Autors: macha

Ievērojamā Latvijas dziedātāja Laima Vaikule ir izplatījusi video uzrunu, kurā izteica cerību uz COVID-19 pandēmijas laikā ievesto ierobežojumu mazināšanu, kā arī izteica cerību uz drīzu tikšanos ar faniem, uzsverot, ka festivāla “Laima Rendezvous Jūrmala” organizatoru komanda jau sākusi aktīvi gatavoties pasākumam.

Pateicoties Latvijā organizētai vakcinācijai pret C-19, ierobežojumi, kas skar publisko pasākumu norisi un apmeklēšanu, tuvākajā nākotnē var tikt regulēti, tāpēc festivāla “Laima Rendezvous Jūrmala” organizatori jau strādā pie koncertu programmas un ir gatavi kopā ar faniem svinēt ilgi gaidītā festivāla atgriešanos.

“Tuvojas vasara, mēs gatavojamies festivālam un konkursa “Laima Voice” finālam, un es ceru, ka valdība ļaus mums satikties, un viss notiks. Mēs mīlam Jūs! Uz tikšanos jūlijā”, — vērsās pie faniem festivāla mūza Laima Vaikule.

Kļuvis arī zināms, ka pateicoties starptautiskajam izpildītāju konkursam “Laima Voice”, kurš 2020. gada aprīlī startēja internetā un izraisīja milzīgu interesi gan pašmāju, gan arī ārzemju talantu un klausītāju vidū, “Laima Rendezvous Jūrmala” programmā šogad ienāks jaunas vēsmas.

“Kamēr mēs sagaidām norādījumus no valdības par publisku pasākumu rīkošanu, visi organizatoriskie darbi jau rit pilnā sparā! Festivālu nevar sagatavot pāris nedēļās. Tāpēc strādājam ar pilnu jaudu, lai visu paspētu un būtu gatavi, kad tiks dota “zaļā gaisma” pasākumiem āra koncertzālēs. Pirmajā festivāla “Laima Rendezvous Jūrmala” dienā mēs ne tikai svinēsim ilgi gaidīto tikšanos ar mūsu faniem, bet arī apbalvosim konkursa “Laima Voice” uzvarētājus, parādīsim interesantākos atklājumus un radīsim labvēlīgu augsni jaunām zvaigznēm”, — par plāniem stāsta festivāla producente Elita Mīlgrāve, piebilstot, ka cilvēkiem, kuri iegādājušies biļetes iepriekš un pacietīgi gaida mūsu tikšanos, būs vairākas priekšrocības apmeklējot pasākumu.

Starptautiskais mūzikas festivāls “Laima Rendezvous Jūrmala”, tradicionāli Jūrmalā notiek jau no 2015. gada, un ir ne tikai kļuvis par vienu no visvairāk gaidītajiem gada notikumiem, bet arī par neatņemamu Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļu. Dzintaru koncertzāles viesiem festivāls jau piecus gadus dāvājis un turpina dāvināt neaizmirstamu šovu un unikālu iespēju uz vienas skatuves redzēt Latvijas un ārzemju mūzikas leģendas, kas uzstājas solo un duetos, kā arī atklāt spilgtus jaunus izpildītājus no Latvijas, Krievijas, Ukrainas, Gruzijas, Izraēlas un daudzām citām valstīm.

Iepriekšējos gados festivāla piedalījās: Chris Norman, Intars Busulis, Ksenija Sidorova Jānis Stībelis, Inese Galante, Hibla Gerzmava, Markus Riva, Lauris Reiniks, Samanta Tīna, Aija Andrejeva, Patrisha, Filips Kirkorovs, Grigorijs Lepss, Monatik, Stass Mihailovs, , Valērijs Meladze, Jeļena Vaenga, Nino Katamadze, Nastja Kamenskih, Lolita, Mario Biondi, Valērijs Sjutkins, Maks Barskih, Sati Kazanova, Aleksejevs, Emins, Jūlija Kovaļčuka, Aleksejs Čumakovs, Dana Sokolova, Maruv un daudzi citi. Pateicoties tiešraidei un sociālā tīkla Odnoklassniki.ru atbalstam festivālu vienlaicīgi vēro vairāk nekā 100 miljoni skatītāju visā pasaulē.

