Senfranču bruņinieku dziesma “L’homme armé” (tulkojumā no franču valodas ‘bruņots vīrs’), iespējams, ir visbiežāk citētā melodija renesanses laikmeta mesās. Tas ir stāsts ne tikai par fizisko spēku, uz ko norāda ārējais bruņojums, bet atgādinājums, ka īsti jābīstās no tiem, kas ir patiesā gara spēkā vadīti. Mesa un interlūdijas “L’homme armé” rakstītas piecbalsīgajam vokālajam ansamblim “Ars Antiqua Riga”, kuru papildina ērģeles, sakbuti (senie tromboni) un elektroniskie instrumenti, veidojot atmosfēriskas skaņu gleznas. Opuss tapis radošā simbiozē starp komponistu Uģi Prauliņu un diriģentu Pēteri Vaickovski, ierakstīts Rīgas Sv. Jāņa baznīcā un tiek izdots digitālā un CD formātā izdevniecībā SKANi.
“Tas ir izaicinājums – sakrālās mūzikas tradicionālos izteiksmes līdzekļus un formas ietvert mūsdienu apkārtesošajās ainavās. “L’homme armé” – karā iesaistīto mīlestība un iznīcība ir smaga tēma. Arī šodien. Tā ir mūsu civilizācijas atbildība par kariem, kuri norisinās citās zemēs, īstenībā – dažu stundu lidojuma attālumā. Mēs nevaram vienudien pārtraukt karu ar ieročiem rokās. Starp labo un ļauno, starp dzīvību un nāvi – kā brīvmūrnieku grīdas plāksnēs – baltais un meinais. Miers un karš. Mīlestība un naids. Tā ir dāvātā izvēles iespēja”, – saka komponists Uģis Prauliņš.
Stilistiski šajā skaņdarbā Uģis Prauliņš turpina iet sev raksturīgo ceļu – apvienojot, kā arī reizēm pārkāpjot žanra, formas, laikmeta un stila robežas. Prauliņš ir mūzikas stilu pētnieks, atklājot kopīgo dažādajā: tik organiski savienojas piecpadsmitā un sešpadsmitā gadsimta polifonijas kārtība ar divdesmitā gadsimta rokmūzikas dumpiniecisko brīvības garu. Mesa un interlūdijas “L’homme armé” ir par katra cilvēka personīgajām cīņām, kas nereti izaug par visu kopīgām cīņām, – ar uzvarām un zaudējumiem, spēka un vājuma brīžiem, tomēr bezgalīgu tieksmi pēc miera.
Uģis Prauliņš ir viens no daudzveidīgākajiem latviešu komponistiem, kura interešu loks šķietami nav izsmeļams, aptverot folka, roka, popa mūzikas virzienus, protams, pārzinot akadēmiskās mūzikas stilus, turklāt vienlīdz labi jūtoties kā senatnē, tā mūsdienās. Prauliņš bijis Latvijas Komponistu savienības priekšsētājs, darbojies Eiropas populārās mūzikas komponistu organizāciju alianses APCOE valdē, starptautiskajā Mūzikas padomē IMC, bijis Eiropas Mūzikas padomes EMC valdē, ir The Recording Academy biedrs. Rakstījis mūziku Trinity College Choir, Vocalforum Graz, I Vocalisti, St. Louis Chamber Chorus, Sonux Ensemble, Pro Coro Canada, Sinfonietta Rīga, City of London Sinfonia un citiem. Tāpat Prauliņš ir vairāku spēlfilmu un animācijas filmu mūzikas autors. Starp nozīmīgākajiem opusiem un ieskaņojumiem ir oratorija Odi et Amo, Rīgas Doma zēnu korim veltītā a cappella mesa
Missa Rigensis un svīta The Nightingale korim un blokflautai (rakstīta pēc Dānijas Radio pasūtījuma Dānijas Nacionālajam vokālajam ansamblim Stīvena Leitona vadībā, kas saņēma Grammy nomināciju par labāko laikmetīgās mūzikas kompozīciju, savukārt Dienvidvācijas (SWR) radio kora izpildījumā iegūta Vācijas augstākā mūzikas balva ECHO Klassik). Par skaņdarbu Mesa un interlūdijas “L’homme armé” saņēmis Latvijas Lielās mūzikas balvas 2020 nomināciju “Gada jaundarbs”.
Senās mūzikas ansamblis “Ars Antiqua Riga” darbojas teju desmit gadus, uzticīgi saglabājot un kopjot interesi par vokālo daudzbalsību un dziedāšanu ansamblī. Ars Antiqua Riga dalībnieki ir akadēmiski izglītoti dziedātāji un diriģenti – Latvijas profesionālo koru mākslinieki. Ansambļa pamatrepertuāru veido Rietumeiropas vēlīno vidusslaiku un renesanses vokālā daudzbalsība, kā arī laikmetīgā mūzika, kas rakstīta ar atsauci uz seno mūziku. Būtiska ir arī ansambļa misija mūziku vest pie cilvēkiem, muzicējot ne tikai lielpilsētās, bet arī mazpilsētās. Uģa Prauliņa Mesa un interlūdijas “L’homme armé” ir ansambļa debijas albums, kurā piedalās dziedātāji: kontrtenori Rūdolfs Bērtiņš un Normunds Ķirsis, tenors Jānis Kurševs, baritons Vitālijs Stankevičs un bass Pēteris Vaickovskis, kas ir arī ansambļa un projekta mākslinieciskais vadītājs.
Pēteris Vaickovskis ieguvis maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā kora diriģēšanas specialitātē pie asoc. prof. Sigvarda Kļavas. Mācījies arī trombona, ērģeļu un klavesīna spēli. Teorētiskas un praktiskas zināšanas senajā mūzikā papildinājis Amsterdamas Mūzikas konservatorijā. Pēteris Vaickovskis ir senās mūzikas ansambļa “Ars Antiqua Riga” dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs, kā arī Latvijas Radio kora dziedātājs, vienlaikus šajā korī pildot arī mākslinieciskā vadītāja asistenta pienākumus.
Ērģelnieks Jānis Pelše ir absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu asoc.prof. Vitas Kalnciemas ērģeļklasē. Zināšanas papildinātas Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā pie prof. Wolfgang Zerer. Jānis Pelše ir Piņķu evaņģēliski luteriskās draudzes ērģelnieks un muzikālās dzīves vadītājs. Regulāri kā koncertērģelnieks uzstājas Rīgas Domā, Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē un citās Latvijas baznīcās. Pelše darbojas arī radošajā apvienībā Nepieradinātā folka orķestris (Future Folk Orchestra), atskaņojot āfrikāņu, balkāniešu, ķīniešu, īru, franču, melanēziešu u.c. mūziku.
Albums ir digitāli klausāms Spotify: https://spoti.fi/3fofCh3
Un citās lielākajās straumēšanas platformās.
