Autors: macha

Jānis Irbe līdz šim izdevis divus singlus “Paskaties” , “Metro” un video klipu “Metro”. Šīm dziesmām pievienojas arī jaunākais skaņdarbs “Aukstajā gaismā es jūtu”. Skaņdarbs tapis 2017. gada jūlija beigās par godu latviešu dzejnieka Eduarda Veidenbauma 150 gadu jubilejai. Par pamatu izmantots Veidenbauma dzejolis. Skaņdarbs izdots ritmiskās latviešu mūzikas izlasē “Veidenbaums. Vaidi un Gaidi”. To izdeva Naba Music / Melo Records. Ik viens noteikti pēc pirmajām rindiņām atpazīs šo dzejoli.

Jāatzīst, ka galvenokārt līdz šim Jānis bija rakstījis savus tekstus un viņam nenoliedzami tas bija ļoti interesanti un jauna pieredze Veidenbauma dzeju iekļaut mūzikas ritmos. Dzejolis stāsta par bērnības atmiņām, kurās acīmredzot Veidenbaums ir gremdējies, atceroties dzīves notikumus.

Skaņdarba, tā teikt, skeletu Jānis uzmetu ātri. Pirmā atnāca ievadošā melodija, kuru spēlē viņš sintezatora augšējā reģistrā. Drīz Jānis nolēma, ka šai melodijai ir jābūt skaņdarba galvenajam motīvam. Pēc tam sekoja bungas, bass un vēl citas taustiņu partijas, un ģitāru tēmas. Skaņdarba demo ieraksts tapa viņa mājas studijā, bet tālāk tika strādāts Jāņa Dubava vadībā studijā “SKAN”, tur tika ierakstīts viss pārējais, kā arī miksēts un māsterēts. Ierakstā dzirdamais – taustiņi, bass ģitāra, ģitāra un bungas ir Jāņa Irbes iespēlētas.

Lai papildinātu dziesmu no sava skatupunkta Jānis izveidoja šai dziesmai individuālu noformējumu, tas ir redzams mūzikas profilos un lyric video

Sadarbībā ar Nacionālo ierakstu namu SKANI ir tapis pirmais visu trīs Osokinu ieskaņots albums “Trīs Osokini latviešu klaviermūzikā”. Tajā katra mūziķa individualitāte summējas latviešu mūzikas panorāmas veselumā. Sergejs Osokins ir ieskaņojis Jāņa Zālīša un Jāņa Ivanova mūziku, Georgijs – Ādolfa Skultes un Pētera Vaska darbus, bet Andrejs Osokins – Artūra Maskata un Jāzepa Vītola skaņdarbus. Albumu izcilie pianisti ir veltījuši mūsu valsts simtgadei.

Iepazīstot pianistus Sergeju Osokinu (1960), Andreju Osokinu (1984) un Georgiju Osokinu (1995), iepazīstam vienu no Latvijas spilgtākajām mūziķu dzimtām. Viņi visi trīs ir Latvijas valsts augstākā apbalvojuma mūzikā – Lielās Mūzikas balvas – laureāti (Sergejs – 2004., Andrejs – 2008., Georgijs – 2015. gadā). Kopš 2015. gada tēvu un dēlus Osokinus regulāri var dzirdēt muzicējam arī kopā. Pie tam – ne tikai kā solistus, kuri satikušies uz vienas skatuves un vienā koncertā, bet arī repertuārā, kas pieļauj trīs pianistu kopdarbu. Par saspēli Latvijas publikas tik ļoti iemīļotajos Osokinu dinastijas koncertos Andrejs Osokins ir teicis: “Visinteresantākais tad ir – spēt saglabāt savu individualitāti. Un, nezaudējot individualitāti, veidot vienu veselumu.”

Uzburot Latvijas māju sajūtu, albumā iekļautos skaņdarbus pianistu izpildījumā bija iespējams dzirdēt tikko kā notikušajā koncertā “Trīs Osokini operā: jaunā programma”, kas ar nerimstošiem aplausiem un stāvovācijām izskanēja Latvijas Nacionālajā operā pirmdien, 22. janvārī. Koncerta laikā notika arī šī albuma atklāšanas svētki.

Albums iznācis SKANI Simtgades sērijā, kas tapusi ar VKKF mērķprogrammas “Latvijai-100” finansiālo atbalstu. Jau šobrīd tas meklējams Rīgas ierakstu veikalos, bet no 16. marta tas būs pieejams arī visās digitālās straumēšanas un lejuplādes platformās, kā arī nonāks ierakstu tirdzniecības vietās vairāk kā 80 pasaules valstīs.