Kurzemes kantrī grupa “Noslēpums” izdevusi savu otro singlu “Mana mīļā”, kam tapis arī kolorīts videoklips. Tā tapšanā izmantoti divu Streiču režisēti vai filmēti kadri.

Jaunajā dziesmā stāstīts par problēmām, kas rodas, pateicoties joprojām aktuālajām emigrācijas problēmām. Videoklips ieturēts pusfiktīvā astoņdesmito gadu sākuma estētikā, lai labāk ilustrētu to, ka politiskās konjunktūras un sistēmas mainās, bet to radītās problēmas nevis izzūd, bet mēdz pārtapt citādākās. Vienvārdsakot – katrs pats savas laimes kalējs.

Singla “Mana mīļā” videoklipā ar leģendārā kino režisora Jāņa Streiča laipnu atļauju izmantoti kadri no spēlfilmas “Aizaugušā grāvī viegli krist”. Grupas dalībnieki uzsver, ka  tas ļauj pēc iespējas spilgtāk atainot vienkāršā cilvēka pārdzīvojumus saistībā ar dziesmā pausto domu. Klipa tapšanā iesaistīts arī Jāņa Streiča brāļadēls Roberts Streičs, kuram uzticēta svarīgā operatora loma. 

Roberts, kurš pats dažos kadros redzams vēl kā bērns, par šo videoklipu izsakās: “Kādu vakaru man piezvanīja Raimonds Pērkons un piedāvāja piedalīties dziesmas videoklipa tapšanā, kam nedomājot piekritu. Pārsteigums bija liels, kad uzzināju, ka klipā tiks izmantoti kadri no mana tēvabrāļa, režisora Jāņa Streiča filmas, kurā arī man bērnībā bija iespēja nofilmēties epizodiskās lomās. Bija ļoti interesanti piedalīties klipa tapšanā, jo tajā apvienoti režisora filmas fragmenti un mūsu pašu filmētais materiāls. Vienīgi ceru, ka onkulis mani nepels par sliktiem kadriem!”

Kurzemes plašumos radusies muzikālu draugu kompānija “Noslēpums” pie plašākas publikas vērsās šā gada sākumā, palaižot Latvijas ārēs radio singlu “Busiņš” un tā mistiski kovbojisko videoklipu. Grupas panākumu labā darbojas vokālists un ģitārists Helge Holgers, vokālists un basģitārists Raimonds Pērkons, taustiņinstrumentālists, piedziedātājs un jaunā klipa režisors Zaharija Malmeds-Blūms, bundzinieks un piedziedātājs Kurbads Ivanovs, kā arī skaņotājs un gaismotājs Sergejs Ivanovs. Dziesmā “Mana mīļā” ansambli papildinājis arī leģendārais ģitārists Jūlijs Rokasbirzs.

Jauno singlu miksējis un māsterējis prominentais zviedru producents Uvii Jakobsen savā mājas studijā “Skål Records”. Galarezultāts noklausāms lielākajos mūzikas straumēšanas servisos un labākajās Latvijas radiostacijās.

Electro-pop mūziķe un producente BAIBA pabeigusi darbu pie sava otrā studijas albuma, kas tapis sadarbojoties ar tiroliešu producentiem CHRS un “Digital Youth”. Jaunākais albums ir dinamisks manifests tam, ka skaistums ir atrodams dažādās sajūtu nokrāsās.

BAIBA jau vairākus gadus ir strādājusi pie šī albuma un pati ir gan dziesmu autore, gan producente. Lielākā daļa dziesmu ir ierakstītas un producētas mazā studijā, kas iekārtota viņas guļamistabā. Dziesmu producēšanā un apstrādē piedalījušies arī divi tiroliešu producenti – Kristofs Holcnehts jeb CHRS un Bendžamins Laingartners, kurš plašāk zināms ar skatuves vārdu “Digital Youth”.

