Kategorija: Uncategorized

Dziesmas pamatā latviešu tautasdziesmas divrinde “Lec, saulīte, rītā agri, lec ar Dieva padomiņ’!”, ko izpilda solistes Laura Leontjeva un Elīna Ose kopā ar kori ANIMA, bet muzikālo oriģinālskanējumu radījis komponists Kristaps Kievkalns, kura jubilejas koncertos šajā pavasarī būs dzirdama arī šī dziesma.

Dziesma rakstīta īpaši Saulkrastu korim ANIMA un solistēm Laurai Leontjevai un Elīnai Osei, kuras improvizatoriski izdzīvo dziesmas pamatmotīvu no klusinātas lūgšanas līdz dvēseles kliedzienam. Komponists tautasdziesmas vārdus ietērpis skaniski plašā muzikāli latviskā dabas ainavā, kas tiecas pēc gaismas, pēc cerības, pēc mierinājuma.

Dziesmas video piedalās aktrise Madara Botmane, kuras izpildījumā atainots skarbs un sirdi plosošs sievietes stāsts par nonākšanu dzīves šķietami viszemākajā punktā, pēc kura viņa izvēlas celties, iet, izciest, lūgt, atbrīvoties un tapt dziedinātai. “Par to, cik plaša ir Madaras jūtu pasaule un talants, es pārliecinājos, filmējot šo video ne tajos labvēlīgākajos laika apstākļos, bet tas bija tieši tas, kas vajadzīgs, lai piedzīvotu patiesu emociju izvirdumu,” atklāj video stāsta režisore Laura Leontjeva.

Mūzikas video operators un montāžas režisors ir Ritvars Bluka, ar kuru korim ANIMA izveidojusies cieša sadarbība. Savukārt dziesmas ierakstā kopā ar kori un solistēm piedalījusies arī  instrumentālā grupa: Kristaps Krievkalns (taustiņi), Kristjāns Krievkalns (elektronika), Andis Klučnieks (flauta), Miķelis Vīte (sitamie instrumenti). Skaņas apstrādi veicis Armands Treilihs.

“Lec, saulīte, rītā agri!”, kā arī kormūzikas cikls “Krastā saviļņots” kora ANIMA izpildījumā izskanēs komponista Kristapa Krievkalna jubilejas koncertos Cēsīs, Rēzeknē un Rīgā. Kā ziņots iepriekš, Kristaps Krievkalns ar draugiem-mūziķiem un Saulkrastu kori ANIMA gaidīs savus klausītājus koncertā ““Krastā saviļņots” / Istabā pie melomāna”:

7. aprīlī: Cēsīs Vidzemes koncertzālē;

20. aprīlī: Rēzeknē Latgales vēstniecībā GORS;

17. maijā (kas, zīmīgi, ir arī Kristapa dzimšanas diena): Rīgā VEF Kultūras pilī.

Grupa “Labvēlīgais tips” sev tik zīmīgajā datumā – 1. aprīlī – laiž klajā jaunu singlu un videoklipu “Aiz mums ir Sarkandaugava”, kā arī aicina uz grupas fanu salidojumu Saulkrastu estrādē “Tiekamies pie FREDA Saulkrastos!”, kas notiks 29. jūnijā.

Par jaunās dziesmas melodiju parūpējās Andris Freidenfelds, Ģirts Lūsis un Normunds Jakušonoks, bet par tekstu – Andris Freidenfelds. To visu iemūžināt failos palīdzēja Lotars Lodziņš un Jānis Kalve no “Labo ierakstu studijas”.

Dziesmas video versiju filmēja un montēja Elvis Lācis, kurš sadarbojies ar vairākiem Latvijā labi zināmiem mūziķiem. Tajā skaitā ar Eirovīzijas iekarotājiem “Citiem zēniem”, repa duetu “Olas”, reibinošo grupu “Singapūras satīns”, Miku Galvanovski un vēl citiem.

