“RIGaLIVE #6” izsludina dalībnieku pieteikšanos

Mūzikas autori, dziesmu tekstu autori, izpildītāji, dziesmu producenti tiek aicināti pieteikt savu dalību dziesmu rakstīšanas nometne ar radošajām meistarklasēm “RIGaLIVE #6”, kas norisināsies no šī gada 7. līdz 9. aprīlim  Rīgā.

Šobrīd tiek izsludināta pieteikšanās dziesmu rakstīšanas darbnīcai, kur trīs dienu laikā līdz 10 darba grupās tiks strādāts pie jaunu dziesmu radīšanas. Katra darba grupa sastāvēs no trīs dalībniekiem – mūzikas autora, izpildītāja un producenta, kas astoņu stundu ietvaros kopā rada dziesmu demo versiju, ko pēc tam izvērtēs eksperti, kas sastāv no starptautiskās un vietējās mūzikas industrijas profesionāļiem. Dalībnieku mērķis ir radīt dziesmas, kas varētu būt potenciāli hiti.

Nometnes norises plāns:

7.04. – iepazīšanās ar meistarklases dalībniekiem;

8.04. – dziesmu rakstīšanas sesija; klausīšanās un vērtēšana;

9.04. – dziesmu rakstīšanas sesija; klausīšanās un vērtēšana.

Iepriekšējās “RIGaLIVE” nometnēs ir radītas tādas plašākai auditorijai zināmas  dziesmas kā “Zemes stunda”, “Varbūt šodien, Varbūt rīt”, “Think too much”, “Be žodžių” un citas.

Ar savu pieredzi “RIGaLIVE” dalās mūziķi un dziesmu autori Elizabete Gaile un Jānis Driksna:

““RIGaLIVE” bija lielisks atspēriena punkts manā muzikālajā darbībā. Divas dziesmas, kas tapā šajā nometnē, guvušas veiksmīgus rezultātus radio stacijās, kā arī ir tika iekļautas manā debijas minialbumā ‘’Kas aiz krūtīm sēž’’. Šo paris dienu laikā izveidojās sadarbības ar citiem mūzikas autoriem un producentiem, ar kuriem turpinu strādāt arī tagad. Esmu ļoti pateicīga par šo iespēju un pilnīgi noteikti iesaku to izmantot arī citiem mūziķiem!” pauž Elizabete Gaile.

““RIGaLIVE” man ir sniegusi lielu pieredzi dziesmu rakstīšanā un sadarbībā ar citiem māksliniekiem. Tās ir ārkārtīgi radošs kopā būšanas laiks, kad sevi ir jāizaicina būt maksimāli produktīvam, un arī jaunajiem māksliniekiem “RIGaLIVE” ietvaros novēlu uzdrošināties sevi izaicināt,  būt gataviem kompromisiem radošajā procesā, kā arī būt gatavam paplašināt savu redzesloku mūzikā, “ saka Jānis Driksna, grupas “My Radiant You” līderis.

Pieteikums dalībai jāaizpilda līdz 11.02.2020, dziesmu rakstīšanas darbnīcas dalībnieki tiks izziņoti līdz marta beigām.

Dalības maksa –  75 €;

PIETEIKTIES DZIESMU RAKSTĪŠANAS NOMETNEI ŠEIT!

RIGaLIVE#5 video atskats!

Dziesmu rakstīšanas nometne notiek ar LaIPA un Kultūras ministrijas atbalstu.

Par lekcijām un citām aktivitātēm informācija sekos.

Jauns mūzikas projekts – Signia

Dziedātāja Signija Taraņenko ar skatuves vārdu SIGNIA aizvadītā gada nogalē pārsteidza ar “Muzikālo Adventes kalendāru”, publicējot 24 Ziemassvētku dziesmu “kaverversijas” savā YouTube kanālā. Pagājušajā nedēļā Signija prezentē savu pirmo oriģināldziesmu “Where Are You”.