Albumā apvienotas desmit BAIBAs dziesmas, kuras tapušas pēdējos gadus. Tas ir laiks, kad viņas skanējumam ierasto akustisko ģitāru nomainījušas dzīvīgas sintezatora skaņas un iespaidīgi bungu ritmi.

Albums jaunajai mūziķei un producentei, kura līdz šim savā muzikālajā darbībā bija nedaudz kautrīga, ir kā jauns izrāviens no viņas ierastām gaitām. Pārmaiņas piedzīvojušas arī mūziķes ierasti dziļdomīgās un saldsērīgās melodijas. “Lighter” ir nekaunīgi tiešs un rotaļīgs electro – pop: “Albums ir dinamisks manifests tam, ka skaistums ir atrodams dažādās sajūtu nokrāsās un, ka arī melanholija var būt skaista, ritmiska, izdejojama un izbaudāma,” stāsta BAIBA.

Mūziķe atklāj, ka šajā ierakstā viņa eksperimentē ar skaņām, motīviem un arī dziesmu tekstiem, kas šoreiz ir drosmīgāki nekā viņas iepriekšējos darbos: “Es iemācījos savus pārdzīvojumus un iekšējās cīņas uztvert ar rotaļīgumu un ironiju.” BAIBA cer, ka viņas pieredze, kas dzirdama dziesmu tekstos, iedvesmos arī citus būt īstiem un atklātiem pret sevi.

BAIBA ir latviešu mūziķe, kura šobrīd dzīvo Insbrukā, Austrijā. Viņa ir uzaugusi lauksaimnieku ģimenē Tukuma novadā, Pūres pagastā. Septiņu gadu vecumā viņa sāka apmeklēt Kandavas mūzikas skolu, kur apguva klavierspēli. Vēlāk BAIBA pārvācās uz Liepāju, kur studēja kultūras vadību un ieguva arī maģistra grādu rakstniecībā. Šajā laikā viņa sāka rakstīt savas dziesmas un uzstāties dažādos pasākumos.

Šobrīd BAIBA ir beidzot pabeigusi darbu pie sava otrā albuma “Lighter” un ar pūļa finansējuma palīdzību savākusi līdzekļus tā izdošanai. Albumā iekļautas desmit BAIBAs rakstītas kompozīcijas, no kurām lielu daļu māksliniece producējusi pati un ierakstījusi savās mājās Insbrukā. 

gada nogalē BAIBA ieguva 2.vietu Itālijas mūziķu konkursā “Upload Sounds” un saņēma iespēju strādāt kopā ar Itālijā atzītiem mūzikas industrijas pārstāvjiem – producentu Bruno Belissimo (iepriekš darbojies kopā ar tādām itāļu grupām kā “Calcutta” un “Frah Quintale”) un video grafiķi un videoklipa režisoru Claudio Zagarini no “Universal Music”.

Sveicot izcilo latviešu komponistu Imantu Kalniņu 80 gadu jubilejā, Izdevniecība MicRec latviešu populārās mūzikas nošu grāmatu sērijā izdevusi nošu grāmatu ar 50 populārāko Imanta Kalniņa dziesmu notīm un dziesmu vārdiem. Grāmatā iekļautas pazīstamākās melodijas, kuras izpildījuši “Menuets”, “Turaidas Roze”, “Autobuss debesīs”, Olga Rajecka, Ieva Akuratere, Austra Pumpre un daudzi, daudzi citi.

