Mēnesis: 2022. gada jūlijs

LRMA ROCK RADIO ir jaunizveidota interneta radio stacija, kurā 24/7 tiek atskaņota tikai Latvijā radīta rock/ metal/ alt/ un punk mūzika.

Rokmūzika gadu gaitā ir pierādījusi sevi, kā vienu no lielākām un apjomīgām, neakadēmiskās mūzikas jomām piesaistot visplašāko auditoriju. Diemžēl Latvijā radītai rock/metal/alt/punk mūzikai šobrīd neklājas viegli. Latvijā ir ļoti daudz šo žanru mākslinieku un personību, kuru radošā darbība kvalitātes ziņā neatpaliek no ārvalstu kolēģu veikuma. Akūti pietrūka legāla un respektabla medija, kurā būtu pieejama un apkopota tikai Latvijā radīta rock/ metal/ alt/ punk mūzika.

Tādēļ tika izveidota interneta radio stacija – LRMA ROCK RADIO.

Radio stacijas vadītājs Ēriks Saksons uzsver, ka jaunizveidtā radio ēterā, jau šajā gadā sāks skanēt pirmie autorraidījumi, kā arī akcentē, ka LRMA Rock Radio žanriski plašā mērogā atspoguļos pašmāju smagās mūzikas labākās kompozīcijas.

KLAUSIES: www.lrma.lv

Radio stacija izveidota pateicoties atbalstītāju ieguldījumiem pūļa finansēšanas platformā Projektu Banka www.projektubanka.lv

LRMA RADIO RADIO Atklāšanas Balle notiks 06. jūlijā plkst. 19.00.,

Teātra Bārā (Lāčplēša ielā 26., Rīgā).

Atklāšanas Balli rīko un radio darbību nodrošina Latvijas Rokmūzikas Asociācija.

LRMA (Latvijas Rokmūzikas Asociācija):

Biedrības LRMA mērķis ir radīt, uzturēt un popularizēt ilgtspējīgu un starptautiski atzītu kultūras vidi Latvijā, pozicionējot Latvijas rokmūziku kā neatņemamu Latvijas kultūras sastāvdaļu, veicinot Latvijas rokmūzikas autoru, izpildītāju un grupu, kā arī didžeju integrēšanās iespējas vietējā un starptautiskajā mūzikas un izklaides biznesa tirgū, kā arī izveidot konkurētspējīgu nozari, kuras pamatuzdevums ir radīt eksporta preci ar augstu pievienoto vērtību -rokmūziku. Biedrība darbojas plašākas sabiedrības interešu aizstāvības jomā.

Otrdien, 5. jūlijā, ar jaunu dziesmu “Pasaule trīc” klajā nācis iemīļotais pašmāju mūziķis ZeBrene, kurš šajā reizē singlu ierakstījis kopā ar  alternatīvā roka grupu “Sudden Lights”. Dziesmai tapis arī videoklips, kurā salikti vizuāli uzsvari uz skaņdarbā dzirdamo vēstījumu.

“Pasaule trīc” autors ir pats noslēpumainais ZeBrene, kurš atklāj, ka šī dziesma teju vai iekrita klēpī, raugoties uz to, kas notiek pasaulē. “Dziesma iekrita no kosmosa šī gada šausmīgajā februārī, kad pasauli pāršalca ziņas par karu. Tajā brīdī nebija iespējams saprast, kas būs, kas nebūs, ko gaidīt, ko domāt. Šī dziesma bija mirkļa iespaids, jo kairinājums no ārpasaules bija pietiekami lieks, lai nevajadzētu, tā teikt, spiest tekstu ārā no sevis. Ja dzīve ir gluda un sakārtota, tad nereti nākas pameklēt iedvesmu, bet, ja pasaule pati ir tik ļoti intensīva, tad nav ko lieki izdomāt vai meklēt tēmu, par ko izteikties mūzikā,” skaidro ZeBrene.

“Tas nav noslēpums, ka Zebrene ir viens no noslēpumainākajiem tēliem latviešu mūzikā, tāpēc jūtamies pagodināti ar viņu vienoties kopīgā dziesmā. Ne katru dienu pienāk klāt vīrs ar, iespējams, garāko bārdu Latvijā un piedāvā ierakstīt kopīgu dziesmu. Bet, ja nopietni, šī noteikti ir visneparastākā sadarbība mūsu grupas vēsturē, kuras rezultātā ir tapusi brīnišķīga dziesma, skarot tēmas, kas neļauj aizmigt daudziem no mums,” saka “Sudden Lights”.