Jaunā dziedātāja pāris dienas nedēļā strādā aptiekā par farmaceita asistentu, taču pārējo laiku velta dziedāšanai. Šobrīd aktīvi darbojas grupā “Carnelian” un dzied bekvokālu Atim Auzānam. Piedalās dažādos muzikālos projektos un labdarības pasākumos sadarbībā ar Pipars.lv un Palīdzēsim.lv  Iepriekš dziedājusi bekvokālu arī Aivo Oskim, Andrim Baltacim un draisku joku un dziesmu izrādē “Nerātnā Vasaras Nakts”.

Par dziesmu Signija saka šādi: “Es sarakstīju šo dziesmu pirms 2 gadiem, un toreiz man jautāja – par ko tā ir? Es atbildēju, ka tā noteikti nav par mani. Ir pagājis laiks, apstākļi un notikumi ir krietni mainījuši manu dzīvi un tagad es šo dziesmu varu asociēt ar sevi, un beidzot nodziedāt patiesi no sirds.”

Dziesma ir par mīlestību, kuru gaidām, meklējam un tad, ja paveicas – atrodam. Ja nepaveicas – turpinām gaidīt un meklēt “to īsto”. Par sapņiem, kurus katrs gribam piepildīt, grūtībās padodamies un, satiekot īstos cilvēkus, atkal noticam tiem no jauna. Dziesma ir par tiem, kuri meklē. Arī par Tevi. Lai arī ko Tu meklētu – mīlestību, laimi, iedvesmu vai sevi – šis ir stāsts par to, kā nepadoties.

Vārdu un mūzikas autore ir pati Signija Taraņenko. Ieraksta producēšanas darbā punktus uz “i” salika Kaspars Ansons, taču pie tā strādājuši producenti Artūrs Palkevičs un Gaitis Lazdāns. Dziesmas video – Ēriks Saksons. Tērpu dizains – Ilze Kaša.

“Supernova 2020” finālists Edgars Kreilis izdod dziesmas “Tridymite” video

Pagājušās nedēļas izskaņā kļuva zināmi deviņi dziesmu autoru un izpildītāju konkursa “Supernova” finālisti, kuru vidū ir arī Edgars Kreilis ar dziesmu “Tridymite”. Kompozīcijai tikko tapis video, kas tiek nodots plašākas auditorijas vērtējumam.

“Tridymite” tapusi kopā ar grupas “Prāta Vētra” basģitāristu, komponistu Ingaru Viļumu, kurš uzrunāja Edgaru, piedāvājot radīt kopdarbu šī gada konkursam “Supernova”. Dinamiskā darba procesā radās dziesma, kas tika nodēvēta par tridimītu, līdz ar to izraisot plašas diskusijas par to, kas tas ir un kāpēc dziesmu sauc tieši tā.

“Tridimīts ir polikristāls, kurš mazos daudzumos ir atrodams uz mūsu planētas – Zeme. Taču liels bija pārsteigums, kad ievērojamos apmēros amerikāņu zinātnieku grupa no NASA to atklāja uz planētas Marss. Šī mistērija joprojām nav atrisināta. Dziesmā šis daudzšķautņainais kristāls simbolizē nezināmo un līdz galam neizskaidroto mīlestības formulu, kura mīt Visumā. Jo kas gan var pārspēt enerģiju, kad divu garām ejošu cilvēku acu skatieni uz mirkli satiekas un notiek “neizskaidrojamais’’? Pasaule ap mums mirdz un zaigo, un tajā brīdī šķiet iespējams it viss – it kā nebūtu robežu ne laikam, ne telpai,” dziesmas spēku, domu un enerģiju skaidro viens no tās autoriem – Ingars Viļums.

“Carnival Youth” paraksta mūzikas izdevniecības līgumu un turpina albuma “Good Luck” tūri Latvijā un Eiropā.

Grupas “Carnival Youth” dalībnieki Emīls Kaupers, Edgars Kaupers un Roberts Vanags ir parakstījuši autoru līgumus ar mūzikas izdevniecībām “Radicalis Music” un “Progressive/Bosworth Creative”  (Šveice/Vācija).