Muzikoloģe Daiga Mazvērsīte grāmatas ievadā raksta: ““Es esmu mūzika” – šie komponista Imanta Kalniņa vārdi ir balta patiesība, jo mūzika dzīvo Imantā un Imanta mūzika dzīvo mūsos. Bez tās nav iedomājama Latvija, tās cilvēki, Dziesmu svētki, teātra vēsture, kino nozare, koncertdzīve, garās vasaras naktis ar ģitāru pie ugunskuriem. Spilgtas, emocionālas, suģestējošas – tas sakāms par ikvienu Kalniņa dziesmu. Tās domātas, lai klausītos, nevis lēktu un dejotu līdzi ritmam vai dungotu pustukšas frāzes. Imanta Kalniņa sacerējumi prasa cieņu pret sevi.”

Visas notis ir caurskatījis un rediģējis pats Imants Kalniņš, dodot savu piekrišanu to apkopojumam jaunajā izdevumā. Notis sagatavojis Rūdolfs Bērtiņš. Grāmatas dizainu veidojis Guntars Ošenieks, vāka noformējumam izmantots Mikola Gniskuja foto.

Nošu grāmatā atradīsiet tādas populāras un tautā gadu desmitos iemīļotas dziesmas kā “Lilioma dziesma”, “Dūdieviņš”, “Dziesma par četriem baltiem krekliem”, “Smilšu rausis”, “Svētku diena”, “Mākonītis un mākonīte”, “Mūžu mūžos būs dziesma”, “Sitiet bungas, mani mīļie” un daudzas citas.

Šī ir jau deviņpadsmitā nošu grāmata sērijā “Populārākās dziesmas”, kurā izdotas nošu grāmatas tādām grupām un mūziķiem kā Prāta vētra, Raimonds Pauls, Līvi, Uldis Marhilevičs, Mārtiņš Freimanis, Lauris Reiniks, Eduards Rozenštrauhs un Guntars Račs. Sērijā izdotas izlases bērniem, Ziemassvētku dziesmu apkopojumi, un populāru latviešu ziņģu notis.

Šovakar, 20. maijā, dziedātāja Samanta Tīna kāps uz lielās Starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa skatuves, kur pārstāvēs Latviju ar dziesmu “The Moon Is Rising”, piedaloties otrajā pusfinālā ar 15. kārtas numuru, un cīnīsies par iespēju uzstāties arī Eirovīzijas superfinālā, kas notiks 22. maija vakarā. Taču Samanta nolēmusi iepriecināt klausītājus vēl pirms sava uznāciena, izdodot jaunu dziesmu “I’m The Woman”.

“Tā kā pašlaik atrodos Roterdamā, domāju, ka tas būtu lieliski, ja es savā Eirovīzijas pusfināla dienā varētu izdot jaunu dziesmu, kas ir tieši par šādu pašu tēmu – par sievietes spēku – “I’m The Woman”,” stāsta Samanta.

Singls “I’m The Woman” tapis dziesmu rakstīšanas nometnē, kas sadarbībā ar “Latvijas Mūzikas attīstības biedrību/Latvijas Mūzikas eksports” 2020. gada rudenī tika organizēta speciāli Samantai. Nometnes mērķis bija uzrakstīt spēcīgu, skanīgu un konkurētspējīgu dziesmu, ar ko Tīna varētu piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā. Šajā divu dienu ilgajā nometnē tika ierakstītas vienpadsmit dziesmu demo versijas, no kurām par Eirovīzijas dziesmu tika izvēlēts singls “The Moon Is Rising”, savukārt dziesma “I’m The Woman” ierindojās Samantas TOP 3. “Visas nometnē tapušās dziesmas es sarindoju secībā, lai izvēlētos īsto Eirovīzijai, un šī dziesma pārliecinoši bija manā trijniekā. Tā tapa nometnes otrajā dienā, un pie tās strādāja Arnis Račinskis un Jānis Jačmenkins,” atklāj Samanta.

“Dziesmas stāsts ir kā plūstošs un dabīgs turpinājums manai Eirovīzijas dziesmai “The Moon Is Rising” – par sevis pieņemšanu un tā, ar ko atšķiramies cita no citas, pieņemšanu par savu unikalitāti. Mīlēt sevi, turēt galvu augšā un iet savu ceļu neatkarīgi no tā, ko par tevi domā apkārtējie. Mums katrai ir savi sapņi un mērķi, un vienīgā, kura var tos sasniegt vai arī nesasniegt, esi Tu pati! Esi nesatricināma! Galvu augšā un drosmīgi dodies īstenot savus sapņus!” mudina Samanta.

