Dziesminieks Mikus Frišfelds atgriežas ar singlu “Dzīve sit”

Dziesminieks Mikus Frišfelds pēc 12 gadu pārtraukuma atgriežas pie saviem klausītājiem ar pašironijas, humora un enerģijas pilnu dziesmu “Dzīve sit”.

“Ceru, ka dziesma “Dzīve sit” palīdzēs klausītājiem ar smaidu paskatīties uz savām problēmām. Man palīdz – pašironijā ir spēks un manā gadījumā arī vienīgais ceļš kā nekrist depresijā,” par dziesmas tapšanu saka Mikus.

Pēdējais mākslinieka albums “Indiāņu vasaras” tika izdots pirms 12 gadiem, albums tika nominēts Mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta Mikrofons”. Mikus šo laiku ir darbojies kā teātra mūzikas un dziesmu autors, kā arī piedalījies dziesmu tekstu rakstīšanā daudziem Latvijas pazīstamiem māksliniekiem.

“Pa šo laiku ir iekrājies krietns dziesmu skaits, kuras nav rakstītas teātra vajadzībām un arī citiem māksliniekiem īsti neder, nekas cits neatliek, jādzied pašam, “ smejas Mikus.

Dziesmu “Dzīve sit” līdzproducējis un skaņas apstrādi veicis DJ Rudd.

Spotify

Dziesmas “Dzīve sit” relīze ir vēsturiska ar to, ka pirmo reizi kādai Mikus Frišfelda dziesmai ticis nofilmēts arī mūzikas video. Videoklips filmēts Raunā, kur Mikum ir skaņu ierakstu studija un radoša mūziķu māja, kas labi pazīstama daudzu Latvijas mākslinieku vidū kā iecienīta radošo nometņu vieta.

“Šis ir labākais mūzikas video kāds man jebkad ir bijis, jo vienīgais. Klipa idejas pamatā ir rudenīgi oranžas bikses un vēlme parunāt ar dižgariem”, ironizē Frišfelds.

Klips tapis ar “No budget productions” atbalstu un mākslinieciski tehniskā vadītāja Uģa Meldera uzraudzībā precīzi iekļaujas DIY stilistikā.

Imants Daksis un video māksliniece “Mersedes(e) Margoit” uzstāsies kinoteātrī “K.Suns”

7. decembrī plkst. 20.00 kinoteātrī “K.Suns” notiks ekstravagantā dziesminieka Imanta Dakša un video mākslinieces “Mersedes(e) Margoit” koncerts&video stāsts “Beidzot laimīgās haizivis”.

Pasākumā ”Beidzot laimīgās haizivis” Imanta Dakša koncerta programmu veidos dziesmas par mīlestības meklēšanas ceļu, ko asociatīvi papildinās “Mersedes(e) Margoit” veidoti psihedēliski video stāsti. Mūziķa dziesmām ir raksturīgas tēlainas lirikas, kas viegli raisa vizuālas asociācijas un rosina fantāziju. Vizuālā attēla manipulācijas sasauksies ar Imantam Daksim raksturīgo spēles manieri – dziesmas dekonstrukciju visnegaidītākajā brīdī, spēlēšanos ar intensitāti, tempu, dziļu intimitāti un ārkārtēju ekspresiju. Pasākuma vizuālajā daļā tiks integrētas arī mūziķa radītās foto kolāžas.

Imants Daksis par gaidāmo pasākumu: “Informācijas pārblīvētības laikmetā, kurā indivīds reizē ir gan plēsējs, gan upuris, pasākumam ir izvēlēti divi vadošie tēli – haizivs un televizors.

Metaforiskā haizivs caur neskaitāmiem upuriem meklē mīlestību, ko galu galā atrod personificētā okeānā. Savukārt televizors, pildīdams bezgalīgas informācijas raidītāja aukstasinīgo funkciju, patiesībā meklē atbrīvošanos, lai beidzot piedzīvotu iespēju pašam pieredzēt pasauli.