“To, kas ir aiz tevis, bieži vien nepamani, tādēļ ir izdomāti spoguļi,” jauno veikumu filozofiski komentē Andris Freidenfelds jeb Fredis. “Vienalga – greizie, virtuālie, dvēseles vai sociālie spoguļi. Tu tajos redzi, kas ir aiz tevis. Viss. Pārējais ir piedziedājums. La, la, la. Bet galvenais, ka ir pavasaris. Kļūs arvien krāsaināk. Paldies par Mūžīgās Krāsas pasauli Elitai Patmalniecei un anonīmās grafiti mākslas meistariem!”

Savukārt gaidāmo “Labvēlīgā tipa” fanu salidojumu “Tiekamies pie FREDA Saulkrastos” grupa raksturo īsi un konkrēti – iespējams labākais koncerts šovasar, jo publika būs laba! Tikšanās ar draugiem un kaimiņiem, karsts vasaras vakars, saulriets, traka ballīte visām paaudzēm, “Tips” ar savu zelta dziesmu fondu un gan jau arī kādiem jaunumiem.

Lai viss notiktu vēl vērienīgāk, šova īpašie viesi būs Vidzemes Augstskolas un Valmieras Kultūras centra jauniešu koris “Skan”, kā arī Kaspars Upaciers jeb UFO, kurš parūpēsies par jokiem un dažām rotaļām vakara iesildošajā daļā, uz kuru visi aicināti ierasties jau laikus.

Kopā ar visiem dzīves svētkus svinēs: Andris Freidenfelds (balss), Normunds Jakušonoks (balss, taustiņinstrumenti), Ģirts Lūsis (balss, ģitāra), Kaspars Tīmanis (balss, trombons), Oskars Ozoliņš (trompete, balss), Artūrs Kutepovs (ģitāra), Pēteris Liepiņš (ģitāra), Haralds Stenclavs (taustiņinstrumenti) un Ainis Zavackis (sitaminstrumenti).

Un, protams, grupa atgādina koncertapmeklētāju zelta likumu: “Kurš ātrāk nopērk biļeti, tam mazāki izdevumi!” Pavisam svaigas biļetes meklējamas “Biļešu paradīzes” kasēs un bilesuparadize.lv.

Tikmēr jaunais singls “Aiz mums ir Sarkandaugava” kopš 1. aprīļa dzirdams lielākajos straumēšanas servisos un labākajās pasaules radiostacijās.

X-faktorā iepazītais duets “Reimaņi” klausītājiem nodod savu pirmo debijas singlu “Divi vārdi”, kurā apvienojušies Gita, Reinis un Ingars Viļums.

“Dziesmas ideja un melodija burtiski iedzīvojās mūsos. Katrs esam bijuši situācijā, kurā lūgt piedošanu nav bijis tas vieglākais ceļš. Taču, kā vienā no dziesmas rindām rakstīts – “klusums nepiedod”! Mums tomēr nākas paust savu atvainošanos skaļi. Lai cik grūti būtu ‘’pārkāpt pāri’’ savam EGO, piedošanu lūgt ir cilvēcīgi. Tas nereti var mainīt dzīvi, ticiet”, tā par dziesmu izsakās Reinis.

“Cik apbrīnojami, ka tikai divi vārdi spēj izmainīt tik daudz. Protams, bez vārdiem būtu jābūt arī patiesai vēlmei lūgt piedošanu. Neizsakāms paldies Ingaram par šo dziesmu, kurā spējam izdziedāt aktuālo skaistā melodijā un ceram, arī klausītājiem kaut kas no šī radošā mākslas darba aizķersies,” par izdoto dziesmu stāsta Gita.

Mēs, cilvēki, nemitīgi kļūdāmies, jo tikai tādā veidā mēs attīstāmies. Un savu kļūdu atzīšana arī ir pirmais solis ceļā uz atvainošanos! Divi vārdi, ‘’Lūdzu, piedod!’’, skan šķietami vienkārši, bet, kad tie ir jāizrunā un otram jāpasaka atbilstošajā situācijā, to izdarīt nemaz nav tik viegli!