Singlam tapis arī videoklips, kas filmēts Dobeles novada Zebrenē. “Tajā redzama dziesmas jēga. Puišiem bērnībā patīk uzspēlēt “kariņus”, taču bērnībā tam ir pavisam cita nozīme. Kā agrāk – kad virtuvē iedegās gaisma, un mamma pa logu sauca vakariņās, tad viss beidzās. Pēc tam sākās jauna diena, jauna iespēja. Tas arī tiek klipā atspoguļots. Pasaulē vajadzētu šo vakariņu laiku – tādu kā bērnībā, kad mamma sauc mājās. Pasaulē trūkst tāds liels, varens apvienojošs elements, kas visu aptur un atgriež normālās sliedēs. Īsāk sakot, šis klips ir ar cerību, lai karš nekad nebūtu kas vairāk par spēli pagalmā, lai tas vienmēr paliktu tikai bērnu rotaļās,” atklāj ZeBrene.

Multilinks: https://li.sten.to/yp5i1goy

30. jūnija vakarā pianists un komponists Dainis Tenis uzstājās Hanzas Peronā, noslēdzot sešu koncertu ciklu “Klavierstāsti”. Koncertā Dainis izpildīja savu oriģinālmūziku no tikko izdotā ierakstu albuma DECODER. Mūzika un skaņu ieraksti 11 kompozīcijām tapa jau pirms kāda laika – Covid pandēmijas sākuma posmā, bet publiski albums pilnā garumā tapa pieejams taustiņinstrumentālistam zīmīgā laikā – tieši pirms viņa apaļās dzimšanas dienas un pirmā solo koncerta Rīgā.

“Esmu neaprakstāmi gandarīts, ka mans albums beidzot ir klausāms publiski! Tas gatavībā jau ilgu laiku gaidīja īsto brīdi, un, domāju, ka bija vērts šo mirkli sagaidīt. Hanzas Perons viennozīmīgi bija īstā vieta, kur manai mūzikai izskanēt pirmo reizi dzīvajā izpildījumā, un manas vērā ņemamās Dzimšanas dienas laiks arī ļoti pastiprināja svētku sajūtas,” saviļņoti stāsta Dainis. Koncertā plašam klausītāju lokam Dainis uzstājās, muzicējot uz trim instrumentiem – koncertflīģeļa, MOOG analogā sintezatora un Dāvida Kļaviņa būvētajām UNA CORDA klavierēm, kas uz koncertu īpaši tika atgādātas no Kuldīgas.

Klausītājiem Dainis Tenis ir labāk pazīstams kā instrumentālās grupas “Dagamba” dalībnieks un pianists. Toties DECODER ir ļoti personisks un autobiogrāfisks darbs, uz ko Daini ir iedvesmojis piedzīvotais reālajā dzīvē – atmiņas, sajūtas, notikumi. Neizteiktie vārdi un aizturētās emocijas rezultējušās klavieru un elektroniku skaņu zīmējumos. Stilistiski Daiņa mūzikā savienojušies viņam aktuālie žanri – laikmetīga klasiskā, ambientā un elektroniskā mūzika. Albums ir klausāms visās straumēšanas platformās.

Šī gada vasarā aprit 15 gadi kopš mēs ar vīru un meitu iesēdāmies savā mazajā busiņā, lai dotos uz Parīzi, kur palikām deviņus skaistus savas dzīves gadus. Francijas, it īpaši Parīzes gaisā, virmo neaprakstāma brīvības un neatkarības sajūta, vieglums, romantika un dzīvesprieks, kas atspoguļojas arī viņu mūzikā. Un kā gan bez mīlestības apcerējuma tajā!

Es vēlos aicināt Jūs pabūt kopā FRANČU SAULRIETA VAKAROS, skaistas mūzikas pavadījumā apburošajās Latvijas muižās un pilīs. Esam sagatavojuši akustisko programmu, kurā būs dzirdamas manas vismīļākās un emocionālākās franču dziesmas.Pirmais koncerts Bīriņu pilī –  14.jūlijā, kad ir Francijas Republikas diena, savukārt Jaunmoku pilī – 22. jūlijā, svinēsim kopā manu un visu Mariju vārda dienu. Šis koncerts, viennozīmīgi, būs svētki, ko vēlos padarīt par neatņemamu Latvijas vasaras tradīciju. Es dievinu svētkus un viesu uzņemšanu, jo dzīve, lai  cik sarežģītiem scenārijiem rakstīta, ir kā šampanietis – dzirkstoša, neaizmirstama un unikāla!

Mēs Jūs ļoti gaidīsim! Nous avons hâte de vous voir!