Jaunu dziesmu Stop the War U2 klajā laidusi vienīgā aktīvā reggae žanra pārstāve Latvijā – grupa RIGA reggae.

Mūziķi skaidro, ka  jaunā dziesma ir atgādinājums visai cilvēcei par to, kas patiesi ir svarīgs – draudzība, mīlestība, līdzcietība un cilvēcība. “Tāpēc lūdzam, apturiet karu, kas ir ielauzies mūsu valstīs, kontinentos un pasaulē, sirdīs un prātos! Ticam, ka cilvēcība un taisnīgums vienmēr uzvarēs. Mūsu rokās ir stiprākais zobens pasaulē – vārds.  Un vārds, tās ir mūsu dziesmas,” tā RIGA Reggae līderis un viens no dziesmas autoriem  Horens Stalbe.

Par godu Latvijas simtgadei, dziesma ierakstīta trīs valodās. Tas darīts ar mērķi saliedēt mūsu daudznacionālo valsti vienotai, virzībai un izaugsmei. “Lai divi piedzīvotie kari, trimda un barikādes atgādina par mūsu vēlmi dzīvot mierā, brīvībā un bez apspiestības,” skaidro H.Stalbe. Jau tuvākajā laikā plašākai publikai būs dzirdama dziesmas versija gan latviešu, gan krievu valodā.

Dziesmas Stop the War U2 mūzika tapusi sadarbojoties RIGA Reggae dalībniekiem H. Stalbem un Renartam Braufmanim ar mūziķiem – domubiedriem Mārtiņu Burkevicu un Vladimiru Eglīti. Teksta autors visās trīs valodās ir galvenais dziesmas idejas ģenerētājs H. Stalbe. Savukārt, par videovrsiju rūpējies grupas nu jau ilggadējais sadarbības partneris, ko paši mūziķi sen jau pieskaitījuši savam pulkam, Ēriks Saksons. Viņš plašāk zināms arī kā Chaula.tv programmu direktors.

Ar dziesmu Stop the War U2 apvienība RIGA Reggae startē dziesmu konkursā Supernova. Grupas iznāciens konkursa pusfinālā notiks 10. februārī.

Stop the War U2 video prezentācijas uz lielā ekrāna jau šonakt, 19. janvārī klubā Fontaine Palace Liepājā, RIGA Reggae koncerta ietvaros.

Mūziķis Dons laidis klajā singlu “Varenliels”. Šis ir otrais singls no 14. februārī gaidāmā studijas albuma “Namiņš. Kaste. Vārdi”.

“Iemīlēšanās spēks ir varen liels. Tas spēj uzcelt visskaistākās pilis un noārdīt visbiezākos cietokšņus, ” par dziesmas nozīmi un ideju saka Dons.

“Varenliels” mūzikas autors – Dons, teksta autors – Ingus Bērziņš, dziesmas producents – Kaspars Ansons, mikss – Krišjānis Geidāns, masterings – Andis Ansons. Ieraksts tapis studijā Ansons Lab.

Jau pēc mēneša, 14. februārī, Dons atgriezīsies “Arēnā Rīga” ar lielkoncertu “Pa Ceļam”.  Savukārt, aprīlī un maijā dosies akustiskajā Latvijas tūrē uz Ventspili, Valmieru, Liepāju, Cēsīm un Rēzekni.

Kā informē “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports”, laikā no 17. līdz 20. janvārim Nīderlandes pilsētā Groningenā notiks ikgadējais mūzikas festivāls un konference “Eurosonic Noorderslag. Latviju tajā šogad pārstāvēs mūziķi Elizabete Balčus un Makree, kā arī 10 dažādu kompāniju pārstāvji, kuri apmeklēs konferenci tirdzniecības misijas ietvaros, kas tiek organizēta “Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas Mūzikas eksports” un  LIAA sadarbības ietvaros.

“Eurosonic Noorderslag” ir Eiropas apjomīgākā mūzikas industrijas profesionāļu sanāksme jeb “showcase”, kas sevī ietver gan iekštelpu mūzikas festivālu, gan konferenci. Katru gadu tajā piedalās vairāk nekā 300 mūziķu, ap 4000 delegātu (menedžeru, festivālu un koncertu organizatoru, publicitātes speciālistu un ierakstu izdevniecību pārstāvju), kā arī vairāk nekā 40 000 apmeklētāju.