Priecājoties par Lieldienu tuvošanos, mūzikas producents Kriss Tap izdod jaunu dziesmu ar nosaukumu “Ķeriet Zaķi”. Šī dziesma ir sirsnīgs un jautrs apsveikums visiem Lieldienu svētku svinētājiem.

“Ķeriet Zaķi” ir īpaša ar to, ka tās vokālo partiju izpilda mākslīgais intelekts (AI). Apmācot to nodziedāt vienu jautru latviešu Lieldienu skaitāmpantiņu.

Kriss Tap saka: “Šī ir jau otrā manis izdotā dziesma, kurai es priekšroku dodu mākslīgā intelekta vokālistam. Šoreiz ar sieviešu balsi. Man patīk ka es varu radīt un realizēt savas idejas izmantojot AI vokālu kā instrumentu. Manuprāt AI tehnoloģijas izmantošana dziesmas vokālajā partijā piešķir tai unikālu un inovatīvu skanējumu.”

6. aprīlī Liepājas Olimpiskā centra arēnā notiks Latvijas rokmūzikas leģendas un grupas Līvi ilggadējā līdera un dziesmu autora Ainara Virgas 60 gadu jubilejai veltīts koncerts. Koncerts izskanēs tieši mūziķa dzimšanas dienā. Gatavojoties šim notikumam Ainars kopā ar daudzu savu dziesmu autoru un bērnības draugu Guntaru Raču ierakstījis autobiogrāfisku dziesmu “Vēl vienu reiz’”, kurā apdziedājis, kas notiktu, ja liktenis dotu iespēju dzīvot vēl vienu reizi!

Dziesmas vārdu autors Guntars Račs: “Ar Ainaru kopā esam sarakstījuši “Ozolam”, “Kādā brīnišķa dienā”, “Es karājos tavā bizē”, “Zelta sirds” un vēl vairākus desmitus dziesmu, pārsvarā nopietnas un līviski smagnējas. Šoreiz noplēmām, ka laiks mazliet paspēlēties un uzrakstīt kaut ko izklaidējošu, bet tai pat laikā nedaudz filozofisku. Kā būtu, ja Dievs mums dotu iespēju dzīvot vēlreiz? Vai mēs atkārtotu vecās kļūdas, vai darītu visu pilnīgi citādāk? Ainars dzied, ka daudzas lietas nemainītu, bet pats galvenais, ka dzīvojot otrreiz, jau uzreiz zinātu, kur meklēt īstu mīlestību.”

Dziesmas ierakstu, sadarbībā ar producentiem Gati Gaujenieku un Gintu Stankeviču, producēja pats Ainars. Ierakstā piedalījās arī trio Oranžās meitenes dziedātājas Inta Gudovska, Anita Levša un Olga Stupiņa. Dziesmas teksta video veidoja pats Ainars sadarbībā ar ĪZĪ Media.

Ainara lielkoncertā Liepājā, kuram dots nosaukums Liepājniex, piedalīsies grupas Līvi dalībnieki, kā arī īpašie viesi – reti, reti kopā muzicējošā grupa Liepājas brāļi, kuras sastāvā visi izpildītāji paši ir pirmā kaluma zvaigznes, kā arī viesmūziķi Olga Rajecka, Tomass Kleins, Modris Šterns, Uldis Marhilevičs, Stiprās Sievas, Durbes kamerkoris un daudzi citi. Pasākumu vadīs latviešu karaoke un motociklu pavēlnieks Frīdis.

Koncerts “Liepājniex” izskanēs arī vasarā – 22.jūlijā Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē.

Jauno dziesmu meklējiet visās populārākajās mūzikas straumēšanas platformās, bet dziesmas teksta video kolāžu skatieties micrecmusic kanālā platformā YouTube.