Abu tēlu sastapšanās notiks uz kinoteātra skatuves, kur mūziķis iemiesos neremdināmo plēsēju haizivi, bet lielais ekrāns – televizoru, kurš, pārvarējis bezpersoniskas informācijas plūsmu, sācis raidīt savu brīnišķo un neatkārtojamo dzīves sajūtu, kas var būt veclaicīgi silta un biedējoši futūristiska vienlaikus”.

Jaunā fotogrāfe, video māksliniece un eksperimentālā kino veidotāja Mersedese Margoite jeb “Mersedes(e) Margoit” darbojas “Baltic Analog Lab” mākslinieku kolektīvā, un autores 16mm eksperimentālā īsfilma “Silvas Metode” šogad piedzīvoja pirmizrādi Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā. Savos darbos izmanto solarizācijas tehnikas paņēmienus, strādā ar analogo kinolenti, kā arī ar digitāliem materiāliem. 10 gadus pavadījusi Londonā, kur ieguvusi bakalaura grādu laikmetīgajā fotogrāfijā, bet pēdējos trīs gadus dzīvo un darbojas Rīgā.

Imants Daksis pazīstams kā neparasts dziesminieks ar ekspresīvu uzstāšanās manieri, kura sacerēto dziesmu skaits mērāms vairākos simtos. Ir bijis vairāku muzikālo projektu dalībnieks, bet pārsvarā uzstājas kā solomākslinieks. Mūziķa dziesmu skanējums variē starp folku, post-punk, psihedēlisko roku un romantiskām balādēm.

Biļetes iepriekšpārdošanā: https://fienta.lv/haizivis

Aicinām ikvienu doties audiopastaigā “Iepazīsti Latvijas neatkarības stāstu”

Tuvojoties Latvijas vēsturē tik nozīmīgām dienām – 11. un 18. novembrim, ikviens tiek aicināts bez maksas doties interaktīvā audiostāsta pastaigā “Iepazīsti Latvijas neatkarības stāstu”. 

 

“Manuprāt, lai varētu no sirds lepoties ar Latviju, mums ir jāzina svarīgākie notikumi un cilvēki, pateicoties kuriem, mēs varam dzīvot brīvā un stiprā valstī. Ceru, ka šis stāsts palīdzēs gan bērniem, gan pieaugušajiem sajust lepnumu un prieku par mūsu zemi Latviju,” stāsta bērnu grāmatu autore, rakstniece Agnese Vanaga, kura kopā ar vēstures lietpratēju, pieredzējušu skolotāju Vitu Jaunozolu, ir radījušas interaktīvu pastaigu-stāstu maršrutu, lai aizraujošā un izglītojošā veidā iepazīstinātu bērnus un pieaugušos ar svarīgākajiem Latvijas neatkarības iegūšanas un tās atjaunošanas notikumiem. 

 

Skolēniem un ģimenēm ar bērniem ir iespēja uzzināt par to, kas un kā notika, kādi apstākļi palīdzēja, kādi šķēršļi bija jāpārvar, kādi cilvēki bija klāt toreiz un ko viņi darīja ne tikai 18. novembrī, lai mēs ik gadu varētu svinēt Latvijas dzimšanas dienu. Komponists Kārlis Auzāns ir paspilgtinājis stāstu ar orģinālmūziku un skaņas

efektiem, radot sajūtu, ka stāsta klausītājs atrodas stāsta epicentrā un notikumi tam notiek visapkārt.

Neatkarības stāstu ierunājusi TV personība un pasākumu vadītājs Renārs Zeltiņš, kurš iejuties kareivja Viļa lomā un gan sasmīdinās, gan saraudinās stāsta klausītājus.

 

Audiostāsta pastaiga ir aptuveni stundu gara un ir pieejama bez maksas aplikācijā Qwixi (pieejama gan App Store, gan Google Play). Pastaiga plānota tā, lai klausītāju izvestu pa nozīmīgākajām vietām, kuras ir bijušas svarīgas Latvijas vēsturē un saistītas ar neatkarības iegūšanu.  Audiopastaigā var doties jebkurā sev ērtā laikā. Pastaigas sākums ir pie skulptūras “Lielais Kristaps”, tālāk tā turpinās gar Rīgas pili, Latvijas banku, Neatkarības laukumu, Latvijas Nacionālo teātri, Kārļa Ulmaņa pieminekli, Rūdolfa Blaumaņa pieminekli un caur Bastejkalnu pastaiga noslēdzas pie Brīvības pieminekļa.