“Dziesmai ir tapis lyric video, ko ar mani kopā, atrodoties šeit, Roterdamā, ir izveidojis Eirovīzijas priekšnesuma TV režijas konsultants Juris Matuzelis jeb Pepe. Brīvajos brīžos, kādu patiesībā šeit ir ļoti maz, mēs turpinām strādāt pie jauna materiāla. Šobrīd strādāju arī pie sava albuma,” atklāj Samanta Tīna.

Jau šovakar, 20. maijā, plkst. 22:00 LTV1 tiešraidē būs vērojams Starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa otrais pusfināls, kurā mūsu valsts pārstāve Samanta Tīna uzstāsies ar 15. kārtas numuru.

Ceļazīmi dalībai Starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Samanta Tīna izcīnīja dziesmu autoru un izpildītāju konkursā “Supernova 2020”, kur uzvarēja ar dziesmu “Still Breathing”. Pagājušajā gadā plānotais Eirovīzijas konkurss Roterdamā tika atcelts pandēmijas dēļ, tāpēc Latvijas Televīzija ir devusi iespēju Samantai piedalīties tajā šogad.

Dziedātāja un dziesmu autore MONTA (Monta Strūberga) publicē savu līdz šim emocionālāko mūzikas video. Mūzikas un vārdu autore ir pati MONTA. Dziesmas ierakstu producējis Jānis Čubars, bet dziesmas videoklipa režisore un montāžas autore ir daudzu pazīstamu latviešu dziesmu videoklipu autore Aija Strazdiņa (JUMP Studio).

MONTA: “Darbs pie jaunā albuma dziesmām man nozīmē pilnīgu atdzimšanu un jaunas dzīves sākšanos. Netieši, bet simboliski dziesma “Jādzimst no jauna” ir arī personīgs stāsts. Dziesma ir par neatgriezenisko. Par vārdiem un darbiem, kurus vairs nevar paņemt atpakaļ. Gadās, ka sēžot pilnīgi izsmeltam, kailam, savas dzīves pelnos, nekas cits vairs neatliek, kā vēlēties piedzimt no jauna.”

Videoklipa režisore Aija Strazdiņa: “Darbs pie Montas dziesmas videoklipa izvērtās emocionālu baudījumu, jo apbur ne tikai Montas personība un radītā mūzika, bet arī viņas darba spars, kas, apvienojumā ar veselīgu perfekcionismu, rada drošus pamatus tam, ko vieni sauc par veiksmi, bet citi par rūpīgi izlolota darba augļiem. Kad aizsūtīju Montai video scenāriju, viņas atbilde bija: “Neticami! Tas viss ir par manu dzīvi!” Spēja mūzikā un video būt atklātākam nekā citkārt esam paši pret sevi vai tuvākajiem, ir gan greznība, ko ne katrs var atļauties, gan uzdrīkstēšanās, kas nav pa kaulam vājajiem. Tāpēc gan man, gan filmēšanas grupai, ir jo lielāks prieks un gods sadarboties ar jaunu, enerģijas pilnu sievieti, kas ir gatava būt tāda, kāda viņa ir patiesībā, neslēpjoties un neizliekoties.”