“Carnival Youth” menedžere Guna Zučika, “Every Little Thing” skaidro, ka arvien spēcīgākas infrastruktūras izveidošana mūzikas industrijas ietvaros mērķa tirgos ir viens no menedžmenta primārajiem uzdevumiem, lai attīstītu grupas starptautisko karjeru: “Vācijas, Austrijas un Šveices mūzikas industrija un klausītāji ir bija vieni no pirmajiem, kuri pozitīvi novērtēja “Carnival Youth”  daiļradi, tādēļ liels prieks sadarbības partneru lokam, kurā ir jau koncertaģentūra un ierakstu kompānija šajā reģionā, pievienot autoru pārstāvniecību – mūzikas izdevniecību, kurai ir stabila un veiksmīga darbība gan reģionā, gan starptautiski.”

“Radicalis Music” vadītājs Dievids Burgers (David Burger) ir gandarīts kompānijas katalogam pievienot “Carnival Youth” un viņu radītās dziesmas: “Esam priecīgi, ka viena no Baltijas valstu veiksmīgākajām grupām pievienojas mūsu kompānijām. Mēs atbalstīsim viņu karjeras izaugsmi, izmantojot savus globālos partnerus.”

“Carnival Youth” šogad turpina pērn izdotā albuma “Good Luck” koncertturneju gan Latvijā, gan Eiropā. Latvijā grupa koncertēs 20.martā Jelgavā, “Melno Cepurīšu Balerijā” un 21.martā Cēsīs, “Fonoklubā” (ieeja 18+). Biļetes pārdošanā no 21.janvāra un atrodamas carnivalyouth.com

Trešdien, 22.janvārī “Carnival Youth” uzstāsies mūzikas festivālā “Bise” Nantes, Francijā. Martā un aprīlī grupa dosies uz Vāciju, kur paredzētas sekojošas uzstāšanās –  28.martā  radiostacijas “Ego FM” festivālā Minhenē, 18.aprīlī “Hanse Song” festivālā Štādē, kam sekos  solo koncerti Oldenburgā, Leipcigā un  Nirnbergā. 25.aprīlī grupa ar koncertu uzstāsies Vīnē, Austrijā.

Catalepsia izlaiž savu otro pilnmetrāžas albumu “Inheritance”

Pašmāju doom metal grupa Catalepsia savu darbību uzsāka šī gadsimta pirmās desmitgades noslēgumā un, kā jau daudzi kolektīvi, ir piedzīvojusi vairākas dalībnieku sastāva izmaiņas. Kopš karjeras pirmsākumiem grupa ir paspējusi arī pielikt punktu savai darbībai, taču pēc pāris gadiem tomēr nolēma mēģināt vēlreiz un atgriezās, izdodot savu debijas albumu “World of Cliché”. Pēdējos pāris gadus Catalepsia ir darbojusies 4 cilvēku sastāvā – Ervīns Francs (vokāls, ģitāra), Jānis Emīls Katinskis (bass), Juris Kreilis (ģitāra) un Krišjānis Purens (bungas).

“Inheritance” ir grupas otrais lielais veikums, un, atšķirībā no debijas ieraksta, šis ir konceptalbums, kas ir stāsts par varoni, kurš no iepriekšējām paaudzēm ir mantojis lāstu jeb dēmona iemiesošanos. Katra kompozīcija ir atsevišķa dēmoniskās apsēstības stadija, un stāsta varonis apraksta savas sajūtas, kā arī atsevišķās vietās starp varoni un dēmonu notiek dialogs.

Muzikāli šajā albumā ir saklausāma atkāpe no gotiskā metāla, kas vairāk bija rasturīgs debijas albumam. “Inheritance” ierakstam raksturīgākas tumšākas un smagākas noskaņas, garākas kompozīcijas, dinamiskākas kompozīciju struktūras un dzīvāks skanējums.

Šogad grupa plāno aktīvāku koncertēšanu, kā arī beidzot grupas dzīvajā sastāvā atgriezīsies taustiņi.

Albums izdots ierobežota daudzuma vinila platēs (2x180g) , kompaktdiskos, kā arī pieejams straumēšanai populārākajās mūzikas straumēšanas vienēs.