 

Audiostāsts tapis ar Valsts kulturkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijas skolas soma” atbalstu. 

“Papīra Lidmašīnas” lido tālāk ar dziesmu “Dejot laiks”!

“Neaizej” ir  otrais singls no  2024. gada pirmajā pusē  gaidāmā grupas “EP”.

“Dziesma atgādina, ka reizēm, atceroties laimīgos mirkļus, nožēlojam, ka neesam tos   izbaudījuši, ka neesam notvēruši visu piedāvāto. Daudz ir nepateiktā un neizdarītā Bet diemžēl atgūt neiegūto nevar, lai gan naivi ceram, ka tas ir iespējams, ja kaut uz mirkli atgriezīsimies iepriekšējās vietās, bijušajās attiecībās vai satiksim pazaudētos cilvēkus,” par dziesmu stāsta vārdu autors Rihards.

“Šai dziesmai ir pilnīgi citādāka noskaņa nekā mūsu iepriekšējam singlam, tomēr tās vieno kopīgs skanējums. Cītīgi strādājam arī pie pārējām dziesmām, kuras iekļausim “EP”. Arī tām būs atšķirīgs raksturs un noskaņa, dziesmas būs gan priecīgas, gan nedaudz skumjākas,” atklāj mūzikas autors Juris.

Grupā spēlē Rihards Bērziņš (vokāls), Reinis Briģis (ģitāra), Gunārs Toms Narbuts (basa ģitāra), Edgars Raila (sitaminstrumenti), Juris Ludženieks (taustiņinstrumenti).

Dziesmas mūzikas autors un producents ir Juris Ludženieks, bet vārdu autors ir Rihards Bērziņš.  ”Neaizej” ierakstīts “JL ierakstu studijā”.

Foto – Edijs Andersons

ECTO izdod singlu “liquid bones”

Singls “liquid bones” runā par pašdestruktīvām domām un rīcībām. Tajā apvienotas drum & bass, breakcore un hip-hopa iezīmes. Dziesma tapusi īsā laika periodā, salīdzinot ar iepriekšējo minialbumu.

Salīdzinot ar iepriekšējām dziesmām, šī ir jaunā stilā, kas labi raksturo Emīlu Sudmali kā cilvēku un mākslinieku ECTO – vienmēr mainīgu, un ar vēlmi izmēģināt dažādas lietas. “liquid bones”, tāpat kā iepriekšējās dziesmas, producējis un miksējis Emīls pats, šoreiz paša veidots ir arī dziesmas māsters.

Spotify

Šī gada maijā ECTO izlaida debijas minialbumu “Waves”, kas sastāv no 6 dziesmām. Minialbuma tematika ir dzīves augšas, lejas un nepārtrauktais mainīgums, gluži kā viļņiem jūrā. Arī minialbums pieejams Spotify.

Mūziķis Miks Galvanovskis izdod patriotisku dziesmu un videoklipu novembra noskaņās

Līdz šim Miks iepazīts ar spēcīgām roka dziesmām un ugunīgām performancēm. Dziesma “Par savu zemi saukt” apvieno ne tikai roka un  elektriskās ģitāras virtuozos rifus, bet arī tautisko kodu, kas atspoguļojas gan dūdu, gan arī kokles skanējumā.

Miks: “Vārdus es sarakstīju kādā siltā jūnija vakarā un tie pie manis gandrīz vai kā atnāca paši. Biju vēl tādā kā patriotisma ekstāzē pēc nesen notikušā hokeja čempionāta un tad nu tas vienkārši izbira uz papīra. Katrā no pantiem es atspoguļoju kādu no tuvām un latviskām vērtībām, bet par galveno dziesmas motīvu izvēlējos pirmā panta rindiņu – “Par savu zemi saukt”, jo šī frāze manās acīs nozīmē visvairāk un ietver visas sajūtas, gan valodu, gan tradīcijas, visu, kas liek man justies piederīgam Latvijai.”