Elizabete Balčus līdz šim izdevusi divus albumus, jaunākais no tiem – eksperimentālās popmūzikas žanrā ieturētais “Conarium” – 2016. gada nogalē izdots angļu leibla “Liminal Noise” paspārnē. Viņas neordinārie ieraksti un avangardiskie koncerti piesaistījuši uzmanību daudzviet Eiropā, un uzstāšanās “Eurosonic” festivālā būs daļa no divu nedēļu garas turnejas, kuras ietvaros viņa viesosies arī Vācijā, Luksemburgā, Francijā, Itālijā, Serbijā, Ungārijā un Rumānijā.

Elektroniskās mūzikas producents un DJ Makree savā žanrā darbojas kopš 2014. gada, un viņa paša radītie skaņdarbi, kā arī citu mākslinieku remiksi, atzīti gan vairāku ārzemju radio staciju, gan kolēģu vidū. Laika gaitā Makree ir sadarbojies ar ierakstu izdevniecībām Beļģijā un Zviedrijā, taču viņa jaunāko veikumu – kopdarbu ar producentu Secondcity – šogad izdos “Sony” apakšleibli “Ministry of Sound” un “Nothing Else Matters”.

19.janvārī “Latvija Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” sadarbībā ar Ungārijas, Slovākijas, Austrijas kolēģiem rīko pasākumu ““Ceentral Party” Oost Dance and Noghtclub”, kur uzstāsies arī Elizabete Balčus.

Latvijas mūzikas industrijas dalību “Eurosonic Noordeslag 2018” atbalsta Latvijas Kultūras ministrija, “LaIPA”, “LIAA”, “Latvijas Balzams”

Ar koncertu teātra klubā “Austrumu Robeža” 23.janvārī Katrina Gupalo & the Black Birds uzsāk oriģinālmūzikas programmas koncertsēriju, kas līdz pat aprīlim norisināsies koncertu norises vietās Rīgā un Jūrmalā.

Koncertprogrammā „Katrina Gupalo & the Black Birds” mūziķi klausītājus priecēs ar oriģināldziesmām no jau pavasarī gaidāmā Katrīnas Gupalo debijas albuma, kā arī ar Edgara Raginska oriģinālmūziku ar Annas Akhmatovas un Josifa Brodska dzeju, neparastām klavieru miniatūrām, džeza standartiem un populārām pasaules melodijām jaunās aranžijās. “Koncertprogramma, kas veidota art pop mūzikas stilā, nojaucot robežas starp dažādiem mūzikas žanriem, katrā dziesmā uzburs neatkārtojamu skaņu un tēlu pasauli: reibinoša karamele, oranža un nedaudz paģiraina trešdienas saule, fantāzijās izkusis saldējums,” tā par programmu saka Katrīna Gupalo.

Koncertā piedalās: dziedātāja un pianiste Katrīna Gupalo, trompetists Gatis Gorkuša, ģitārists Miķelis Vanags, basģitārists Kristiāns Kosītis, sitaminstrumentālists Elvijs Endelis un vokālists Endijs Endelis.  Katrina Gupalo & the Black Birds ir arī viens no „Supernova” 2018 dalībniekiem, kas cīnās par iespēju pārstāvēt Latviju starptautiskajā dziesmu konkursā „Eirovīzija”.

Biļetes uz pirmajiem koncertiem, kas 23.janvārī norisināsies teātra klubā “Austrumu Robeža” un 7.februārī JVLMA Studentu klubā, jau pieejamas tirdzniecībā www.bilesuparadize.lv.

Strādājot pie koncertprogrammas veidošanas, Katrinas Gupalo & the Black Birds ierakstījuši singlu “Red Buses”, kas ir oriģinālmūzikas projekta trešais singls no gaidāmā albuma. Ieraksta skaņu režisors – Artūrs Sedriks Sinkevičs. Saite uz „ Red Buses” video: https://youtu.be/pzRSFv0h0gg.

Dziesmas „ Red Buses” audio ieraksts klausītājiem būs pieejams Spotify, iTunes un citos populārākajos straumēšanas servisos.

Raimonda Paula un Imanta Ziedoņa daiļradei veltītā projekta “Visas Taisnības” muzikālā apvienība izdod  pirmo  singlu “Nenes zvaigznes istabā”, kuru izpilda mūziķis Goran Gora.

Marta sākumā dzejnieka Imanta Ziedoņa muzejs, veidojot projektu “Visas Taisnības”, aicina baudīt Imanta Ziedoņa atstāto daudzpusīgo kultūras mantojumu neierastā formā — koncertā un multimediālā izstādē.