Albuma noklausīšanās, tikšanās ar grupu, albuma autogrāfu sesija piektdien, 24. janvārī, plkst. 20.00 krogā „Zobens Un Lemess” (A.Briāna ielā 10, Rīga), savukārt albuma prezentācijas koncerts notiks 1. februārī Jelgavā, klubā “Melno Cepurīšu Balerija”.

Trīs nometnē “RIGaLIVE“ sarakstītās dziesmas iekļuvušas “Supernova 2020” atlasē

Starp Latvijas Televīzijas autoru un izpildītāju konkursa “Supernova” pretendentiem šogad izvirzītas arī trīs dziesmas, kas radītas nometnes “RIGaLIVE“  piektajā sesijā, 2019. gada rudenī.

“Supernova 2020”  fināla dziesmas tiks izziņotas 16. janvārī, bet  konkursa fināls notiks 8. februārī, kad par dziesmām varēs balsot arī skatītāji. Uz “Supernova 2020” finālu pretendē: Annemarija Moiseja ar “Undo”, Katrīna Bindere ar “I Will Break Your Heart”, un Alekss Silvers ar “Again”.

Annemarijas Moisejas dziesma “Undo” tapusi, dziedātājai sadarbojoties ar grupas “Double Faced Eels” dalībniekiem Reini Straumi un Marku, kurš ir arī dziesmas producents, kā arī čehu mūziķi Janu Vavru.

Annemarija Moiseja “Undo”.

Katrīna Bindere dziesmu “I Will Break Your Heart” sarakstījusi kopā ar grupas “My Radiant You” līderi Jāni  Driksnu, elektroniskās mūzikas mākslinieku Niklāvu Sekaču. Dziesmas producents ir Kaspars Ansons.

Katrīna Bindere “I Will Break Your Heart” .

Aleksa Silvera dziesma “Again” ir dziedātāja kopdarbs ar pašmāju elektroniskās mūzikas producentu Andi Ansonu un Uku Moldau no Igaunijas. Dziesmas producenti – Andis Ansons un Kaspars Ansons.

Alekss Silvers “Again”.

Dziesmu rakstīšanas nometne “RIGaLIVE” kopš 2017. gada kopā pulcē pieredzējušus un jaunus mūziķus, veicinot sadarbību kā dziesmu tapšanā, tā arī kontaktu un zināšanu apmaiņa.  “RIGaLIVE”  piedalījušies ne vien Latvijas, bet regulāri viesojas arī mūziķi no ārzemēm. Dziesma “Mazā Parīze” tika sarakstīta nometnes ceturtā sesija  notika, kas notika šī gada aprīlī, kopā pulcējot vairāk kā 30 mūziķus. Savukārt piektajā “RIGaLIVE” sesijā šajā rudenī piedalījās 32 dalībnieki no Latvijas, Igaunijas, Čehijas un Krievijas.

Klajā nāk “RIGaLIVE“ sarakstīts singls “Mazā Parīze”

Klausītājiem tiek nodots jauns, šī gada pavasarī dziesmu rakstīšanas nometnē “RIGaLIVE“ sarakstītais singls “Mazā Parīze”. Dziesma tapusi autoru kolektīvā, sadarbojoties Annai Kristai (skatuves vārds AnnaKrista) Ostrovskai, Mārai Upmanei-Holšteinei, Kārlim Auzānam, Kristapam Ērglim, kā arī Dj Rudd.

Dziesmu “Mazā Parīze” izpilda jaunā dziedātāja Anna Krista, kuru plašāka publika iepazina šoruden kā televīzijas šova “XFaktors” dalībnieci.

“Ar Annu Kristu strādāt ir viegli – viņa ir atsaucīga, enerģijas pilna un ļoti darbspējīga, un šis, pirmais singls, ir tikai priekšvēstnesis citām labām lietām! Mūsu komandas nejaušā satikšanās bija ļoti veiksmīga, kurā katrs kolosāli pienesa savu artavu,” dziesmas tapšanu atceras Māra Upmane-Holšteine. Gandarījumu par kolektīvi produktīvo darbu pauž arī Kristaps Ērglis, kurš kopā ar Dj Rudd veicis dziesmas pēcapstrādi, padarot dziesmas skanējumu enerģisku.