Dziesma tapusi sadarbībā ar producentu Reini Briģi, ar ko kopā jau strādājam gadiem un ir izdotas desmitiem dziesmas, bet patriotiskās noskaņās ar Reini kopā strādājām pirmo reizi. Dziesmas ierakstā piedalījās arī vairāki mūziķi, tostarp, Edgars Lipors un Dzintars Lipors, kas iespēlēja kokli un dūdas. Zīmīgi arī tas, ka šos instrumentus studijā vēl nekad nebijām ierakstījuši.
Šis nav pirmais Mika projekts patriotiskās noskaņās, jo pirms vairākiem gadiem viņš izveidoja projektu “Jauno mūziķu apvienība”, kas savā aranžijā ierakstīja dziesmu “Div’ Dūjiņas gaisā skrēja”, kas skatīšanās vietnē youtube ir sasniegusi vairāk kā 850 tūkstošus skatījumu.

Videoklips dziesmai  “Par savu zemi saukt” parāda latviešu vērtības, talantus un tradīcijas. Sākot ar maizes kukulīša cepšanu, rotu darināšanu, līdz pat svētku galdam un dejas kultūrai. Šajā klipā varam redzēt, cik būtiska ir kopā būšana ģimenes lokā un cik nesalaužams ir mūsu atbalsta gars.
Radošā komanda – režisors Rihards Romušs, operators Elvis Lācis, gaismu dizains Artūrs Feldmanis un producente Lāsma Neulāne. Videoklips tapis sadarbībā ar Baltu Rotām, kuras daiļoja katru klipa aktieri, un Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu, kur norisinājās filmēšana.

Miks, šī gada izskaņā, plāno izdot albumu un izsludināt nākamā gada pavasarī gaidāmo koncerttūri lielākajās Latvijas pilsētās.

Foto: Emīls Freimanis

Grupa “Astro’n’out” aizvada iespaidīgu lielkoncertu Arēnā Rīga

Savu pirmo arēnas solokoncertu grupa “Astro’n’out” svinēja 3. novembra vakarā, pulcējot vairāku tūkstošu publiku.

Svinot jaunā albuma “777” iznākšanu un skaistu kopā būšanu, grupa “Astro’n’out” piektdien sagaidīja savu gada centrālo notikumu – koncertu Arēnā Rīga. Dienu pēc koncerta grupa turpina saņemt skatītāju vēstules un komentārus, kas pauž sajūsmu un pateicību par piedzīvoto arēnā. “Astro’n’out” vēlas pateikties visiem saviems skatītājiem, kas bija klātesoši Arēnā Rīga un kopā radīja neaizmirstamus svētkus, kas paliks atmiņā visiem.

“Astro’n’out” Arēnā Rīga uzstājās ar vairāk nekā divus stundu garu koncertšovu, bet pirms galvenajiem māksliniekiem uz skatuves kāpa mūziķe Elizabete Gaile un hiphopa mākslinieks Fiņķis. Grupai “Astro’n’out” uz iespaidīgās skatuves, kuras idejas autors ir mākslinieks Artūrs Analts, pievienojās arī draugi: Shipsea, fonds Viegli ar solistiem Renāru Kauperu un Jāni Holšteinu-Upmani  (Goran Gora), kā arī grupas Astro’n’out nozīmīgāko mūzikas albumu producentu – Rūdolfa Budzes un Anda Ansona – muzikālā apvienība “Bandmaster”.

Foto – Krists Luhaers

The Sound Poets dosies akustiskā tūrē ar jaunu studijas ierakstu

No 15. novembra grupu The Sound Poets  varēs satikt astoņās koncertvietās ar akustisko koncertprogrammu “Pie vienas uguns”. Lai gan nosaukums tāds pats kā pavasara tūrei, tomēr šī nedaudz atšķirsies ar programmu, kā arī ar to, ka būs iespēja akustiskās versijas paņemt līdzi uz mājām.

