. studijā, tādējādi piesakot jaunu koncertprogrammu.

Kopumā tika izpildītas piecas dziesmas, no kurām četras bija koncertpirmatskaņojumi no Jāņa oriģinālmūzikas albumiem “Ārpus Prātus” un “Dzīvojumi”.

“Esmu ārkārtīgi priecīgs par savu radošās komandas piecnieku, kurā ietilpst dziedātājs un ģitārists Miķelis Putniņš (apvienības “Ezeri”, “Nepāriet”), dziedātāja un ģitāriste Kristīne Pāže (“Kaut kaili”), basģitārists Ainārs Majors (“Marana”, “Elektrofolk”), kā arī bundzinieks no Apvienotās Karalistes – Nick “Moss” Rogers (angļu dziesminieka King Charles pavadošā grupa, “SG Lewis”),” ar “Jāņa Ruņģa Klātbūtnes” jaunāko sastāvu pamatoti lepojas galvenais vaininieks. “Pēdējā gada laikā esam cītīgi gatavojuši apjomīgu koncertprogrammu, un, tiklīdz tiks atvērts pasākumu norises priekškars, būsim gatavi remdēt publikas izsalkumu pēc kvalitatīvas dzīvā skanējuma mūzikas un kultūrdzīves vispār!”

“Jāņa Ruņģa Klātbūtnes” dalībnieki dzied un spēlē oriģinālmūziku latviešu valodā, savienojot labāko muzikālo tradīciju tiltus starp 20. un 21. gadsimtu. Ruņģa studijas albumus iespējams noklausīties visās lielākajās digitālās straumēšanas vietnēs, bet singliem uzfilmētie mūzikas videoklipi noskatāmi vietnē “YouTube”. Drīzumā sagaidāms arī jauns mūzikas video.

Jānis Ruņģis izsaka lielu pateicību Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījuma “Pagrabs” veidotājiem, kura ietvaros notika tagad arī kā atsevišķa koncertvienība baudāmā uzstāšanās Latvijas Radio 1. studijā.

Indie mūzikas grupa “audrú” izdot dziesmu “Nātres”, radot maģiskas vasaras nakts noskaņu, un sāk darbu pie albuma “old stories” ieraksta.

Plašākas publikas uzmanību grupa “audrú” ieguva 2020. gadā ar mazalbumu “the lighthouse trilogy”, kas tika nominēts “Zelta Mikrofons 2021” kā labākā Debija. Paralēli grupa  izdod arī atsevišķus singlus, un šoreiz tā ir dziesma “Nātres”, kas grupas koncertu repertuārā bijusi jau vairākus gadus un beidzot ir ierakstīta.

“Nātres” vēsta par pieņemšanu, līdzigi kā to darām ar dabas procesiem un “nātrēm” vai video – pienenēm, kas ar savu izturību un neatkarību raisa apbrīnu. Muzikāli dziesmu iedvesmojis alternatīvās rokmūzikas un arī folka skanējums.

Šobrīd grupa strādā arī pie jauna albuma ieraksta, kam dots nosaukums “old stories”, jo albumu veidos dziesmas, kas grupas repertuārā jau ir izturējušas laika pārbaudi. Ieraksta process notiek Valmierā, studijā “Hodila Records”  Ģirta Laumaņa vadībā.

Grupu “audrú” veido četri draugi – Ieva Svētiņa, Gita Strazdiņa-Dzintara, Artūrs Dzintars un Jurģis Rāts, kurus vieno mīlestība pret dažādu žanru mūziku. Kā grupa “audrú”  viņi kopā spēlē kopš 2017. gada. Līdz šim koncertējuši vairākās Latvijas pilsētās, piedalījušies festivālos – “BILDES”, “Vegānfestivāls”, “VegFest Lt”, “Give & Get”. 2020. gada sākumā ieguva 2.vietu, skatītāju simpātijas balvu LU un Radio NABA rīkotajā konkursā “HADRONS”, piedalījušies arī labdarības maratonā “DOD pieci”. Grupas dziesmas atzinīgi novērtējušas radio SWH un “Pieci”, debijas EP “the light house trilogy” nominēts “Zelta Mikrofons 2021”. Grupas dziesmas klausītāji var atrast gan videoplatformā “Youtube”, gan visās populārākajās straumēšanas vietnēs.