“Mazā Parīze” tapa jau pirmajā “RIGaLIVE” dienā, Anna Krista stāstījusi Mārai par aktuālajiem notikumiem savā dzīvē, kurus Māra veikli fiksējusi dziesmas teksta veidolā. Savukārt frāzes “Mazā Parīze” ierosinātājs bijis Kārlis Auzāns, kura vadībā dziesmas melodija tika ietērpta harmonijā.

Anna Krista atceras: “Tolaik biju izšķīrusies no ilglaicīgām attiecībām un man īsti nebija, kur dzīvot. Tādēļ manas draudzenes man bija iedevušas savu māju atslēgas, rūpēdamās par to, lai man būtu, kur palikt, kamēr es atrodu jaunu dzīvesvietu. Un tā arī sākas dziesma, man dziedot “ar atslēgām piecām”. Katrā dziesmas pantā ir ietverta daļa no mana stāsta. Es nezinu, kā Māra to paveica – kad es beidzu stāstīt, dziesmas vārdi bija gatavi!”

Dziesmu rakstīšanas nometne “RIGaLIVE” kopš 2017. gada kopā pulcē pieredzējušus un jaunus mūziķus, veicinot sadarbību kā dziesmu tapšanā, tā arī kontaktu un zināšanu apmaiņā.  “RIGaLIVE”  piedalās ne vien Latvijas, bet regulāri viesojas arī mūziķi no ārzemēm. Dziesma “Mazā Parīze” tika sarakstīta nometnes ceturtajā sesijā, kas notika šī gada aprīlī, kopā pulcējot vairāk nekā 30 mūziķus. Savukārt piektajā “RIGaLIVE” sesijā šajā rudenī piedalījās 32 dalībnieki no Latvijas, Igaunijas, Čehijas un Krievijas.

Dziesmu rakstīšanas nometni organizē “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” ar LaIPA un Kultūras ministrijas atbalstu.

Pētījums: Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji ikdienā klausās mūziku

Saskaņā ar biedrības “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) pētījuma datiem, 94% Latvijas iedzīvotāju ikdienā klausās mūzikas ierakstus. Iedzīvotāju mūzikas gaume ir atšķirīga, bet pārliecinošākais vairākums jeb 38% kā iemīļotāko žanru ir minējuši popmūziku. Savukārt otrajā vietā ierindojas rokmūzika (18%), bet trešajā – šlāgermūzika (10%).

Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa un klausīšanās paradumus, LaIPA sadarbībā ar Kantar TNS kopš 2015. gada veic pētījumus “Mūzikas patēriņa indekss”. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka 44% iedzīvotāji mūziku visbiežāk klausās pārvietojoties ar transportlīdzekli, 32% to klausās mājās, savukārt 12% darba vietā.

No visiem aptaujātajiem 78% norādījuši, ka mūzikas ierakstus neiegādājas – 41% tos klausās interneta vietnēs un 37% mūziku klausās radio. Mūzikas ierakstus iegādājās 16% iedzīvotāju, no tiem 11% izmanto mūzikas straumēšanas vietnes, piemēram, Spotify, Deezer u.c. Savukārt 3% aptaujāto mūzikas ierakstus iegādājas CD vai DVD formātos, 2% tos par maksu lejupielādē internetā un tikai 1% iegādājās vinila plates. LaIPA veikto pētījumu dati liecina, ka būtiski sarūk to iedzīvotāju skaits, kuri mūzikas ierakstus iegādājas tieši fiziskā formātā (CD vai DVD ierakstā).