MONTA: “Esmu ārkārtīgi priecīga par iespēju iepazīties un strādāt ar tik talantīgiem un kolosāliem cilvēkiem, kā režisori Aiju Strazdiņu, viņas komandu, mūsu aktieriem. Bija prieks ne tikai sadarboties, bet arī vienkārši beidzot satikties ar cilvēkiem un radīt kopā kaut ko īpašu. Mums visiem tā šobrīd ļoti pietrūkst. Nevaru nepieminēt arī mūzikas producentu Jāni Čubaru, ar kuru šobrīd aktīvi strādājam pie mana albuma. Šī dziesma bija būtisks pagrieziens mūsu sadarbībā. Liekas, ka ar šo mēs pavērām tādu kā radošo kanālu, kad bez lielas piepūles ir iespējams radīt kaut ko patiesi īpašu. Jānim ir lieliski piemērots radošais rokraksts manai mūzikai. Un mūziķim tas daudz nozīmē, jo ne visu var tā izstāstīt un saprast. Mūzika ir jājūt. Viņš jūt.”

Pie video klipa strādāja: operators – Ivo Skanstiņš, gaferis – Kristaps Andersons, asistente – Anna Danenberga, grims – Sandija Džonsone, video skaņas mikss – Sandris Šīrants, aktieri – Mārtiņš Purbērziņš, Lauris Purbērziņš, Inese Blūma, Edžus Lagzdiņš, Sanita Toča un Uģis Točs. Paldies par sadarbību CinaveraLV.

Muzikālā apvienība “Rāmi Riti” laiž klajā ceturto studijas albumu “Sudrabiņu sijādam`”, kurš ietver divpadsmit jaunas kompozīcijas ar tautasdziesmu tekstiem un oriģinālmūziku. Albuma atklāšanas svētkus papildina skaņdarba “Saule brida rudzu lauku” video. Albums pieejams digitāli populārākajās mūzikas straumēšanas platformās un drīzumā arī mūzikas veikalos.

Neskatoties uz situāciju, kad gandrīz jebkāda radoša izpausme un darbība ārpasaulē ir apstādināta, grupas radošais gars dzīvo. Pagājušā gada pavasarī tika sacerētas visas jaunā albuma dziesmas un šajā pavasarī tās tika ierakstītas, apkopotas vienā albumā “Sudrabiņu sijādam`”, kas turpina “Rāmi Riti” muzikālo tradīciju – aiznest līdz klausītāja sirdij mūsu skaistākās, svētākās, dziļākās dainas, izpildot tās ar oriģinālmūziku. Tautasdziesmu  tekstus atlasa un melodijas rada apvienības soliste Inese Kozuliņa, bet aranžijas un kopējais skanējums top, sadarbojoties visiem apvienības mūziķiem – Kalvis Vītols (vokāls, perkusijas, dūdas), Mārtiņš Miļevskis (taustiņi, perkusijas, vokāls), Alisa Klimanska (flauta) un  Ivars Štubis (ģitāra).  Kā arī diviem viesmūziķiem, ar kuriem laiku pa laikam notiek sadarbība –  Undīne Balode (čells) un Kaspars Bārbals (dūdas).

“Tautadziesmu atlasīšana, izvētīšana ir kā pērļu zvejošana.  Katru reizi, kad lūkojos dainu sējumos, lasu un izlasu četrrindītes, kuras tālāk jau virknējas virtenītēs, lai atrastu savu melodiju, tas ir kā sijāt sudrabiņu no mūsu tautas vissvētākās gara mantu glabātuves. Tas ir trausls, reizē pat pārpasaulīgs process, kur vienā mirklī satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Vārdi ir informatīva sēkla, enerģija, kura, krītot auglīgā augsnē, turpina dzīvot, nest labumu un augļus. Tautasdziesmas ir latviešu tautas gara  un rakstura sargātājas. Kamēr saistāmies ar senču doto viedo padomiņu, to izprotam, saskaņā ar to dzīvojam, mēs kā tauta turpināmies, “ saka Inese Kozuliņa.

“Pavasarī, pabeidzot albuma ierakstu ar “Saule brida rudzu lauku” vēlējāmies to ietērpt Latvijas lauku, pavasara krāsās un noskaņās. Apvienojot šīs dziesmas trauslās muzikālās nianses ar dabas dāsno skaistumu. Tuvojas vasaras saulgrieži, ar katru dienu jūtamāks saules spēks, dabas  dzīvīgums un devīgums, gribējās šo noskaņu ieaust, saaust dziesmā un tās vizuālajā izpausmē,” stāsta Inese Kozuliņa

Albums ierakstīts divās studijās – “Lauska” un “Jump Sound”, sadarbojoties ar Kasparu Bārbalu un Aigaru Grāveru. Dziesmu mikss un masters Aigars Grāvers.