Imanta Ziedoņa muzejs, balstoties muzeja misijā, ar radošu pieeju tiecas atklāt Imanta Ziedoņa devumu kultūrā. Septiņdesmito gadu otrajā pusē tapis vairums komponista Raimonda Paula dziesmu ar dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdiem. Projekts “Visas Taisnības” ir gan pētniecības, gan muzikālās jaunrades projekts, kas atainos Raimonda Paula un Imanta Ziedoņa satikšanos septiņdesmito gadu nogalē no jauna skatu punkta.

Projekta mūzikālā apvienība — mūziķis Raimonds Gusarevs un DJ Monsta, piešķīruši jaunu skanējumu Raimonda Paula dziesmām ar Imanta Ziedoņa vārdiem. Pirmo singlu “Nenes zvaigznes istabā” no gaidāmā “Visas Taisnības” albuma izpilda mūziķis Goran Gora.

Jaunas aranžijas ir tapušas arī citām Raimonda Paula dziesmām ar Imanta Ziedoņa vārdiem, tajā skaitā — “Dziesmiņa par prieku”, “Lapsenes nāve”, “Kā svece deg” un citām, kuras izpilda mūziķi Goran Gora, Māra Upmane-Holšteine, Elizabete Vētra, Edavārdi un citi.

Raimonds Gusarevs par “Visas Taisnības” projektu: “Piešķirt jaunu skanējumu Raimonda Paula dziesmām ir izaicinājums. Esmu priecīgs, ka esmu daļa no šī izaicinājuma, un ar mani kopā ir Uldis Cīrulis jeb DJ Monsta, kurš ir sava aroda meistars, un labāku kompanjonu nevar vēlēties — mums ir kopīgs redzējums par dziesmu skanējumu un projektu kopumā.”

“Mani vienmēr ir uzrunājusi septiņdesmitajos gados radītā Raimonda Paula mūzika, kurā sadzirdami dažādi muzikāli eksperimenti un uzdrīkstēšanās. Veidot jaunas aranžijas Raimonda Paula mūzikai ir ļoti atbildīgs darbs — ir jābūt kvalitātei, ir jābūt mūsdienu elpai un vienlaikus — cieņai pret pagātni,” par savu dalību “Visas Taisnības” projektā saka DJ Monsta.

Muzeja organizētajā izstādē un sarunu vakarā atspoguļosies komplekss skatījums uz kultūru 20. gadsimta septiņdesmito gadu otrajā pusē,  kad tapis Raimonda Paula dziesmu cikls ar Imanta Ziedoņa vārdiem. Izstāde būs pagodinājums abiem māksliniekiem un viņu devumam Latvijas kultūrā.

Izstāde apmeklētājiem ļaus izjust 20. gadsimta septiņdesmito gadu atmosfēru caur kultūrvēsturiskā mantojuma un atmiņu stāstu prizmu. Izstādes saturu veidos Imanta Ziedoņa muzeja un pieaicināto pētnieku komandas atklājumi par Imanta Ziedoņa un Raimonda Paula daiļradi un būtiskākajiem laikmeta kontekstiem literatūrā, mūzikā un kultūrā kopumā.

Koncerti un izstāde norisināsies 2., 3. un 4. martā RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O6 Aisteres zālē, Ūdens ielā 6, Rīgā.

Grupa “Jāņa Ruņģa Klātbūtne” debijas albuma gaidās piedāvā tā nākamo singlu “Dies’”, kas ieturēts Ziemassvētkiem emocionāli atbilstošās sajūtās. Dziesma vēsta par cilvēka attiecībām ar Dievu, velnu, zemi, gaisu, ūdeni, uguni, gāzi un elektrību… Par celšanos un krišanu.

Dziesma “Dies’” Jānim radās pirms trijiem gadiem pēc kāda ļoti specifiska dzejoļa izlasīšanas. “Vēla nakts, viegli depresīvs stāvoklis un sākotnēji nezināmas izcelsmes spēks lika atvērt tēva dāvinātu grāmatiņu,” atminas Jānis Ruņģis. “Ar acīm uzskrēju virsū lirikai, kas savaldzināja uzreiz, momentāni. Paķēru telefonu, iedziedāju melodiju, kas tikpat mistiski atnāca uzreiz. Tā ļoti dabīgi. Ritēja laika rats, atkal atminējos šo meldiņu un steidzu meklēt to mazo grāmatiņu, bet nekur un nekādi nevarēju vairs to atrast. Palika apziņa, ka šis vēstījums tomēr jānodod cilvēkiem tālāk. Aizstaigāju līdz Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un izgāju cauri visiem konkrētā dzejnieka jelkad sarakstītajiem darbiem. Un tā arī vairs neatradu šīs rindas! Arī internets par tādām klusē. Klīst leģendas, ka dzejoļa autors ir Aivars Neibarts, tautā atpazīstams kā Ņurbulis. Ir vai nav viņš šīs dziesmas teksta autors, jebkurā gadījumā liels paldies viņam par mūža ieguldījumu Latvijas kultūrā, jo viņš palīdzējis izveidot daudz jaunvārdu. Arī citi mūziķi izmantojuši viņa tekstus. Piemēram, mana mīļākā bērnības grupa “Marana” ar Valtu Pūci priekšgalā. Arī mans tēvs agrāk tur dziedāja…”