Koncertu norises vietas:

14. JŪLIJS         19:00        BĪRIŅU PILS

22. JŪLIJS         19:00        JAUNMOKU PILS

12. AUGUSTS     19:00        MAZMEŽOTNES MUIŽA

19. AUGUSTS     19:00        VECGULBENES  MUIŽA

Biļetes: Biļešu Paradīze tirdzniecības punktos klātienē un internetā

Cilvēks-notikums, cilvēks-hepenings, cilvēks-piedzīvojums – šādi kritiķi parasti sauc latviešu komponistu Juri Ābolu, kurš dzimis 1950. gadā gleznotāja un literatūrzinātnieces ģimenē. Pirmais viņa mūzikas autorkoncerts notika Latvijas Radio 1. studijā 2020. gadā, vien dažas nedēļas pirms viņš devās aizsaulē. Zināms ar savu nepareizumu un marginālismu, Juris Ābols reiz atnesa Latvijas Radio kora mākslinieciskajam vadītājam Sigvardam Kļavam burtiski spaini ar notīm, sakārtotām nejaušā secībā – tā bija opera XENIAE, ko vēlāk ierakstīja Kļavas mājas pagrabā. Kā pats komponists teicis, jaundarbs bija par “radošā cilvēka vietu un eksistenciālo cīņu mūsdienu globālajā un kosmiskajā pasaulē”.  

Juris Ābols dzīvoja vientulis  savā mazajā baltajā namiņā Rīgā un nomira vientulis. 12. oktobra autormūzikas vakarā komponists koncerta vadītājam Dāvim Eņģelim teicis: “Ir noiets pilns 360 grādu riņķis: sākot no harmonijas uzdevuma līdz dadaismam un tad atkal atpakaļ, lēni tuvojoties astoņbalsīgam korim un klasiskām harmonijām. Tas ir dabisks ceļš. Un esmu ar to pilnīgi apmierināts. Jo viss ir sasniegts. Atliek vēl tikai magaričas, kā saka čigāni.” Komponista tēvs, gleznotājs Ojārs Ābols bija viens no 20. gadsimta otrās puses nozīmīgākajiem un krāšņākajiem abstrakcionistiem. Viņa māte bija literatūrzinātniece Mirdza Ābola, kuras specializācija bija baltkrievu valoda.

Pats Ābols 22 gadu vecumā kļuva par diplomētu flautistu un 32 gadu vecumā — par diplomētu komponistu. 37 gadu vecumā Juri Ābolu ar zināmām grūtībām (laikabiedru pretestība, jo tas taču neaprēķināmais, bezkaunīgais Ābols) draugi un atbalstītāji iestūķē Komponistu savienībā. Ābols bija spēlējis Operas orķestrī, tad 80. gadu otrajā pusē izveidojas spožs trio, kurā muzicē flautists Juris Ābols, vijolnieks Jānis Bulavs un pianists Edmunds Goldšteins. 90. gadu beigās Juris Ābols dodas uz Strasbūru un vairākus gadus spēlē ērģeles kādās baznīcās (pēc citām ziņām, strādā morgā). Pēc pārliecības bijis it kā monoteiski, it kā budistiski noskaņots dadaists.

“Savā mūzikā bijis Gobi tuksneša aprakstnieks, ziloņu un pelīšu pētnieks, normālās fizioloģijas eksperts, politiski erotisku rotaļu zinātājs, kristāldzidru motešu apcerīgs autors, Livonijas hroniku un krusta karu rakstvedis, Zodiaka zīmju gaišreģis un visādu citādu zinšu vaidelotis, kuram ļoti patīk rakstīt vēstules. Bez slavenās raibās cepurītes galvā – ne soli”, – tā komponistu apraksta muzikologs Orests Silabriedis.

Opera XENIAE nav Jura Ābola darbu sarakstā, kas ir stipri nepilnīgs vismaz attiecībā uz komponista dzīves beidzamo desmitgadi. Šis stāsts bija sācies ar to, ka Ābols bija atnesis spaini ar notīm pie Sigvarda Kļavas un nedēļu šķirojis, lai saliktu visu operu secībā; par dažām lapām nebija īsti drošs, no kuras puses tās būtu lasāmas. Ieraksts notika 2010. gada vasarā Kļavas mājas pagrabiņā pusotra mēneša garumā, un tajālaikā Juris faktiski dzīvojis pie Sigvarda un bijis klātesošs ieraksta procesā. Dziedātāji nāca pa vienam, pa diviem, un viņš komponists mēģināja izstāstīt katram no viņiem tipāžu, kas bija jāatveido. Ābols bija arī spēlējis savu soprānsaksofonu; kad runa bija par džeza replikām, viņam patika spēlēt klejojošo basu. Pēc Sigvarda Kļavas atmiņām, vienreiz Juris bija atnācis ar krievu laiku mazu mašīnīti ar baterijām un gaismeklīšiem, ko griežot, tā bija spīdējusi – teica, ka Sigvardam ar to jānesot gaisma nācijai.