Jānis Aišpurs: “Akustiskās programmas ir kļuvušas par mūsu otro identitāti, ja tā var teikt, ir cilvēki, kas gaida tieši tās. Tāpēc turpinām iepazīt dažādas koncertvietas Latvijā. Tāpat ne vienu reizi vien pēc akustiskajiem koncertiem esam saņēmuši jautājumu, kur var paklausīties tieši šo dziesmas versiju. Tāpēc spriedām, ka šos jautājumus un aranžijas nevar atstāt bez uzmanības un nolēmām, ka izveidosim mums mīļu visu iepriekšējo akustisko tūru dziesmu izlasi.”

Šis ir grupas piektais studijas albums, kurā iekļauta 12 dziesmu izlase īpaši radītā akustiskajā aranžējumā. Albums “Klusāk” ierakstīts 2023. gada vasarā un rudenī Latvijas Radio 1. studijā un grupas studijā. Jaunās aranžijas kā ierasts radījuši paši grupas dalībnieki. Ieraksta režisors – Krišjānis Geidāns, māsteringa un miksa inženieris – Gatis Zaķis. Vizuālais risinājums  – Verners Timoško.

No šodienas, 3. novembra, jaunais ieraksts ir klausām grupas straumēšanas platformās, savukārt pie fiziska albuma pirmie tiks klāt akustisko koncertu apmeklētāji.

Akustiskā koncertsērija “Pie vienas uguns” – 15. novembrī Ogres novada Kultūras centrā, 19. novembrī koncertzālē “Cēsis”, 22. novembrī Kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”, 25. novembrī Limbažu Kultūras namā, 1. decembrī Talsu Tautas namā, 2. decembrī Slampes Kultūras pilī, 9. decembrī Kuldīgas kultūras centrā un 10. decembrī Bauskas Kultūras centrā.

Biļetes uz visiem koncertiem iespējams iegādāties “Biļešu paradīze” interneta vietnēs un kasēs.

The Sound Poets ir Jānis Aišpurs, Kārlis Josts, Normunds Lukša, Pēteris Lunde un Undīne Balode.

Ar jaunu hitu atgriežas Talantu Fabrikas leģenda Zigmārs Liepiņš jeb Zix

Pirms 20 gadiem TV šovā “Talantu Fabrika” iepazītais dziedātājs Zigmārs Liepiņš ar skatuves vārdu Zix, nolēmis atsākt dziedātāja karjeru un publicē jaunu dziesmu “Kad tevis nav”. Dziesmas autors un ieraksta iniciators ir jelgavnieks Gatis Mūrnieks, kurš raksta dziesmas daudziem pazīstamiem Latvijas izpildītājiem, kā arī palīdz parādīties jauniem vārdiem. Dziesmu producējis pieredzējušais producents Artūrs Palkevičs, bet dziesmas video veidojis Dween Productions.

Zix par dziesmas tapšanu: “Kādu vakaru mūziķis Gatis  man atsūtīja ziņu, ka grib tieši man sakomponēt jaunu dziesmu, kā arī kopā uzspēlēt kādu koncertu. Viņš pieminēja, ka Talantu Fabrikas laikos bija mans fans. To gan es jau zināju, jo esam pazīstami daudzus gadus. Nospēlējām pārpildītu koncertu Jelgavas Kreklos un tad sapratām, ka ir jāturpina kopā strādāt. Tagad esmu ticis pie jaunas dziesmas!”

“Dziesma stāsta par attiecībām, kurās viens bez otra nespēj izturēt pat laiku, kad ir jāaiziet uz veikalu vai jāizved suns. Nerunājot, protams, par to, ka jābūt šķirtiem uz vairākām dienām vai uz visiem laikiem. Ilgošanās ir ļoti skumja lieta, nāk prātā atmiņas pat par visvienkāršāko pastaigu vakarā zem laternām, bet vienmēr jau ir cerība kādreiz satikties atkal”, dziesmas domu stāsta dziedātājs un dziesmas autors Gatis Mūrnieks.

Dziesmas autors Gatis Mūrnieks ir sadarbojies ar tādiem mūziķiem, kā Lauris Reiniks, Guntars Račs, Jenny May, Putnu Balli, Nikolajs Puzikovs un daudziem citiem. Mūziķis ir TV3 seriālu “Rūgtās izvēles” un “Nemīlētie” tituldziesmu teksta autors.