Biļetes uz koncertu meklējiet Biļešu Paradīzes kasēs un internetā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/128192

26. martā ar singlu “Problēmas” klajā nācis dziedātājs, kas sevi Latvijas mūzikas industrijā piesaka ar skatuves vārdu Starins.

Singls “Problēmas” tika sarakstīts Agneses Rakovskas mūzikas un izglītības platformā “Zvaigznājs”, kad Starins jeb īstajā vārdā Mārtiņš ieguva stipendiju konkursā “Ondo.lv Zvaigzne”.

Dziesmas tapšanā galvenokārt piedalījusies Agnese Rakovska un producents Matīss Repsis. Elektriskās ģitāras melodiju ierakstīt palīdzēja Gustavs Krastiņš, kā arī bungu partiju iespēlējis Jakovs Šaldovs. Vokālajās partijās dzirdama Paulas Dunderes balss.

“Man bija liels prieks sadarboties ar Agnesi Rakovsku, jo tieši viņa bija tā, kas spēja sniegt godīgu viedokli par šīs dziesmas sākotnējo versiju. Domāju, ka diezgan ātri un plūstoši to pabeidzām, lai jau šodien tā nonāktu pie klausītājiem ,” saka Mārtiņš.

Mārtiņš stāsta: “Katram no mums ir kādas problēmas, ar kurām saskaramies, bet vienmēr ir vērts atcerēties, ka tās spēj sniegt arī ko labu. Piemēram, manas dzīves situācijas ir sniegušas iespēju sarakstīt šo dziesmu. Iesaku to noklausīties, jo tai ir interesants un pozitīvs piedziedājums, kā arī komiski vārdi.”

Kristaps Krievkalns, kurš maijā svinēs 50 gadu jubileju, kopā ar Saulkrastu kori ANIMA un saviem draugiem un līdzgaitniekiem – mūziķiem – piedāvā īpašu koncertu divās daļās, ko klātienē skatītāji  varēs baudīt gan Vidzemes koncertzālē Cēsīs, gan Latgales vēstniecībā GORS, gan Rīgā – VEF Kultūras pilī.

Krievkalna jubilejas koncerti izskanēs divās daļās: pamata programmā tiks izpildīts skatītāju simpātijas jau iemantojušais, mākslas kritiķu atzītais un vairākkārt atkārtot pieprasītais kormūzikas cikls “Krastā saviļņots”, ko  Kristaps Krievkalns veltījis īpaši korim ANIMA. Tas pirmo reizi izskanēja uz akmeņiem jūras krastā 2021. gadā – vēl pandēmijas ierobežojumu fonā–, bet vēlāk tika aizvests pat uz ASV, kur šis cikls tika atskaņots XV Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Minesotā. Saņemot neskaitāmas atsauksmes un novērtējumus par šo programmu, tai skaitā nomināciju Lielajai mūzikas balvai kategorijā “Gada uzvedums 2021”, K. Krievkalns kopā ar kora ANIMA māksliniecisko vadītāju Lauru Leontjevu nolēma, ka šī programma ir pelnījusi atkārtojumu pašu mājās, tādējādi tika lemts to iekļaut tieši komponista jubilejas koncerta pamata programmā.

“Krastā saviļņots” dzejas autors ir Kārlis Kazāks, kurš, Kristapa Krievkalna aicināts, radījis stāstu par iekšējo brīvību un patiesā “es” apzināšanu. “Krastā saviļņots” stāsta par lielajiem dzīves pagriezieniem, kas liek apstāties, ieklausīties un paver ceļu jaunajam. Kārļa Kazāka sajūtām bagātie teksti un Kristapa Krievkalna enerģiski daudzšķautņainā mūzika ļauj klausītājam piedzīvot sapņus un dzīves pārdomas, apzinoties paralēles, ka viss, kas notiek cilvēka mūža garumā, ir tuvs un radniecīgs arī jūras stihiskajam un neparedzamajam spēkam. Tas ir kā ceļojums no absolūta miera un sapņa stāvokļa līdz katarsei vai neprātam, ko spēj radīt vētra kā jūrā, tā cilvēkā.