Pats muzikālās apvienības nosaukums “Rāmi Riti” ietver un noskaņo klausītāju uz mieru un tai pat laikā uz iekšēju modrību un notikumu. “Rāmi Riti” mūzika ir bagāta ar latviski meditatīvām noskaņām, kuras jaušamas tepat ap mums, kokos, pļavās, vējā, mežā, akmeņos, zemes smaržā, uguns siltumā, debess zilgmē, cilvēka tuvajās attiecībās ar dabu un mīļumā vienam pret otru. “Rāmi Riti” muzikālais vēstījums ļauj klausītājiem pietuvoties, pieskarties tautasdziesmās ievītajai latviskajai Dievsajūtai, katra paša iekšējai pasaulei, sajust vienotību, harmoniju ar visu dzīvo, kas mums apkārt.

Turpinot sadarbību ar ārvalsts producentiem, Normunds šoreiz pārsteidz ar vasarīgu deju mūzikas dziesmu “Laika nav”, kas tapusi sadarbībā ar norvēģu dj un producentu Exact, un Guntaru Raču.

Normunds Rutulis: ”Ar Exact kādreiz sadarbojāmies radio SPIN FM dubstep mūzikas vakaru veidošanā. Jau ilgāku laika periodu viņš piedāvā mūsdienu popmūzikas hitus, kas neslēpj viņa aizraušanos ar dubstep. Laikā, kad žanru sajaukums ir modē, arī Andrejs eksperimentē un ir radījis dziesmu, kuras vokālo daļu ieskaņot piedāvāja man. Šai dziesmai ir arī angļu, krievu un ukraiņu versijas. Taču no zināmiem Krievijas producentiem tika saņemts mājiens, ka tieši latviešu versija ir visskanīgākā. Lepojos ar mūsu kopdarbu un ceru, ka līdzīgas sajūtas pārņems arī latviešu deju mūzikas cienītājus. Vārdus dziesmai lūdzām sarakstīt Guntaru Raču. Un te tas ir!”

Exact: “Es, kā mūzikas producents, labprāt eksperimentēju un šogad nolēmu pamēģināt izveidot dziesmu latviešu valodā. Daudzi zina, ka vairākus gadus dzīvoju ārpus Latvijas, taču singla izdošanas priekšvakarā esmu atgriezies dzimtenē un uz palikšanu. Esmu pārliecināts, ka šis nav pēdējais eksperiments latviešu valodā un nav vienīgais darbs sadarbībā ar Normundu un Guntaru. Sastrādāties ar Latvijas šovbiznesa metriem man ir liels gods. Viņi ir augsti profesionāļi un sava aroda lietpratēji.“

Viens no vadošajiem Latvijas hip-hop izpildītājiem Ozols sadarbībā ar starptautisko mūzikas ierakstu kompāniju “Sony Music” izdod dziesmas “LIELAIS FLEXXX” remiksa versiju, kurā piedalās pašmāju reperis Prusax.

Gan “LIELAIS FLEXXX” oriģinālversija, gan remiksa versija veidotas kopā ar jaunu lokālo bītmeikeru ar skatuves vārdu Mauriks. Kā stāsta Ozols: “Dziesma tapusi periodā, kad daudzi notikumi  ir apstādināti, “iesaldēti” un  liela daļa sabiedrības piedzīvo reformas savā profesionālā darbībā un privātajā dzīvē. Šis laiks noteikti atstās uz mums visiem zināmu iespaidu.” 