Zix pēc tam, kad kopā ar Donu 2003. gadā piedalījās Talantu Fabrikas muzikālajā šovā uzstājās kā solo mākslinieks, izdeva solo albumu, kā arī izmēģināja spēkus kā grupas “Forte” solists. Taču ilgu laiku ar mūziku vairs nenodarbojās strādājot ārzemēs un tagad atkal Latvijā.

“Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” uzņem “European Music Exporters Exchange” biedru delegāciju

“Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” (LMAB/LME) jaunnedēļ, 6. un 7. novembrī, uzņems “European Music Exporters Exchange” biedru delegāciju.

“European Music Exporters Exchange” jeb EMEE ir nevalstiska organizācija, kas apvieno 33 valstu un reģionālo Mūzikas eksporta birojus no 28 valstīm. LMAB/LME jāatzīmē kā viens no EMEE dibinātājiem.

Agnese Cimuška-Rekke, “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” izpilddirektore: “”Eiropas mūzikas eksporta asociācija ir būtisks partneris Latvijas mūzikas industrijai, nodrošinot platformu zināšanu un pieredzes apmaiņai. Tās darbība veicina Latvijas mūziķu un mūzikas profesionāļu iespējas starptautiskajā arēnā, stiprinot mūsu valsts reputāciju kā nozīmīgu Eiropas mūzikas dalībnieku. Šī sadarbība ir solis tuvāk mūsu kopīgajam mērķim – veidot dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu mūzikas ekosistēmu visā Eiropā.”

EMEE misija ir stiprināt Eiropas mūzikas nozari, veicinot mūzikas daudzveidību, redzamību, atbalstot mobilitāti Eiropā un ārpus tās. EMEE atbalsta šo procesu, nodrošinot informācijas un ekspertīzes apmaiņu starp organizācijas biedriem, kā arī projektu iniciatīvas starp mūsu biedriem un/vai citām mūzikas nozares organizācijām.

“European Music Exporters Exchange” ietvaros tā dalībnieki nodrošina resursus mūziķiem, izglīto un atbalsta mūzikas menedžerus, izdevējus, izplatītājus, festivālu organizatorus, aģentus, pasākumu rīkotājus un citus profesionāļus mūzikas ekosistēmā. EMEE strādā ciešā sadarbībā ar kultūras un valsts iestādēm, mūzikas industriju pārstāvošajām asociācijām un kolektīvajām sabiedrībām, iestājoties par mūzikas industrijas vērtībām un interesēm.

Rīgu apmeklēs Igaunijas, Polijas, Austrijas, Francijas, Itālijas, Beļģijas, Lielbritānijas, Rumānijas, Vācijas, Šveices un Slovākijas EMEE biedri, kas katrs pārstāv savas valsts Mūzikas eksporta organizācijas.

Šīs misijas laikā EMEE delegāti tiksies ar kultūras un valsts iestādēm, prezentēs jaunāko pētījumu par mūzikas eksporta attīstību Eiropā un Eiropas valstu mūzikas industrijas ekosistēmu kopīgajiem un atšķirīgajām iezīmēm. EMEE tiks iepazīstināti ar Latvijas mūzikas industrijas aktīvajiem dalībniekiem un mūzikas tirgu, iespējām, aktivitātēm, pieredzēm un iniciatīvām.

Par „Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports”:

“Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” savu darbību uzsāka ir 2012. gada beigās. Biedrību nodibināja LaIPA kopā ar Latvijas Mūzikas informācijas centru. Biedrības mērķi ir veicināt mūzikas industrijas attīstību Latvijā un Latvijā producētās mūzikas eksportu, veicināt un atbalstīt konkurētspējīgu mūzikas ierakstu radīšanu un palielināt Latvijas mūzikas izmantošanas apjomu, būt par Latvijas mūzikas industrijas oficiālo pārstāvi Eiropas un starptautiskajās industrijas konferencēs un izstādēs, informēt un izglītot Latvijas mūzikas industrijas pārstāvjus eksporta jautājumos. Biedrības darbību atbalsta LaIPA un Kultūras ministrija.