Saulkrastu kora ANIMA mākslinieciskā vadītāja un diriģente Laura Leontjeva saka: “Šis stāsts mums ir ļoti intīms un  īpašs, es pat teiktu, “Krastā saviļņots” ir par katru no mums. Arī koristi cikla dziesmas izjūt līdz smalkākajai dvēseles stīgai, un, iespējams, tieši tādēļ tas rada tādu rezonansi mūsu klausītājos. Manuprāt, mums kā zemei, kas dzied, ir vērtīgi ļauties kormūzikas dažādībai un ieraudzīt šo žanru arvien jaunā gaismā. Mēs ar nepacietību gaidām koncertus Cēsīs, Rēzeknē un Rīgā, lai kopā svinētu mūsu muzikālo draudzību ar Kristapu.”

Ar šo audio vizuālo ciklu komponists Kristaps Krievkalns pieteica sevi kormūzikas oriģinālkompozīcijā, savukārt Kārlis Kazāks, kā pats atzīst, dzeju kormūzikas ciklam radīja pirmo reizi. Saulkrastu koris ANIMA ir galvenais šī oriģināldarba iedvesmotājs, tāpat kā jūra, krasts, smiltis, vējš un zvaigznes, kas mums, 21. gadsimta krasta ļaudīm, sniedz patvērumu dzīves sarežģīto izvēļu priekšā. Muzikālo stāstu papildina mākslinieka Mareka Gurecka radītā dzīvā audekla glezna, horeogrāfes Ingas Krasovskas veidotā skatuves kustība, kā arī Pāvela Armaņa gaismu un video projekcijas.

Savukārt koncerta otrajā daļā klausītāji nokļūs “Istabā pie melomāna” – tā būs iespēja iepazīt Kristapu Krievkalnu tuvāk, ejot cauri dažādiem dzīves posmiem un interesantākajiem stāstiem no skatuves dzīves. Līdzās Kristapam uz skatuves kāps daudzi Latvijā pazīstami dziedātāji – Ieva Kerēvica, Ginta Krievkalna, Normunds Rutulis, Mārtiņš Kanters. Solīti tiek arī citi pārsteigumi. Biļetes Biļešu iepriekšpārdošanā iegādājamas Biļešu paradīzes kasēs, kā arī internetā.

Jubilārs – mūziķis, komponists, aranžētājs un producents Kristaps Krievkalns, jautāts par to, kur gan meklējams sākums, apgalvo: „Tas viss sakās ar Ašmaņa bigbendu videnes laikā!” Kā atzīst līdzgaitnieki, šodienas Latvijas muzikālā dzīve nav iedomājama bez Kristapa Krievkalna. Savā ierakstu studijā Biķernieku ielā Kristaps strādājis ar lielāko daļu Latvijas mūziķu. Aija Andrejeva, Ginta Krievkalna, Normunds Rutulis, Ingus Pētersons, Uldis Marhilēvičs, Zigmars Liepiņš, Miks Dukurs, Dons, Marija Naumova – tie ir tikai daži no tiem. Savukārt TV skatītāji Kristapu pazīst kā daudzu populāru šovu – “Dziedi ar zvaigzni”, “Dejo ar zvaigzni”, “Koru kari”, “Mūsu zelta” dziesma u.c.-  pavadošo mūziķi. Arī teātra skatuve Kristapam nav sveša. Kā mūziķis viņš piedalījies tādās Nacionālā teātra izrādēs kā “Vadonis”, “Parīzes Dievmātes katedrāle”, arī Zigmara Liepiņa teātra un kino mūzikas koncertā. K. Krievkalns komponējis mūziku arī Latvijas Leļļu teātra izrādei “Ronja – laupītāja meita” un citiem uzvedumiem.