“Pētījuma mērķis ir sekot līdzi tendencēm ilgtermiņā – kā gadu gaitā mainās Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa paradumi. Salīdzinot datus dinamikā, ir interesanti novērot kā mūzikas patērētājs no radio klausītāja pāriet uz interneta vidi. 2015. gadā radio kā populārāko avotu mūzikas patēriņam ikdienā norādīja 81% respondentu, savukārt 2019. gadā tie ir vien 37%. Tāpat pētījuma dati skaidri parāda Latvijas sabiedrības “vēlmi maksāt” par mūzikas ierakstu iegādi. Salīdzinot ar citiem līdzīgu pētījumu datiem kaimiņvalstīs, Latvijā ir izteikti mazāka sabiedrības daļa, kura ir gatava tērēt līdzekļus mūzikas straumēšanas servisu abonementam vai legālai mūzikas failu iegādei. Finanses mūzikas iegādei Igaunijā atvēl 31%, Lietuvā 25%, bet Latvijā vien 16% iedzīvotāju,” stāsta biedrības “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) izpilddirektore, Liena Grīna.

Vēlme izmantot mūziku bezmaksas, joprojām ir aktuāla tēma arī Latvijā. Salīdzinot ar 2019. gada pavasara pētījuma datiem, šobrīd par 9% palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri kopē mūzikas ierakstus izmantojot YoutTube, tos pārveidojot MP3 formātā – tie ir 59% iedzīvotāju, izteikti vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem.  Neskatoties uz mūzikas straumēšanas ēras uzplaukumu, pētījuma rezultāti liecina – vairāk nekā puse jeb 55% Latvijas iedzīvotāju vēl joprojām kopē mūzikas ierakstus. 26% mūzikas kopēšanai izmanto viedtālruni, 24% izmanto datoru un 19% aptuveni jeb piektā̄ daļa izmanto USB zibatmiņu.

NEPLP lēmums par izmaiņām Radio 5 atskaņotās mūzikas saturā neveicinās Latvijas mūzikas industrijas attīstību.

“Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas mūzikas eksports” aicina NEPLP izvērtēt š.g. 6. jūlija sēdē pieņemto lēmumu, par plānotajām izmaiņām Latvijas Radio 5 programmā, tā vietā virzot izmaiņas “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kas paredzētu vienotu Latvijā radītas mūzikas īpatsvara noteikšanu visās Latvijas radio stacijās.

Par NEPLP padomes lēmumu noteikt Latvijas Radio 5 programmā 80% mūzikas īpatsvara no visa fonogrammu raidīšanas laika Latvijas autoru radītiem darbiem, mūzikas industrijas eksperti ir pretējās domās. Šāds lēmums vājina sabiedrisko mediju un tā redakcionālo neatkarību, kā arī negatīvi ietekmē kopējo situāciju mūzikas industrijā, jo lēmums pieņemts pārsteidzīgi, neizvērtējot sekas, neņemot vērā klausītāju, pašu autoru, izpildītāju un mūzikas izdevēju viedokli.

“Jau kopš 2014.gada strādājam un virzām izmaiņas “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” par Latvijā radītas mūzikas īpatsvara noteikšanu visās Latvijas radio stacijās 30% apjomā no visa fonogrammu raidīšanas laika, no kuriem 20% ir jābūt latviešu valodā izpildītām fonogrammām un 10% jaunrades darbiem, kas sevī ietver arī Latvijā radītas fonogrammas citā valodā. Diemžēl jaunākais NEPLP lēmums, kas nosaka Latvijas Radio 5 atskaņot 80% no muzikālā satura Latvijā radītas fonogrammas, neatrisina mūsu virzītos priekšlikumus. Mūsu rosinātās izmaiņas ļautu radiostacijās kopā atskaņot Latvijā un ārvalstīs radītu mūziku, būtiski ceļot vietējās mūzikas kvalitāti un līdz ar to eksportētspēju. Manuprāt, Latvijā tiek radīta tikpat kvalitatīva mūzika kā ārvalstīs, bet sabiedrībā iesakņojušos stereotipu dēļ tā neiztur radiostaciju mūzikas atlases kritērijus.