Jānis satikās ar vienu no atzīstamākajiem mūsdienu Latvijas producentiem Gati Zaķi, kurš noticēja viņa vīzijai par “Jāņa Ruņģa Klātbūtnes” topošo debijas albumu “Ārpus Prātus”, kas iznāks 2018. gadā. Tika uzsākts darbs “Tru Music Studio” telpās, kur tika pabeigta arī dziesma “Dies’”. Jānis pats to gan iedziedāja, gan iespēlēja tajā klavieres, ērģeles, kā arī dažas bungu skaņas.

Līdz šim grupa “Jāņa Ruņģa Klātbūtne” novembrī prezentējusi videoklipu dziesmai “Gara garšas”, kuras video versiju režisēja Uģis Olte. Bet jau janvārī tiks piedāvāts jauns mūzikas video.

“Lai pārdomu un gaišuma pilni Ziemassvētki!” piebilst Jānis. “Turpiniet ticēt un darīt labus darbus! Šī dziesma ir ne visai viegls ceļojums pie Dieva.”

Grupa “Jāņa Ruņģa Klātbūtne” radās 2012. gadā, kad Jānis Ruņģis Rīgas Doma kora skolā “uzdžemoja” kopā ar bundzinieku Ivaru Arutjunjanu un basistu Jāni Rubiku. Toreiz radās grupas tituldziesma “Ruņģa Klātbūtne”. “Jāņa Ruņģa Klātbūtni” var uzskatīt arī par galvenā vaininieka soloprojektu, taču viņš to tomēr uztveru kā grupu, kuras dalībnieki mēdz pamainīties. Sākotnēji bijušas idejas, ka grupa varētu saukties “Jāņa Ruņģa Ābece” vai “Jāņa Ruņģa Alfabēts”, taču tad caur ārpusprātu izskrēja vārds “klātbūtne”, kas iepatikās ar savu daudznozīmīgumu un dziļumu. Tādēļ arī grupas otrais singls ir “klāt” un pirms debijas albuma “klāt” būs arī otrais videoklips.

Īsi pirms svētkiem, 19. decembrī, klausītāju piepildītā “Bold Concept Store” jaunā dziedātāja Madara Murņikova jeb Múr prezentēja savu pirmo albumu “Under Allure”.

Vakars noritēja jaukā un mierīgā gaisotnē. Madara klātesošos iepazīstināja ar visām albuma dziesmām, par katru ieskicējot savu stāstu. Savs stāsts katrai dziesmai ir ne tikai klausāms, bet arī skatāms albuma dizainā. Pati dziedātāja kopā ar albuma producentu Kristu Krūskopu katrai dziesmai radījuši īpašu glezniņu, kas atspoguļo katras dziesmas sajūtu.

Prezentācijas izskaņā Múr katram, kas ieradies ļāva nedaudz iepazīties ar pavasarī gaidāmo mini albumu, kurā dziesmas būs latviski.

 “Ir padarīts labs darbs un gan es, gan grupa un visi, kas iesaistījušies albuma tapšanas procesā, jūtam lielu gandarījumu, turot rokās fizisku šī darba kopiju – albumu. Kopumā es jūtos mierīgi un manas emocijas ir diezgan apslāpētas, taču tas, manuprāt, ir tāpēc, ka vienkārši esmu savā vietā un daru to, ko es protu vislabāk un mīlu visvairāk. Tomēr pēc albuma prezentācijas pasākuma nekas neapstājas, jo nākamie koncertu un ierakstu plāni jau ir darbos. Pavasara otrajā pusē plānojam izdot minialbumu ar manām dziesmām latviešu valodā, lai vēl skaidrāk parādītu, kas esmu es – Múr. Dziesmu kladītēs lēnām skicējas arī nākamajam albumam, par kura pasniegšanu arī mums ir interesantas idejas un plāni,” tā par savām īpašā notikuma sajūtām stāsta pati dziedātāja.