“Piedalīties projektā ar Ozolu vienmēr ir liels gods un “LIELAIS FLEXXX” nebija izņēmums,” stāsta Prusax. “Neskatoties uz joprojām esošo situāciju un ierobežojumiem, mums izdevās izveidot gan vizuāli krutu, gan skanīgu gabalu veltītu šiem dīvainajiem laikiem. Lai kas arī notiktu, mēs plinti krūmos nemetam un dodam ručkā!”

Par sadarbību ar Prusax un tālākajiem plāniem Ozols stāsta: “Man liekas, ka dziesma ir ieguvusi jaunu skanējumu un dinamiku.  Kopā ar dziesmas jauno versiju  iznāk arī video klips  pie kā šoreiz strādāju kopā ar Andreju Skurjatu (Dree) un I Hate Jacky, kurš veidoja 3D grafikas. Tuvākajā laikā iznāks arī spēle “LIELAIS FLEXXX”, ko būs iespējams integrēt mobilajos telefonos caur Google Play un Appstore.”

Ģirts Rozentāls jeb Ozols ir viens no Latvijas hip-hopa mūzikas pamatlicējiem, muzikālo darbību uzsākot 1996. gadā grupu “Fact” un “Rool Makaz” sastāvā. Ozols solokarjeru uzsāka aizvadītās desmitgades sākumā ar debijas singlu “Neko 2005” (2000) un ir izdevis 7 albumus, no kuriem pēdējais – “Y A U D A” tika izdots 2020. gada augustā. Savas radošās darbības laikā Ozols uzstājies Dziesmu svētkos ar apvienoto kopkori, ar apvienību “Austrumubloks” viesojies pie eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, sasniedzis Zelta diska statusu ar albumiem “Cieņa un mīlestība” un “Ausgtāk, Tālāk, Stiprāk” un vairākkārt saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta Mikrofons”.

Ģitārists Jānis Ruņģis piedāvā izbaudīt kvalitatīvu apvienības “Jāņa Ruņģa Klātbūtne” uzstāšanos jeb studijas koncertu, kas notika maija vidū leģendārajā Latvijas Radio 1. studijā, tādējādi piesakot jaunu koncertprogrammu.

Kopumā tika izpildītas piecas dziesmas, no kurām četras bija koncertpirmatskaņojumi no Jāņa oriģinālmūzikas albumiem “Ārpus Prātus” un “Dzīvojumi”.

“Esmu ārkārtīgi priecīgs par savu radošās komandas piecnieku, kurā ietilpst dziedātājs un ģitārists Miķelis Putniņš (apvienības “Ezeri”, “Nepāriet”), dziedātāja un ģitāriste Kristīne Pāže (“Kaut kaili”), basģitārists Ainārs Majors (“Marana”, “Elektrofolk”), kā arī bundzinieks no Apvienotās Karalistes – Nick “Moss” Rogers (angļu dziesminieka King Charles pavadošā grupa, “SG Lewis”),” ar “Jāņa Ruņģa Klātbūtnes” jaunāko sastāvu pamatoti lepojas galvenais vaininieks. “Pēdējā gada laikā esam cītīgi gatavojuši apjomīgu koncertprogrammu, un, tiklīdz tiks atvērts pasākumu norises priekškars, būsim gatavi remdēt publikas izsalkumu pēc kvalitatīvas dzīvā skanējuma mūzikas un kultūrdzīves vispār!”

“Jāņa Ruņģa Klātbūtnes” dalībnieki dzied un spēlē oriģinālmūziku latviešu valodā, savienojot labāko muzikālo tradīciju tiltus starp 20. un 21. gadsimtu. Ruņģa studijas albumus iespējams noklausīties visās lielākajās digitālās straumēšanas vietnēs, bet singliem uzfilmētie mūzikas videoklipi noskatāmi vietnē “YouTube”. Drīzumā sagaidāms arī jauns mūzikas video.

Jānis Ruņģis izsaka lielu pateicību Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījuma “Pagrabs” veidotājiem, kura ietvaros notika tagad arī kā atsevišķa koncertvienība baudāmā uzstāšanās Latvijas Radio 1. studijā.