Latīņu valodā xenia, vai grieķu valodā ξενία, ir dāvana, ko namatēvs pasniedz saviem visiem pie banketgalda nereti vienkopus ar kādu trāpīgu divrindi. Mūsdienu Spānijas teritorijā dzimušais romiešu rakstnieks Marciāls, kurš dzīvoja aptuveni no 40. gada līdz aptuveni 100.–120. gadam (kā nu kurā avotā) bija slavens asprātīgu un līdz spožumam nopulētu epigrammu autors. Vienai no savām epigrammu grāmatām Marciāls deva nosaukuma Xenia, bet mēs varam tikai minēt, kā tas saistīts ar Jura Ābola operas nosaukumu (xeniae — tās ir dāvanas daudzskaitlī) un vienu no galvenajiem operas varoņiem Marciālu. Priekšvārdā komponists dod skaidrojumu: iespējams, viss te ir tikai sapnis. Kā citādi būtu skaidrojama darbības vieta — mūsdienu Ziemeļmaķedonijas Republika (ko 90. gadu sākumā dēvēja par FYROM jeb The former Yugoslav Republic of Macedonia) — un darbības laiks dažus gadsimtus pirms Marciāla piedzimšanas?

Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava atceras: “Juris parādījās vienmēr vienā noteiktā brīdī un vietā ar kaut ko rokā, varbūt notīm — neaicināts, bet parādījās, un bieži vien tur, kur kaut kas pēc tam notiek. Viņš atsūtīja lauru lapu, kad bija iestājies Vatikāna korī, un drīz pāvests aizgāja. Mēnesi pirms 11. septembra viņš spēlēja man savus krusta karu maršus un teica — ir jākaro, tūlīt būs ziepes. Smēķis mutes kaktā, viņš sita pa klavierēm… Juris neiederējās sabiedrības normās. Nu, piemēram, lai nesaslimtu, viņš smērējās ar terpentīnu. Juris skatās uz mums no citas trajektorijas, un tikai tagad mēs apjēdzam, cik liela ir nepieciešamība pēc tādiem cilvēkiem, kas dzīvo savu nogriezni, nepeld kopējā straumē un paliek uzticīgi savam. Juris Ābols bija domāts, lai ieviestu nepareizību. Viņš baigi gribēja visu laiku plēst jokus. Jo draņķīgāka visa tā štelle, jo neiedomājamāki pekstiņi. Un pats tik reti smējās. Palaikam alka satikties un iedzert. Vienā no pēdējām vēstulēm bija runa par globalizāciju, un tad jautājums — kad mēs pie tevis mājās varētu ieraut zilo kseniju? Tas ir tāds liķieris [Šveices marka Xenia — vodka liqueur baisi zilā krāsā], viņš atnesa to pēc operas ieraksta, un Xenia tagad mājās stāv goda vietā. Viņš neskatījās televizoru, viņam nebija mobilais. Un tad es vienudien zvanu viņam uz mājas tālruni, viņš paceļ klausuli un saka — Sigvard, es gaidīju, ka tu man piezvanīsi. Kā viņš to varēja zināt?”

Albums ir pieejams Spotify: https://spoti.fi/3y9SicB

Kā arī citās straumēšanas vietnēs un fiziski iegādājams 80 pasaules valstīs. 

Latvijas Radio koris (LRK) ir ir unikāla, godalgota profesionālu dziedātāju apvienība, kas saviem klausītājiem piedāvā nepieredzēti plašu repertuāru – no senās mūzikas līdz vissarežģītākajām mūsdienu komponistu partitūrām. Latvijas Radio koris ir kā radošā laboratorija; tas regulāri mudina komponistus rakstīt mūziku, kas sniedzas pāri klasiskā vokāla robežām. Koris ir piedalījies Grammy balvu ieguvušā Arvo Perta mūzikas albuma Adam’s Lament (ECM) ierakstā, diriģenta Tenu Kaljustes vadībā. Tas ir vairākkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas – valsts augstākā apbalvojuma par sasniegumiem profesionālajā mūzikā – ieguvējs, kā arī LR Ministru kabineta balvas laureāts. Kora veikto Sergeja Rahmaņinova Vesperes ieskaņojumu “Gramophone” atzina par 2013. gada februāra labāko ierakstu, un Amerikas radio stacija NPR to ievietoja 25 gada labāko albumu sarakstā.

Ierakstīts: Nīcgales ielas mājas pagrabā, Rīgā, 2010. gadā

Ieraksta producenti: Sigvards Kļava un Juris Ābols

Remāsterings: Agnese Streļča, Sig.Ma Studio, 2022. gadā

Albuma teksts: Orests Silabriedis

Foto: Edmunds Mickus, Jānis Deinats, Matīss Markovskis

Dizains: Gundega Kalendra, raugs.eu

Izpildītājproducents: Egīls Šēfers

℗&© LMIC/SKANI 140, 2022