Radio 5 jau būtiski vairāk atskaņo Latvijā radītas jaunrades fonogrammas nekā citas Latvijā raidošās radiostacijas kopā, palīdzot jaunajiem mūziķiem iekļūt radio apritē. Tajā pašā laikā komerciālie radio turpina darboties kā līdz šim, 85% no muzikālā satura laika atskaņojot ārvalstis radītas fonogrammas un atlikušos 15% ir tikai ievērojamu popularitāti guvušu vietējo mākslinieku dziesmas. Aicinām NEPLP izvērtēt šo lēmumu un veikt mūsu rosinātās izmaiņas likumā,” uzsver “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas mūzikas eksports” izpilddirektore Agnese Cimuška.

Izvērtējot komerciālo radio staciju darbību Latvijā, saturā skaidri iezīmējas tas, ka Latvijas autoriem un izpildītājmāksliniekiem tiek liegta iespēja būt sadzirdētiem. Tādējādi mākslinieki nespēj veidot savu atpazīstamību, iespēju pārdot mūzikas albumus un saņemt par tiem autortiesību un blakustiesību atlīdzības. Rodas absurda situācija – komerciālās radiostacijas atskaņo tikai populārus latviešu māksliniekus, bet, lai kļūtu populāri, jābūt regulārā radio apritē.

“deBusul MUSIC” direktore un Intara Busuļa menedžere Una Taal – Medvide komentē: “Konkrētais lēmums par 80% mūzikas atskaņošanu Latvijas Radio 5 konkrēto situāciju mūzikas industrijā neatrisinās. Tas ir tikai īstermiņa risinājums. Kamēr Radio 5 nezaudēs reitingus, tas strādās, bet šis lēmums nekādā veidā neveicina Latvijā radītas mūzikas atskaņošanu citās radiostacijās. Pirms lēmuma pieņemšanas, neviens neprasīja pašu mūziķu un industrijas viedokli. Esmu runājusi ar jaunajiem māksliniekiem un viņiem tikt atskaņotiem dažādu Latvijas radio ēteros ir praktiski neiespējami! Radio 5 jau līdz šim ir palīdzējuši veicināt jauno grupu atpazīstamību.”

2016.gadā Latvijā TOP 5 radio stacijas bija Latvijas Radio 2, Radio Skonto, Latvijas Radio 1, Eiropas Hitu radio un Star FM. Neviena no trīs komerciālajām radiostacijām nesasniedz 30% Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru. Radio Skonto Latvijā radīta mūzika dzirdama 21% no laika, Star FM 7.2% un Eiropas Hitu radio tikai 0.0005%.

No otras puses, “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības” (LaIPA) un pētījumu kompānijas  TNS 2016.gadā veiktais pētījums “LaIPA Mūzikas patēriņa indekss” parāda, ka lielākā daļa jeb 45% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā vēlētos, lai radiostacijā, kuru viņi klausās visbiežāk, tiktu vairāk atskaņoti Latvijā radīti mūzikas ieraksti.

Bez mūzikas īpatsvara noteikšanas, Aija Auškāpa, “Prāta Vētra” direktore un starptautisko attiecību vadītāja, iesaka vēl kādu risinājumu: “Mūsuprāt, valsts atbalsts nozares attīstībai ir nepieciešams un nozīmīgs. Labs piemērs ir Zviedrijas tālredzīgā politika – zviedru komponisti un producenti mūsdienu popmūzikā ir vieni no atzītākajiem un pelnošākajiem māksliniekiem, pateicoties valsts atbalstītai bezmaksas muzikālajai izglītībai, kas pieejama ikvienam. Zviedrijā radīti darbi ir pieprasīta eksportprece visos lielajos mūzikas tirgos.”

Ņemot vērā iepriekš minēto, “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas mūzikas eksports” aicina NEPLP izvērtēt lēmumu ņemot vērā arī Latvijas mūzikas industrijas intereses. Rosinām situāciju risināt ar likumu nosakot 30% Latvijā radītu fonogrammu izmantošanas īpatsvaru visās Latvijā raidošajās radio programmās, kur ne mazāk kā 20% no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā un ne mazāk kā 10% no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas jaunrades fonogrammas.