Kristaps Krievkalns ar draugiem-mūziķiem un Saulkrastu kori ANIMA gaidīs savus klausītājus koncertā ““Krastā saviļņots” / Istabā pie melomāna”:

7. aprīlī: Cēsīs Vidzemes koncertzālē;
20. aprīlī: Rēzeknē Latgales vēstniecībā GORS;
17. maijā (kas, zīmīgi, ir arī Kristapa dzimšanas diena): Rīgā VEF Kultūras pilī.

Šogad Latvijas Televīzijas konkursā “Supernova” iepazītā Katrīnas Gupalo dziesma “The Cat’s Song” nu pieejama arī versijā latviešu valodā ar nosaukumu “Minka nāk”. Dziesma stāsta par kāda jauka, pūkaina, rotaļīga un neatkarīga kaķīša ikdienu, dzīvojot kopā ar savu mīļo saimnieci.

“Pirms nepilna gada manā dzīvē pirmo reizi ienāca kaķenīte vārdā Dakota. Tas ienesa jaunas, spilgtas un ļoti mīļas krāsas ikdienā, ar kurām vēlējos dalīties ar klausītājiem. Radot dziesmu iztēlojos, kas varētu slēpties aiz mazo četrkājaino draugu “murr” un “mjau”, gribēju izstāstīt šīs dziesmas stāstu no kaķu skatu punkta. Esmu tik priecīga, ka dziesmiņa par kaķīti liek smaidīt, dziedāt un dejot līdzi gandrīz katram, kas to noklausās,” – stāsta dziesmas idejas autore Katrīna Gupalo.

Sadarbībā ar Kaķu palīdzības centru “Remi” un mākslinieku Ēriku Saksonu dziesmai “Minka nāk” tapis liriku video. Galvenajā lomā šoreiz ir sociāli neaizsargātu ģimeņu, senioru un bezsaimnieku kaķi, kuri gaida tikšanos ar savu īsto cilvēku uz mūžu. Katrīna Gupalo un viņas radošā komanda cer, ka noklausoties dziesmu un noskatoties videoklipu, daudziem cilvēkiem radīsies vēlme adoptēt kādu no nelaimē nokļuvušajiem dzīvnieciņiem, vai arī atbalstīt kaķu ārstēšanu un uzturēšanu ikdienā bezbūru patversmē un veterinārajā klīnikā “Kaķa sirds” ar ziedojumu.

Pirmais dziesmas demo ieraksts brīvā un mākslinieciskā gaisotnē kādu nakti tapa radošajā nometnē Latgalē, kurā piedalījās mūzikas producents Edgars Vilcāns un  dziesmas līdzautori – Katrīna Gupalo, Evija Smagare un Armands Varslavāns. Kaķīša dziesmiņa jeb “Minka nāk” ierakstīta “Varslaff ‘n’ Edwolf” ierakstu studijā.

Šīs dziesmas angļu versija “The Cat’s Song” ieguva 3. vietu Latvijas Televīzijas Eirovīzijas konkursā “Supernova” un jau no pirmā publicēšanas brīža radīa plašu rezonansi Latvijā un ārzemēs. “Dziesma ir ikoniska!” – saka Džūds Kenedijs no Lielbritānijas. “Šī dziesma ir gudra, ļoti labi noproducēta, vienkārši perfekti izveidota!” – ar savām izjūtām dalās Jans Bors no Čehijas. “Es dievinu dziesmas vārdus. Kādam bija ļoti jautri ierakstu studijā! Tā ir neparedzama, nekad nezini, kas būs tālāk. Es vēlos klausīties to atkal un atkal, lai izbaudītu visas dziesmas sastāvdaļas,” – sajūsminātas ir Maria un Hanna no Norvēģijas. Savukārt Dezirē van der Plēga no Holandes radījusi apjomīgu kaķīša dziesmas analīzi, iztirzājot smalkākās teksta nianses.